Brīdī kad ASV pārvērtās no sabiedrotā un stratēģiskā partnera par Eiropas ienaidnieku un Krievijas labāko draugu, man vairs nav vēlēšanās par to pat jokot. Daži paziņas domā, ka steigšus jāiemaina iekrājumi zelta stieņos un jābēg Tasmanijas virzienā.

Nezinu kā pareizi rīkoties šajā sajukušajā pasaulē? Nezinu ar ko šis “viss” beigsies, lai gan bēgt projām tomēr negribas.  

Notikušais ir tik nejēdzīgi pretīgs, ka jābūt pateicīgiem par kaut nelielu spožumu un eleganci vismaz Makrona izdarībās. Sarunājoties publiski ar Trampu, viņš taktiski un neuzkrītoši (sistemātiski!) laboja amerikāņa izteikumus, kas bija kļūdaini un pavirši formulēti. Piemēram, brīdī, kad Tramps paziņoja, ka eiropieši tikai “aizdod” naudu Ukrainai un “atgūs to vēlāk”, Makrons maigi uzlika plaukstu uz Trampa delnas un izlaboja: “Nē, godīgi sakot, tā nav. Fakts ir tāds, ka mēs esam samaksājuši, īstu naudu. Tas jau ir izdarīts. Ir samaksāts.”

Taktiskais žests, kas parasti tiek izmantots, lai apklusinātu kādu pārāk pļāpīgu bērnu vai personu, kas nesaprot ko runā, šoreiz izskatījās eleganti un pat izglītojoši. Jā, Makronam tas izdevās daiļi un pat audzinoši.

Savādi, ka mums eiropiešiem jāizturas pret savu stratēģisko partneri kā “traku personu”, kas nesaprot ko pats runā un dara. Vakar pirmo reizi pēckara vēsturē  “Ukrainas rezolūciju” Apvienoto Nāciju Organizācijā Vašingtona (ASV) atbalstīja Krieviju un nevis mūs visus. Labi, ka šo absurdu neredz Ronalds Reigans. Viņam (kā republikānim) būtu smagi kauns par šo savas partijas biedra – Donalda Trampa pielīšanu “ļaunuma impērijai”.   

Apjucis izskatās arī Putins un Kremlis. Tādu mīlu un kaislību izvirdumus no Donalda Trampa arī viņš (šķiet) nebija gaidījis. 

Ja reiz “dejas” iet vaļā, tad arī Putins sācis sacensties ar ukraiņiem zemes dzīļu bagātību jautājumā.  Krievija pēkšņi vēlas attīstīt valsts derīgo izrakteņu resursus sadarbībā ar ASV. “Ja amerikāņiem ir nepieciešami retzemju metāli, tad mums to ir daudz vairāk”. –  vakar vēstīja medijos Kremļa Dmitrijs Peskovs. (AFP) “Gribu uzsvērt, ka mums ir ievērojami lielāki šāda veida izrakteņu apjomi nekā Ukrainai,” sacīja arī pats Putins. (TT)

Taču Kremlis nebūtu ļaunuma impērija, ja nerīkotos klaji cūcīgi. To viņi neaizmirst nekad un arī šajā gadījumā Putins piedāvā Trampam izrakteņus no krievu okupētajām Ukrainas teritorijām. (SvD) 

Pagaidām nav skaidrs ar ko Zeļenskis ukraiņu līgumu noslēgs – ar Trampu vai tomēr eiropiešiem. Vakar vakarā Financial Times ziņoja, līgumu tomēr noslēgšot ar amerikāņiem. No ASV iestādēm vai drošiem Ukrainas avotiem pagaidām nav saņemts apstiprinājums, ka šāda vienošanās būtu panākta.

Eiropas valstis plāno palielināt aizsardzības izdevumus, lai kompensētu amerikāņu izstāšanos no sabiedroto grupējuma. Krievijā kara industrija (kopš 1917.gada revolūcijas) ir vadošā industrijas nozare valstī un pārspēt viņus šajā jomā pašlaik ir diezgan grūti. Neraugoties uz to, ka Krievijas nav attīstīta un ietekmīga lielvalsts un Eiropas ekonomika ir daudzkārt lielāka nekā Krievijas ekonomika.

Pētniecības institūta IISS dati liecina, ka pašlaik Krievija militārajiem izdevumiem tērē vairāk nekā visas Eiropas valstis kopā. IISS ziņojums ir interesants vairākos aspektos. Piemēram, vairāki Rietumeiropas izlūkdienesti brīdina, ka Krievija dažu gadu laikā varētu būt gatava lielam karam Eiropā. Tātad – gatavojas sākt uzbrukt vēl arī citām Eiropas valstīm. 

Divi cilvēki šonakt guvuši ievainojumus, Krievijas dronam ietriecoties deviņstāvu dzīvojamā ēkā Harkovas pilsētā. Kijevas tuvumā krievu droni šonakt ievainojuši 19 gadus vecu sievieti. (TT)