Vakardienas ekrāna notikumi no Vašingtonas ir pārsteiguši un turpina sarūgtināt. Donalds Tramps un Dž. D. Venss izlika slazdus Baltajā namā Ukrainas prezidentam, sajutās laupījumu noķēruši, bet slazds aizcirtās tukšs. Zeļenskis aizbrauca un pasaule pieslējās viņam, nevis vācu izcelsmes amerikāņu politiķim ar diktatora ambīcijām. Šis bija Trampa veids kā pazemot Zeļenski.

Formāli bija jāparaksta līgums, bet apspriede pārtūka, jo beidzās ar katastrofu. Vienošanās netika parakstīta. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka šī bija teātra izrāde ar iepriekš izstrādātu dramaturģijas plānu.

Attiecības starp Trampu un Zeļenski bija sliktas iepriekš, par to aktīvi rūpējas Tramps. Pirms pāris dienām Tramps nepamatoti nosauca Zeļenski par “diktatoru”, ironizēja par Ukrainas prezidenta apģērba izvēli, uzbruka par “trešā pasaules kara izraisīšanu”, meloja acī skatīdamies un jau iepriekš bija paredzējis šo Vašingtonas tiešraidi kā Ukrainas prezidenta pazemošanas procedūru visas pasaules priekšā.  

Ja Tramps  patiešām vēlētos noslēgt biznesa darījumu par derīgo izrakteņu lietu,  tad viņš būtu apsveicis Zeļenski, visa procedūra būtu jau paveikta iepriekš un nekāds teātris netiktu organizēts televīzijas kameru priekšā. Tātad šis bija iepriekš plānots teātra uzvedums, kurā bija paredzēts publiski piekaut Ukrainas prezidentu Zeļenski. Iznest viņu cauri un parādīt pasaule, ka “dumju un resnu cūku” (Dmitrijevs, TASS)  

Lai panāktu lielus skatītāju skaitļus ir vajadzīgs – konflikts. Tramps to uzbūvēja no saviem meliem. Pēc tam amerikāņu medijiem tika stāstīts, ka Zeļenskis spēlē “pārāk augstu spēli” un uzvedas kā līdzīgs. Jā, šis televīzijas šovs bija paredzēts vietējai – amerikāņu publikai, lai parādītu Trampu kā ģeniālu nācijas līderi. Propagandas metode tieši tā pati, kuru izmanto Putins – melot savējiem ar atvēzienu un tēlot nācijas vadoni. 

Ko par to domā ārzemēs? Tas nav svarīgi. 

Jo vairāk melu – jo labāk pats izskatās savas publikas priekšā.  

Marko Rubio uzskata, ka Zeļenskim tagad esot jāatvainojas par savu izturēšanos. Viņš neesot sapratis savu vietu, ka ir sīks un nenozīmīgs “lielu čaļu” priekšā. (CNN) Par Krieviju nedrīkstot runāt agresīvi. Tikai laipni un draudzīgi. Jo tā esot liela valsts un ietekmīga. Tas, pēc Trampa domā, ir jāņem vērā visiem, ukraiņus ieskaitot.  

Tagad ir tā, ka mēs redzam vienu, bet amerikāņi un krievi – pavisam ko citu.

Nedomāju, ka man te vajadzētu aprakstīt kā krievu mediji šodien apsaukā Zeļenski un cik lielā sajūsmā par notikušo ir Medvedjevs un Putins.  

Ko es par šo domāju? Ir noticis tā, ka pasaules politiskās skatuves okupējuši bandīti jeb organizētās noziedzības grupējumi gan Krievijā gan ASV. Viena banda Maskavā, bet otra – Vašingtonā. Vēlētāji viņus ir atbalstījuši. Mēs zinām, ka bandas sadala pasauli savā starpā un pieprasa pārējiem samaksāt par “jumta pakalpojumiem”, tur stresā sabiedrību un izrēķinās ar tiem, kas nav savējie un runā pretī. Vispirms konstatēsim, ka tā ir un domāsim ko darīt tālāk. 

Izeja ir vienmēr, arī vistumšākajās situācijās. 

Taču pats galvenais – paldies Zeļenskim, ka viņš neklanījās un saglabāja cilvēka cieņu šajā vilku migā.  Prieks, ka esam eiropieši. Par to mēs varam lepoties.