Vakar sekoju līdzi Vācijas jaunā kanclera ievēlēšanas procedūrai Berlīnē. Tā ir formāla un parasti nebūtiska. Tikai procedūra. Taču šoreiz notika kas nepieredzēts – seši deputāti pēkšņi nobremzēja Merca iecelšanu amatā. Pirmajā piegājienā. Kaut kas tāds Vācijas vēsturē līdz šim nebija piedzīvots. Klausījos BBC ziņojumu, braucot pāri Gaisa tiltam Rīgā, un brīnījos. Beidzot par kancleru kļūs principiāls politiķis (mīkstās Merkeles un glumā Šolca pretinieks) un ukraiņu atbalstītājs šajā karā , bet viņu uzreiz publiski pazemo – “uzmet gaisā un skatās kā viņš nokrīt un sasitās”.

Nez kāpēc  uzreiz “bija skaidrs”, ka šis notikums ir saistīts ar Ukrainas karu. Putinam nav grūti samaksāt šiem savādajiem 6 vācu deputātiem katram pa miljonam, lai viņi nobalso “pret” un panāk Kremlim “naidīgā Merca” izgāšanos.

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par formalitāti Vācijas Bundestāga apakšpalātā, pēkšņi pārvērtās drāmā. Pirmajā kārtā kristīgo demokrātu Fridrihs Mercs saņēma tikai 310 no 316 balsīm, kas bija nepieciešamas apstiprināšanai. Kristīgo partiju (CDU/CSU) un Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) koalīcijā  ir 328 vietas, un tas nozīmēja, ka vairāki deputāti pirmajā balsojumā iestājās pret Mercu. Vispār jau tā nedara. Tas neko nedod. Tikai pazemo Mercu – nākamo Vācijas kancleru, kas nostājās principiāli pret  Putinu un viņa agresiju Ukrainā. Ja lielākās Rietumeiropas valsts vadītājs ir Kremlim nelabvēlīgs un Putinam nesimpātisks, tad Maskava vienmēr atradīs veidu kā iesist viņam “ar knipi pa degunu”. Man šķiet, ka šī bija tieši šāda reize –   pirmo reizi potenciālajai valdībai neizdevās panākt kanclera iecelšanu pirmajā piegājienā. Pēc Merca neveiksmes kritās akciju tirgus un galēji labējā AFD (Kremļa un Putina draugi) aicināja rīkot jaunas vēlēšanas Vācijā. 

Pēc plkst. 15.00 deputāti atkal sanāca uz sēdi, un Mercs saņēma 325 no 630 balsīm. Trīs jaunās koalīcijas locekļi nebalsoja par jaunā kanclera apstiprināšanu. “Bild” publiskoja faktus, ka  CDU līderis Jenss Špāns (Jens Spahn) aicinājis topošās valdības locekļus uzņemties atbildību: ”Visa Eiropa, varbūt visa pasaule, skatās uz šīm vēlēšanām,” viņš teicis pirms balsojuma. 

Pareizi teica, taču Putina nauda daudziem liek rīkoties tā kā Kremļa saimniekam vajag. Iespējams, ka es kļūdos, taču pazīstu šo rokrakstu: “atstātie čekas maisi”,  “noindētie Skipaļi”, vadošo žurnālistu un politiķu nomelnošanas akcijas bijušajās Padomju Savienības republikās, “Dzeltenās vestes” Francijā, Korāna dedzināšana pie Turcijas vēstniecības Stokholmā (pirms Zviedrijas iestājas NATO) utt.  Kremlim ir šis rokraksts – kūdīt, izveidot lamatas un sarūpēt godīgu cilvēku sagūstīšanu, organizēt demonstrācijas un masu sašutumu sociālajos medijos, nomelnot principiālus cilvēkus utt.  To mēs tagad redzam pavisam skaidri.   

Par karu. ISW dati rāda, ka  Krievijas uzbrukumi Ukrainā ir samazinājušies gandrīz uz pusi, bet krievu upuru skaits ir saglabājies aptuveni tādā pašā līmenī. Kāpēc tā? Iespējams, ka pašlaik frontē ir lielāks nepieredzējušu un neapmācītu krievu karavīru skaits. 

Krievija guvusi nelielus panākumus Kupjanskas un Toreckas tuvumā. Kopš pērnā gada septembra līdz decembrim Krievija ieņēma 2949 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas. Tas nozīmē, ka 2025. gadā krievu okupācijas temps palēninājies par 45%. 

Pašlaik krievu armija uzbrūk, izmantojot no 10 līdz 100 motociklu katrā ofensīvas vilnī. Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir tas, ka Krievija ir izvēlējusies citu taktiku. “Ja esat uz motocikla, tad ir grūtāk nogalināt ar dronu,” – komentē eksperts Jorgens Elfvings. Pēc viņa domām šī ir taktikas maiņa, nevis smago bruņumašīnu trūkums. Krievijai joprojām esot diezgan liels daudzums militārās tehnikas. Taču dronu kara apstākļos šo “smago tehniku” izmantot vairs nav lielas jēgas. Trāpīt ar dronu tankam ir vieglāk nekā notriekt motociklu.

Jau otro nakti pēc kārtas ukraiņi uzbrūk ar droniem Maskavai. Tos visus krievi notriecot. Tā ziņo krievu TASS. Par ievainotiem ziņu nav. (The Kyiv Independent) Taču efekts ir. Vakar, piemēram, bija slēgtas vairākas lidostas ap Maskavu. Ukraiņu dronu dēļ.  Gaisa satiksme krieviem tika traucēta arī  Volgogradā un Ņižņijnovgorodā.(AFP)

Ukraina nesniedz komentārus par dronu uzbrukumiem Maskavai. Ceru, ka 9.maijā Sarkanajā laukumā kāds ukraiņu drons izjauks uzvaras noskaņojumu.