Krievijas raķete trāpījusi kuģim ar Mikronēzijas Palau karogu Odesas ostā. (Reuters). Viens cilvēks gāja bojā, bet pieci ievainoti. Pirmdiena bija otrā diena pēc kārtas, kad Ukrainas dienvidos krievi uzbrūk ārzemju kuģim. Svētdien Krievijas raķete sabojāja citu kuģi.

Deg kārtējā krievu naftas bāze. Šoreiz okupētajā Krimā. (The Kyiv Independent). Divi dūmu stabi vakar pacēlās debesīs Feodosijā, pie Melnās jūras.(TT)

Ukraiņi iznīcinājuši Baltijas jūrā izvietotu Krievijas mīnu kuģi. Kuģis atradās Baltijskā, pie Kaļiņingradas. Nav skaidrs kā šī sabotāža notikusi. Krievija incidentu nav komentējusi. (SVT)

Krievi apgalvo, ka okupējuši ciemu, netālu no Pokrovskas. Tas nozīmē, ka viņi tuvojas Pokrovskai. Ukraiņi šo okupāciju nav komentējuši (AFP).

Kas īsti tur notiek? Ukraiņu  stratēģija ir nodarīt krieviem maksimāli lielu kaitējumu un nogurdināt, pirms atkāpties (The New York Times). „Ukraiņi panāk, ka krievi par saviem ieguvumiem maksā pārāk augstu cenu”, komentē militārais analītiķis Johans Norbergs.

Šādi ukraiņi atkāpās no Marinkas pilsētas, pameta Avdiivku, un šonedēļ ir atkāpušies no Vuhledaras. „Tas ir tāpēc, ka tā var glābt mūsu personālu un militāro aprīkojumu” – saka ukraiņu pārstāvis. Divus gadus viņi turējās krieviem pretī, taču tagad atdod krieviem noteiktas zonas. 

Komandieris Romāns, kurš piedalījās Vuhledaras aizsardzībā ar savu 72. brigādi, saka, ka krievi spēj izrauties zināmu laiku. Līdz vasarai viņiem bija desmit reizes vairāk artilērijas nekā ukraiņiem. „Mums ir tikai viena artilērijas sistēma, bet viņiem 10”- viņš komentē un skaidro notiekošo The New York Times.

Donbasa karš vērsts uz nogurdināšanu. To realizē abas puses. Zeļenskis cer, ka šāds kara stils drīz pārgurdinās arī pašus okupantus krievus. Līdz šim krievi kaujas laukā sūtīja karavīrus virsū ienaidnieka līnijām viļņveidīgi. Tāpat kā otrā pasaules kara laikā, kad tagad kārtējam krievu vilnim aiz muguras skrien poļitruks ar ieroci rokās. Neļaujot krievu karavīriem atkāpties. Viņus atbalsta krievu bruņumašīnas, droni un bumbas. Ukrainai nav tik daudz karavīru, ko izvietot pretī šiem viļņiem. Tāpēc viņi ir spiesti pakāpeniski atkāpties tad, kad krievi ir nodarījuši pārāk kritiskus zaudējumus. Ja pamet kādu teritoriju, var samazināt savējo upuru skaitu. 

Krieviem ir gigantiski zaudējumi, bet viņi cilvēkus netaupa. Līdz šim Kremlim izdevies aizstāt zaudējumus ar jaunu karavīru savervēšanu un ieroču ražošanas palielināšanu. Izskatās, ka ilgi viņi tā turpinās nespēs. Krājumi būs Kremlim izsīkuši uz 2026. gadu (Rusi).

Visi zinām, ka kopš 1917.gada revolūcijas, Krievijā tikai viena nozare funkcionēja bez traucējumiem un tā bija kara industrija. Nekā cita viņiem faktiski nekad nav bijis. Viņi visus šos gadus gatavojas tikai karam.  

Šeit mēs redzam rezultātu – rietumiem nav ieroču un zombētas armijas, bet krieviem tādas lietas ir. 

Johans Norbergs uzskata, ka pastāv militāra loģika, kas rīkojas tieši šādi kā pašlaik dara ukraiņi: „Ukrainā trūkst cilvēku. Kāpēc lai viņi izšķiestu karaspēku nebūtiskās zonās. Pareizi, ka viņi pieprasa krieviem visaugstāko cenu par saviem ieguvumiem. Citas iespējas pagaidām nav.“

Ja karš turpinās, tad jābūt apdomīgam un jātaupa spēki. Kompromisi šādos apstākļos ir neizbēgami. „Domāju, ka visi šī kara laikā ir mācījušies: tas nogalina pārāk daudz cilvēku un ir faktiski bezjēdzīgs. Vissvarīgākais ir nevis tas cik tu stiprs izskatieties, bet gan vai proti saglabāt savu spēku un priekšrocības ilgā laika posmā”. (DN)

Putins pametis savu brīvdienu paradīzi Sočos, jo baidās no ukraiņu droniem. Krievu diktators agrāk vienmēr vismaz mēnesi esot pavadījis savā īpašumā pie Melnās jūras. Tagad ēku paredzēts nojaukt. „Putins tur jūt draudus savai fiziskajai veselībai un drošībai,” – norāda kāds anonīms avots. 2023. gada rudenī Soči tika pakļauti dronu uzbrukumiem. Tas piespieda Putinu atcelt tradīciju svinēt savā  Soču muižā Alīnas Kabajevas dzimšanas dienu.( Kyiv Independent)

Attēlā ukraiņu karavīri (AP)