Speciāli TVNET

Jaunais prezidents Donalds Tramps atrodas pie varas Baltajā namā jau apmēram mēnesi, taču viņa radītā informācijas eksplozija jau satricinājusi pasauli. Četras nedēļas pēc kārtas Tramps šauj ziņas un vēstis kā automātiskā ieroča kārtas: neskaitāmi rīkojumi, aicinājumi, memorandi, paziņojumi un liels skaits preses konferenču.

Baltā nama personāla daļas vadītāja vietnieks Stīvens Millers ir šīs jaunās komunikācijas stratēģijas arhitekts. Viņš esot iedvesmojies no Trampa bijušā stratēģa Stīva Banona darba stila. Tātad no uzbrūkošas stratēģijas darbam ar masu medijiem: “Katru dienu uz viņiem šaujam ar vismaz trim svarīgām lietām. Tā, lai viņi nepagūst apjēgt kas ir un kas nav svarīgs. Viņi jūs sit, bet mēs izdarām tā kā mums vajag: Bang, bang, bang! Visi žurnālisti gar zemi un nekad neatgriezīsies,” – tā pirms sešiem gadiem intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai PBS sacīja Stīvs Banons.

Ar šo Trampa štābs cenšas likvidēt mediju galveno uzdevumu – varas aparāta kritikas pienākumu. Nepārtraukti uzbrūkot žurnālistiem, kuriem politiķu un varas darbs ir jāanalizē un jāvērtē (lai tauta saprastu kas valstī notiek), Trampa “komanda” izvēlas ofensīvas metodi. Nosist žurnālistus un medijus, pirms tie vispār sāk runāt.  Banons savās masmediju nosišanas teorijās bieži lieto arī jēdzienu “muzzle velocity“  jeb izšautā lādiņa ātruma faktu. Jāuzsver, ka viņš nav atklājis dezinformācijas teoriju, kuras klasiskais nosaukums ir “automātiskā ieroča tehnika” un nozīmē, ka nav svarīgs piedāvātās informācijas patiesīgums, bet gan piegādes ātrums un masveidība. Tātad katru dienu apzinīgi jārada “izšautās informācijas pārprodukcija”, lai mediji un sabiedrība apstulbst no tās un apjūk, nespējot atšķirt būtisku ziņu no nebūtiskas. Nav svarīgs trāpijums, bet gan troksnis un jezga. 

Tātad, Tramps šauj ar informācijas automātiskajiem ieročiem tik daudz un skaļi, ka klausītāji zaudē dzirdi no pamatīgā trokšņa. Šādi – uzbrūkošās informācijas paisuma viļņi darbojas visefektīvāk tad kad nepieciešams  pārvērst savus ienaidniekus par gūstekņiem. Ja informācijas ir pārāk daudz tā rada troksni. Ienaidnieki apjūk, jo vēlas noorientēties ziņu plūdos, bet piekritēji ir sajūsmā, jo domā, ka vadonis strādā kā automātiskais ierocis – sistemātiski, skarbi aktīvi un nežēlīgi. 

Tāpēc brīdī kad ASV prezidents Tramps pēkšņi paziņoja, ka gatavojas kolonizēt Gazas sektoru, pārvēršot to par “Vidusjūras rivjēru”, okupēt Kanādu vai Grenlandi, nebija reakcijas. Pat ietekmīgie mediji “bolīja acis” un nesaprata kā šos nejēdzīgos izteikumus komentēt. Tramps bija pārkāpis civilizētas komunikācijas normas un uzvedās tā kā ASV prezidenta amatā nav pierasts rīkoties. Ja žurka lēkā pa svinību maltītes galda balto galdautu un spļauj zupas terīnē, tad sēdošie viesi nezina kā rīkoties. Īpaši tad, jā lielas valsts prezidents sāk uzvesties kā kloākas iedzimtais. Tieši šo apjukumu Tramps arī turpina izmanto savā labā  – dēļ lielā trokšņa sabiedrība vairs nereaģē pret viņa izpausmēm tā kā tas būtu vajadzīgs jo viņa rīcība daudzos gadījumos ir publiskā nosodījuma vērta. 

Spēks vai vājums

Kāpēc Tramps izvēlējās šādu stratēģiju savas varas pirmajā mēnesī? Iespējams, ka Trampa “lidojošais starts” ir gan spēka, gan vājuma pazīme. Viņš ir mācījies no savām 2017. gada pārejas perioda kļūdām un tagad ir labāk sagatavojies. Viņa demokrātu oponenti pašlaik patiešām šķiet paralizēti. No otras puses “parastajai tautai” un viņa piekritējiem šķiet arī, ka jaunais prezidents ir “traki izdarīgs un rīcībspējīgs”. Kūsā kā zupas grāpītis. CBS News aptaujā viņš tiek raksturots kā stingrs, enerģisks un mērķtiecīgs.

Pēc Banona domām lielie un ietekmīgie masu mediji ir stulbi un slinki, jo vienlaikus spēj tikt galā tikai ar vienu lietu. Divas vai trīs aktualitātes tie uztvert un analizēt nespēj. Tāpēc viņš izmanto palu ūdeņu jeb “paisuma tehniku” lai ar milzīgu informācijas plūsmu paralizētu žurnālistus un masu medijus.“

No vienas puses – tā tas arī ir. Ir maz redakciju, kas saglabā kompetentus, analizēt spējīgus komentētājus, kuri spēj analizēt un komentēt ārkārtas situācijas. Trampa mērķis bija panākt, ka viņa stāšanās amatā izvēršas par ārkārtas situāciju vai katastrofu.  Tagad viņš kā hiperaktīvs darbonis tiek pretnostatīts no trokšņa pārbiedēto demokrātu klusējošajai grupai. 

Nedabīgi klusi amerikāņu politiķi ir arī šodien pēc Trampa vietnieka nejēdzīgi trokšņainajiem uzbrukumiem Eiropai, aizvadītajā Minhenes konferencē Vācijā. Taču šis klusums var tikt uztverts arī kā pretvētras priekšvēstnesis.  Atbalsts kongresā Trampam ir vājāks nekā Baltais nams varētu vēlēties un arī republikāņu vairākums Pārstāvju palātā ir joprojām trausls kā glāze. Senātā pretinieki var bloķēt daudzas viņa iniciatīvas.

Tas ir būtiski, jo ASV politiskā sistēma ir balstīta uz varas sadali starp prezidentu, Kongresu un tiesām. Iespējams, ka “Trampa nometne” patiešām gatavojas cīņai pret konstitūciju, jo viceprezidents JD Venss vairākkārt apspēlējis domu par to, ka Baltais nams varētu nepakļauties tiesnešu spriedumam un tas nozīmē, ka Trampa nometne patiešām gatavojas cīņai ar konstitūciju par jaunām prezidenta pilnvarām. Tātad – grib pārvērst ASV par Putina Krievijas kopiju. 

Nedomāju, ka bļaustīšanās palīdzēs, jo arī daudzi konservatīvie uzskata konstitūciju par svētu lietu. 

Kokteiļa salmiņi un enerģijas izsīkums

Trampam esot daudz enerģijas. Viņš varot plosīties kā “Duracell zaķītis” salīdzinoši ilgi. Baterijām pietiekot spēka. Pašlaik pārliecinošs  trampistu vēlētāju vairākums uzskata, ka Tramps pilda savus solījumus. Taču viņi vēlas, lai prezidents darītu vairāk. Proti –  lai samazinātu sadzīves cenas un nodrošinātu migrācijas kritumu. Daudziem nepatīk Ilons Masks, bet liekas jaukas idejas par ASV robežu paplašināšanu okupējot Kanādu un Grenlandi un pievienojot Gazas sektoru kā nākamo ASV teritoriju pie Vidusjūras. Ja Tramps tagad zaudēs koncentrēšanos un baterijas “nosēdīsies”, tad viņa vēlētāji var zaudēt pacietību.

Tā tas notiek ar dziļiem ūdeņiem palu situācijā – ierauj akači, kas ar aci nav saskatāmi. Viens no iemesliem var būt arī – savādības. Piemēram, dušas.

Tramps jau ilgstoši ir publiski sūdzējies, ka mūsdienās dušas galviņām ir pārāk zems ūdens spiediens. Šī šķendēšanās ir kļuvusi par gandrīz regulāru viņa runu sastāvdaļu. Viņam esot perfekti mati un sliktās dušas tracinot. 79 gadu vecumā viņš beidzot ir sācis rīkoties, lai šo problēmu nokārtotu.

Prezidents 20. janvārī, dienā, kad stājās amatā, izdeva Rīkojumu EO 14154 “Atjaunot Amerikas enerģiju”, kurā ar īpašu punktu tika atcelti noteikumi un ieteikumi attiecībā uz dušas galviņām, tualetēm un trauku mazgājamām mašīnām. Citiem vārdiem sakot, nekādas efektīvas ūdens izmantošanas prasības nedrīkst traucēt “ideālo matu kopšanai”.

Otra Trampa apsēstība ir kokteiļu salmiņi. Viņš uzskata, ka papīra salmiņi ir bezjēdzīgi, tie jālikvidē. Taču plastmasas salmiņi esot daudz labāki.

Tāpēc nupat parakstīja vēl vienu rīkojumu, kas īpaši vērsts pret salmiņiem. Valdības aparātam jāpārtrauc papīra salmiņu iepirkšana un jānodrošina, lai tie neatrastos federālajai valdībai piederošās telpās. Turklāt 45 dienu laikā jāizstrādā “valsts stratēģija, lai izbeigtu papīra salmiņu piespiedu lietošanu” Amerikas Savienotajās valstīs.  Starp citu, ASV ir pasaulē vadošais plastmasas atkritumu ražotājs. Taču tas Donaldu Trampu neinteresē. 

Trampa parādīšanos pavada troksnis. Ja to saprot, tad var nesatraukties par savādajiem izteikumiem, dīvainajiem priekšlikumiem un ciniskajiem problēmu risinājumiem. Tukša muca tālu skan.