Paralēli Ukrainas karam, uzliesmojusi Izraēlas un Irānas attiecību eskalācija, kas ir izdevīga Krievijai. Krīt raķetes, lido droni arī Telavivā un Teherānā.  Formāli Kremlis uz šiem notikumiem raugās ar bažām, jo riski ir lielāki nekā iespējamie ieguvumi. Taču galvenajos vilcienos Putins ir ieguvējs.

Pēdējās dienās “kara attiecības” starp Izraēlu un Irānu ir saasinājušās. Kopš piektdienas Izraēlas gaisa triecieniem pret Irānas stratēģiskajiem objektiem, tiek šauts visos virzienos un kritušo skaitā ir arī civiliedzīvotāji abās frontes pusēs.  Šis karš var izraisīt sekas arī Ukrainā, jo virkne Rietumvalstu sāks novirzīt ieročus un pretgaisa aizsardzības sistēmas Izraēlas, nevis Kijivas virzienā. Tramps rīkojās tieši tāpat – jau atdeva ukraiņiem paredzēto Izraēlai.

Otra lieta ir tā, ka šis karš var sniegt nepieciešamo stimulu Krievijas ekonomikai. Pēc piektdienas uzbrukuma Irānai, naftas cenas pasaulē strauji pieauga un šis apstāklis nāk Putinam par labu. Viņš saņems vairāk naudas par savu pārdoto degvielu. Naftas un gāzes eksports veido aptuveni trešdaļu no viņa valsts ienākumiem. Jo augstākas būs naftas cenas, jo labvēlīgāka šī situācija būs Krievijas ekonomikai. Ja konflikts Tuvajos Austrumos turpināsies ilgāku laiku, tad tas varētu labvēlīgi ietekmēt Krievijas valsts kasi un Putina iespējas turpināt karu Ukrainā.

Pastāv arī riski. Krievija aktīvi izmanto Ukrainas karā Irānas ieročus. Jo īpaši uzbrukuma dronus Shahed-136. Tagad Irāna šos ieročus gribēs paturēt sev. Domāju, ka nākotnē Irānai būs stingrāki ieroču eksporta ierobežojumi uz Krieviju, pat ja konflikts ar Izraēlu beigsies rīt. Taču krievu kara mašīnu tas daudz neietekmēs. Liela daļa šo irāņu dronu krievi tagad ražo paši uz vietas Krievijā.  

Tātad, krieviem ir izdevīgi, ja Izraēla karo ar Irānu. Taču no otras puses, šis karš nozīmē, ka vājinās Kremlim daraudzīgā valsts Irāna. Tā vairs nav uzvarētāja un pastāv risks, ka kara rezultātā, tur var notikt režīma maiņa. Tas Putinam galīgi nepatīk. Viņš, tieši tāpat kā Tramps, gribētu, lai irāņu – ebreju konflikts tiktu risināts sarunu ceļā. Tāpēc vakar Putins un Turcijas prezidents Erdogans aicināja Izraēlu un Irānu vienoties par tūlītēju pamieru, izmantojot “politiskus un diplomātiskus” (teikts Kremļa paziņojumā).

Nedēļas nogalē Putins atkal runāja pa telefonu ar Trampu. 50 minūtes. Tramps domā, ka Putins un krievi varētu darboties kā starpnieki šajā konfliktā. (News ABC)

Trampa simpātijas pret krieviem un Putinu ir bezgalīgas, brāzmainas un atgādina apsēstību. Iespējams, ka viņš nesaprot (neapzinās?) cik komiski izskatās šāds piedāvājums – virzīt asiņainu diktatoru (Putinu), kas jau trīs gadus sarīkojis aasiņainu slaktiņu Eiropas centrā, par Tuvo Austrumu konflikta risinātāju. Arī Zelenskis aicinājis ASV “mainīt toni” dialogā ar Krieviju. Viņš uzskata, ka Krievijas prezidenta Putina mierināšana un amerikāņu lišķība nepalīdzēs izbeigt karus. “Šobrīd ASV un Krievijas dialoga tonis ir pārāk draudzīgs un silts. Būsim godīgi – tas Putinu neapturēs,” -rakstīja Ukrainas prezidents vietnē X.

Kas notiek Ukrainas frontē?

Ukraiņi uzbrukuši krievu dronu ražotnei Tatarstānas reģionā uz austrumiem no Maskavas. (Reuters) Nogalināts viens cilvēks, 13 ievainoti. (Reuters) Tiek apgalvots, ka uzbrukums noticis arī krievu automobiļu rūpnīcā, kuru Kijiva uzskata par Krievijas dronu ražošanas centrālo uzņēmumu. 

No Krievijas uz Ukrainu nogādāti vēl 1245 līķi. Šī apmaiņa bija noslēdzošais posms repatriācijas līgumam, kas tika panākts jūnija sākumā Stambulā. Mājās ir atgriezušies arī dzīvie ukraiņu karagūstekņi. To skaits pagaidām nav precizēts. (TT)

Attēlā Telaviva. Izraēlas aizsardzības spēki notriec raķetes virs galvaspilsētas piektdien, 13. jūnijā. Foto: Leo Correa/AP