Krievi ieņēmuši divas nelielas kopienas pie Pokrovskas: Krasnij Jar un Ņevske. Abus miestiņus krievi ir 100% izpostījuši. (SvD)

Savukārt ukraiņi investē savus spēkus kaujās Krievijā. Pievienoju karti krievu valodā. Tajā redzams cik tālu ukraiņi ir iegājuši Krievijā un cik smagi krievi savu teritoriju atgūst. Ar zilo krāsu atzīmētas ukraiņu iekarotās teritorijas Krievijā. Ar sarkano – krievu pretuzbrukumi.

Sešiem Krievijas karavīriem, kuri aizbēguši no kara Ukrainā, ir piešķirtas uzturēšanās atļaujas Francijā. Tas esot pirmais gadījums, kad Krievijas dezertieru grupa oficiāli tiek uzņemta kādā no ES valstīm, ziņo The Guardian. Šie vīrieši ieradušies Parīzē pēc tam pēc diviem bēgšanas mēģinājumiem caur Kazahstānu.

Saskaņā ar  krievu bēgļu organizācijas datiem kopš 2022. gada februārī Krieviju pametuši desmitiem tūkstošu krievu. Rietumvalstis tikmēr diskutē par to vai viņi ir vai nav potenciāli drošības riski.

Ukrainas “miera plāns”, kas Kremlim nepatīk, ir šāds: 1) iestāšanās NATO un pienākt visu okupēto teritoriju atgūšanu, 2) saņemt atļauju izmantot tālās darbības ieročus pret visām okupētajām Ukrainas teritorijām un militārajiem mērķiem Krievijas iekšienē. 3) izvietot Ukrainas teritorijā starptautiskos drošības spēkus, kas pasargātu valsti no Krievijas militāriem draudiem nākotnē un piespiestu Krieviju sākt diplomātiskas sarunas. 4) Ceturtais punkts attiecas uz ekonomiku, konkrēti uz Ukrainas resursiem ar priekšlikumiem kā esošos līdzekļus izmantot un aizsargāt ar sabiedroto palīdzību. 5) Pēdējais punkts attiecas uz pēckara periodu un to kā Ukraina dalīsies ar sabiedrotajiem savā kara pieredzē. (SvD) NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ir pašlaik apspriež šo plānu ar sabiedrotajiem un ukraiņiem pašiem. Sarunas par šo tēmu turpinās šodien Briselē. 

Austrālija Ukrainai dāvina 49 vecāka modeļa tankus, ziņo valsts Aizsardzības ministrija. ASV ražotos tankus M1A1no nākamā gada bija paredzēts “noņemt no ekspluatācijas”. „Esam plecu pie pleca ar Ukrainu tās cīņā pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu,” paziņojumā sacīja Austrālijas aizsardzības rūpniecības ministrs Pats Konrojs. (TT)

Ziemeļkoreja pieņēmusi jaunu konstitūciju, kurā kaimiņvalsts Dienvidkoreja ir atzīta par “naidīgu valsti”, ziņo Ziemeļkorejas valsts ziņu aģentūra KCNA.

Konstitūcijas grozījumi ir pieņemti laikā, kad attiecības starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju ir ļoti naidīgas. Šīs nedēļas sākumā Ziemeļkoreja uzspridzināja daļu ceļu, kas savieno abas valstis un uz Krieviju tiek sūtīti 10 000 karavīru, lai “palīdzētu Putinam”. 

Ilustrācija no Meduza