Pēc Trampa vakardienas draudiem par jaunām sankcijām pret Krieviju (ja Putins nepiekritīs nolīgumam par kara izbeigšanu Ukrainā) Kremlis beidzot ir  reaģējis un izskatās apvainojies. Vakar Putina “runas vīrs” – Dmitrijs Peskovs pēkšņi paziņoja, ka Krievija esot gatava sarunām ar Donaldu Trampu. “Mēs joprojām esam gatavi sarunām: vienlīdzīgam, savstarpēji cieņpilnam dialogam,” – uzsvēra Peskovs. Kremlis neesot pārsteigts, ka Donalds Tramps viņiem draud ar sankcijām, jo “Tramps bieži ķērās pie sankciju draudiem. Viņam patīk šāda veida metodes,” – komentēja Peskovs. (AP) 

Līdz šim pēc Putina pavēles tika sistemātiski viltoti Krievijas ekonomikas dati un oficiālie rādītāji, lai radītu iespaidu, ka Ukrainas karš krievu ekonomiku nekādi neietekmē. Cilvēkus, kas šis lietas nesaprot, šādi varēja “pārliecināt”. Radot iespaidu, ka krievi spēj netraucēti turpināt karu, jo viņu ekonomika ir nesagraujama un viņiem “neko nevar padarīt”. Latvijā arī šādas balsis bija saklausāmas. Taču vērīgākam cilvēkam jau sen bija skaidrs, ka Krievijas ekonomiskais krahs ir tuvu. Tagad par to varam pārliecināties paši, jo nupat krievi vairs nedod datus starptautiskajām organizācijām un pat transporta aģentūra Rosaviacija ir pārtraukusī publicēt informāciju par pasažieru apjomiem. (Times) Analīze liecina, ka Putins ar šo karu ir jau faktiski nožņaudzis savu nāciju ar inflāciju, kas pašreiz tuvojas Trešā reiha sabrukumam otrā pasaules kara finālā: inflācijai tuvojas 10%, pārtika kļūst ļoti dārga (piena un piena produktu inflācijai tuvu 20%, maizes un maizes izstrādājumu inflācija gandrīz 15%, un augļu un dārzeņu inflācija gandrīz 30%). Benzīna, mājokļu un komunālo pakalpojumu inflācija ieaug līdzīgi dramatiski. Strauji augošās izmaksas sedz parastie Krievijas pilsoņi, nevis Putina draugi.  

“Ir ļoti svarīgi, lai Krievija neuzvarētu šajā karā” – informēja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā. “Mums ir jāpalielina, nevis jāsamazina atbalsts Ukrainai. Rietumvalstis 21. gadsimtā nedrīkst pieļaut, ka viena valsts iebrūk citā valstī un mēģina to kolonizēt”, –  teica NATO ģenerālsekretārs. (Reuters)

Tikmēr frontē turpinās dronu karš. Šis jaunais kaujas formāts ir radījis situāciju, ka frontes teritorijā pārvietoties ir gandrīz neiespējami, jo ienaidniekam viss ir redzams “kā uz delnas”. Tāpēc droniem ir arvien lielāka nozīme šajā karā un to tehnoloģijas tiek nepārtraukti uzlabotas. Viens no attīstības virzītājspēkiem frontē ir arī inženieris konstruktors, Krimas tatārs, tagad –  ukraiņu karavīrs Umers. “Ja man tiek dota iespēja šādi nogalināt ienaidnieku, es pie šī uzdevuma ķeros ar lielu apņēmību” – viņas saka žurnālistiem, kas apmeklē ukraiņu frontes līniju. 

Umers ir programmatūras inženieris, kurš testē un pārveido dronus Ukrainas aizsardzības vajadzībām. Pašlaik viņš cenšas izveidot dornu, kuru krievi nevarētu pārtvert vai apturēt. Šī problēma Sumu reģionā pašlaik ir būtiska. Tāpēc Umers ir izveidojis dronu ar vadu. To var nosūtīt desmit kilometru attālumā, taču  šāds drons izmantojams tikai vienu reizi. “Tehnoloģija ir ļoti vienkārša” – stāsta Umers un rāda kā tas tiek darīts. Signāls pie drona nonāk pa vadu, nevis “caur ēteru”. Kā jau Krimas tatāram, Umeram ir “savi rēķini” ar Krievijas varas iestādēm. Kopš 19. gadsimta, kad tatāri tika padzīti no Krimas, visa viņa ģimene bija spiesta bēguļot. “Mana tauta ir daudz cietusi no krieviem,” saka Umers un uzskata, ka Krima ir Ukrainas (nevis Krievijas!) sastāvdaļa. Tagad viņš Krievijai atriebjas ar saviem droniem.