Krievi apgalvo, ka pašlaik okupējot Dņepropetrovskas rajonu. Līdzīgi stāsti ir dzirdēti jau agrāk, bet nav izrādījušies patiesība. Ilgāku laiku viņi nesekmīgi (ar lieliem zaudējumiem) cenšas ieņemt Pokrovsku. Pašlaik krieviem labāk veicas dienvidu priekšpilsētas  zonā, taču nav apstiprinātu ziņu, ka tur norisinātos lieli iekarojumi.  Maskavas informāciju ir grūti pārbaudīt, taču vācu RLT it kā apstiprina, ka krievi jau tuvojoties Dņepropetrovskas rajona centram.

Nākamnedēļ sāksies karagūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu. (AFP) Puses vienojušās apmainīties ar smagi ievainotajiem karavīriem vecumā no 18 līdz 25 gadiem + nogādāt dzimtenes kapos 6000 kritušo karavīru mirstīgās atliekas.  (TT)

Pašlaik Putins gatavojoties “lielajai atriebībai” Ukrainā. Tā ziņo Reuters un The Guardian. Avoti šiem medijiem apgalvo, ka drīzumā esot gaidāms “nozīmīgāks, daudzpusīgāks” Maskavas uzbrukums. Lielāks un masīvāks. Tātad – asiņaināks.

Akcija “Zirnekļtīkls” ir nodarījusi kaitējumu Kremļa kara mašīnai. Tagad aptuveni 20% Krievijas stratēģisko bumbvedēju un pagalam un Kremļa šefs ar šo neveiksmi nespēj samierināties.

Visās Eiropas valstīs pašlaik apseko patvertnes un būvē jaunas. Vācija nav izņēmums, jo vēlas  strauji paplašināt savu patvertņu skaitu. Pirmais solis ir esošo objektu izmantošana. Piemēram, izmantojot pazemes garāžas un metro stacijas kara vai uzbrukuma apstākļos. Iemesls ir bažas, ka karš no Ukrainas var pārsviesties uz Rietumeiropu. 

Vācijā joprojām ir aptuveni 2000 patvertņu no “aukstā kara” laikiem. Taču tikai 580 ir izmantojamas šodien.  Pārējām nepieciešama atjaunošana. Tas nozīmē, ka Vācijā patvertnes pašlaik ir tikai 1% iedzīvotāju. Turpretī Somijā ir 50 000, kur var izmitināt 80 % iedzīvotāju.

Aizsardzībai paredzētie miljardi Vācijā tiekot izmantoti: ceļiem, infrastruktūrai, izlūkošanai un kiberdrošībai. Vācu civilās aizsardzības šefs Tīslers domā, ka turpmākajos gados būs nepieciešami vismaz 10 miljardi eiro, bet nākamajā desmitgadē – trīs reizes vairāk, lai nodrošinātu visus vāciešu ar patvertnēm. Vienlaikus viņš aicina iedzīvotājus jau tagad sākt veidot savus ārkārtas krājumus: “ Katrai ģimenei ir jānodrošina sev 10 dienu pārtikas krājumi jeb kara soma”. 

Ir grūti saņemties “kara somas” un “kara noliktavas” izveidošanai. Negribas ticēt, ka būs “tik traki”. Gribas domāt, nevis rīkoties. Ir tikai viena lieta, kuru zinu skaidri –  pārāk maz mēs šodien zinām par to, kas vēlāk (kara apstākļos) var izrādīties pats svarīgākais. 

Būtu vajadzīgā plaša izglītošana šajā jomā, jo laba masu izglītība ir labākā nācijas drošības un aizsardzības forma. 

Attēlā Harkiva (DN)