Amerikāņus un Trampu neapmierinot tas, ka Krievija turpina karu Ukrainā un neņem vērā viņu aicinājumus uz miera sarunām. Putina ignorance esot izraisījusi īgnumu. Neaptika tiek izrādīta no Baltā nama puses, taču pret Krieviju netiek vērsti nekādi konkrēti soda pasākumi. Neraugoties uz sabiedroto aicinājumiem – rīkoties. Nē, nekādas darbības Donalds neveic pret krieviem. Tikai uzrūc un viss. 

Tramps joprojām cerot uz turpmāku ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Viņš uzskatot, ka jaunās sankcijas varot sagraut visas izredzes uz mieru Eiropā. Tāpēc pagaidām tiek rādīti tikai dusmīgi ģīmji. 

Tā vai citādi …kaut kāda kustība Kremļa gaiteņos notiek. Putina pārstāvji uzsver, ka pirmdien noteikti notikšot sarunas ar ukraiņiem, taču savu prasību sarakstu viņi iepriekš nav gatavi Zelenskim parādīt. Kijiva pieprasīja šo krievu prasību sarakstu iepriekš, taču nav saņēmuši.  Kā parasti, Putins organizē paslēpes pēc saviem noteikumiem. Delegāciju arī šoreiz vadīšot diktatora padomnieks Medinskis. Kijeva vēl nav paziņojusi, vai vispār nosūtīs delegāciju uz Turciju.

“Diemžēl Krievija dara visu iespējamo, lai nākamā iespējamā tikšanās nesniegtu nekādus rezultātus,” – deklarē Zelenskis vietnē X (atsaucoties uz to, ka krievi nav nodevuši prasību sarakstu ar kuru Kijiva bija lūgusi iepazīties pirms iespējamās tikšanās Stambulā nākamnedēļ). 

Ukrainas miera memoranda projektā ir iekļauts priekšlikums par pamieru gaisā, jūrā un uz zemes. To uzraudzītu starptautiskie partneri. (NYT) Ukraiņi ir vairākkārt pieprasījuši ilgāku pamieru. Martā šai prasībai piekrita arī amerikāņi, bet krievi šo aicinājumu noraida. 

Krievija nav oficiāli paziņojusi kas uzskaitīts Putina prasību sarakstā, taču ir zināms, ka būšot ultimāts – neļaut Ukrainai iestāties NATO. 

Arī ASV sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs intervijā telekanālam ABC News ir jau ziņojis, ka Ukrainas pievienošanās NATO “nenotiks” un ka Krievijas bažas ir “pamatotas”. Šo savādo deklarāciju Dmitrijs Peskovs (no Kremļa) raksturo kā “iepriecinošu”. Viņš apgalvo, ka Krievija esot gandarīta par to, ka prezidenta Putina nostāja attiecībā uz Ukrainas dalību NATO ir “saprasta Vašingtonā”.

Turpretī republikāņu senators Lindsijs Greiemss domā citādi un apgalvo, ka iesniegs priekšlikumu par jaunām sankcijām pret Krieviju. (Reuters)

Šis paziņojums izskanēja pēc tam, kad Greiemss kopā ar senatoru demokrātu Ričardu Blūmentālu apmeklēja Ukrainas prezidentu  Zelenski Kijivā.

Vairāki starptautiskie mediji publicējuši materiālus, kuros tiek apšaubīti Kremļa dati par Ukrainas karu. Krievijas valsts esot pārspīlējusi jauniesaukto karavīru skaitu. Putins martā apgalvoja, ka jauniesaukto karavīru skaits (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) esot gandrīz divkāršojies. Taču šis apgalvojums neatbilst patiesībai. (iStories) Faktiski ir noticis pretējais –  nesen iesaukto krievu karavīru skaits ir strauji samazinājies.

BBC un Krievijas Mediazona apstiprinājušas, ka līdz šim ir nogalināti vismaz 106 000 Krievijas karavīru, taču ir skaidrs, ka patiesais skaitlis ir uz pusi lielāks. (TT) 

Pašlaik frontē krievi turpina spiedienu uz Sumu reģiona ziemeļu daļu. Kaujas tur notiek kopš marta un Putina orki lēni okupē ukraiņu teritoriju tālāk. Sumu gubernators Oļegs Grigorovs situāciju raksturo kā ”ļoti sarežģītu, bet kontrolējamu” (RBC Ukraine), taču nevēlas pateikt, cik daudz ciematu pašlaik kontrolē krievi: “Frontes līnija ir kustīga. Notiek nepārtraukta mūsu bruņoto spēku pārvietošanās un panākumi. Tāpēc šobrīd nevaru sniegt šādu informāciju.”

Sankciju uzraudzības grupa (MSMT) publicējusi pirmo ziņojumu par Ziemeļkorejas pārkāpumiem. 2024.gadā Ziemeļkoreja Krievijai piegādājusi deviņus miljonus artilērijas lādiņu un 100 (?) raķešu. Šādas piegādes turpinās arī šogad. Krievi šos ieročus izmanto, lai grautu civilo infrastruktūru Ukrainā.