Intervijā Krievijas televīzijai (vakar no rīta) Putins paziņoja, ka esot “gatavs” sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par Ukrainu. “Runājot par sarunām, mēs vienmēr esam teikuši, un es to vēlreiz gribu uzsvērt, ka esam gatavi sarunām par Ukrainas jautājumu”, – apgalvoja Kremļa šefs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka naftas cenu pazemināšana nenāktu nāktu par labu gan ASV, gan Krievijai. Turpretī Tramps (savā uzrunā ekonomikas forumā Davosā) sacīja, ka zemākas naftas cenas nozīmētu beigas Krievijas agresijas karam Ukrainā. 

Iespējams, ka to pašu nozīmē arī viņa slavenais un nepatīkamais sauklis: “ Drill, baby drill!”. Šajā republikāņu priekšvēlēšanu aicinājumā pausts atbalsts palielinātai naftas un gāzes urbšanai. Taču vienlaikus šis aicinājums ir nepatīkama lieta vides aizstāvjiem, kuri nav sajūsmā par šādu dabas resursu izmantojumu.

Raudzīsim kāpēc Donalds šādi klaigā. Var gadīties, ka šis virziens tomēr ir saistīts ar naftas cenu apzinātu pazemināšanu un Krievijas valsts kases iztukšošanu. Ja šādi izdodas piespiest Kremļa saimnieku nosēsties pie konstruktīvu sarunu galda, tad tā ir gudra lieta. 

Putina izteikumi izraisījuši arī Andrija Jermaka reakciju: ”Ja viņš (Putins) vēlas vienoties par Eiropas likteni bez Eiropas un grib runāt par Ukrainu bez Ukrainas klātbūtnes, tad esmu pārliecināts, ka šāds darījums nenotiks. Putinam ir jāatgriežas realitātē. Ja viņš pats turp nespēj nokļūt, tad viņš turp ir jānogādā,” sociālo tīklu platformā Telegram rakstīja Jermaks. (SvD)

Iespējams, ka vakar vakarā Putina “zvaigžņu stāvoklis” pēkšņi mainījās un viņš paziņoja, ka nekādu miera sarunu tomēr nebūšot. Pie notikušā Putins vaino “slikto Zeļenski”, bet  domnīcas ISW analītiķi šo paziņojumu vērtē kā veidu, kā Kremļa vadonis vēlas mobilizēt sabiedrības atbalstu šim karam. Krievu ekonomiskā elite izskatās “tādas, ka vēlas izbeigt šo karu”, bet tauta neko nesaprot un pieprasa kara turpināšanu. To Putinam vajag.  

Vakar vakarā ukraiņu droni uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcai Rjazaņas pilsētā, kas atrodas 300 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Maskavas. Uzbrukums izraisījis ugunsgrēkus un sabojājis iekārtas vienā no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām Rosņeft. (Reuters)

Līdz janvāra vidum gājuši bojā vai ievainoti ap 4000 Ziemeļkorejas karavīru Kurskā, Krievijā. Tātad 1/3 daļa no korejiešiem, kas devās palīgā Putinam, ir izsisti no ierindas. Neskatoties uz to, Ziemeļkoreja tagad gatavojas nosūtīt papildu karavīrus uz fronti. Par to vakar paziņoja Dienvidkorejas militārpersonas. (Yonhap)