Aizvadītās divas nakts krievi intensīvi uzbruka Kijivai. Katru nakti 7 – 9 stundas kijiviešiem nācās pavadīt patvertnēs. (SR) Kopš Trampa nākšanas pie varas, krievu uzbrukumi ukraiņu pilsētām pastiprinājušies. Šādi Putins vēlas panākt civilo iedzīvotāju kapitulāciju Krievijai.

Domāju, ka cerības veltas. Tie, kas aizbrukuši – ir pazuduši. Tie, kas palikuši…izturēs līdz galam. Līdz uzvarai.

Ukrainas frontē parādās jauna veida “droni –slepkavas”, kas paši atrod kaujas mērķi un uzbrūk tam. Zviedru piedāvātie paredzēti noteiktu kara transporta līdzekļu iznīcināšanai. 

Ukrainas fronte šodien pārvērtusies sava veida jauno ieroču laboratoriju. Patlaban pirmie droni (kas paši atrod savus mērķus kartē un tos iznīcina) jau ieradušies Ukrainā un modernā karadarbība var sākties. Dronu rīcību koriģēs operatīvās sistēmas. Tās pavēlēs droniem: “Lidojiet uz doto teritoriju un meklējiet mērķus piedāvātajā mērķu bibliotēkā”. Tajā priekšroka tiks dota, kaujas vai vadības transporta līdzekļiem. Ja tādi nebūs, tad drons tiks programmēts uzbrukt artilērijas vienībai vai cita veida kara tehnikai. 

Pašlaik no Ziemeļvalstīm ukraiņiem piegādā dronus, kas spēj atrast paši  ienaidnieka dienesta automašīnas, pat ja tās ir daļēji maskētas. Svarīgi, lai šiem droniem būtu pieejami pietiekami jaudīgi procesori un efektīva programmatūra, kas šķiro un analizē attēlus. “Tas nav īsti mākslīgais intelekts. Nav. Šajā kaujas dronā nav intelekta. Runa ir par attēlu apstrādi, lai tie būtu pietiekami labi un drons spētu pats atšķirt civilo mērķi no militārā. Ieskaitot apstākļus kad tas ir labi nomaskēts, ja vide ir “netīra” un tml.” – skaidro aizsardzības eksperts Larss Forsels. (DN)

Kaujas lauks ir netīra vide. Drons, kas darbojas kontrolētā un “tīrā” mācību zonā, var būt nederīgs haotiskā kara situācijā. Tāpēc šie droni tiek pieradināti pie “netīras vides”. Efektīva attēlu atpazīšanas sistēma varētu būt veids, kā uzbrukuma droniem izvairīties no traucējošiem krievu signāliem. Mūsdienās daudzi operatori zaudē kontaktu ar saviem droniem, jo pretinieki sargā telpu un īsteno pārtverošus uzbrukumus. Taču, ja drons “doma pats” ir autonoms un spēj orientēties ainavā + uzbrukt mērķim, tad viss kārtībā. 

Kā šāds uzbrukums notiek? Attīstība notiek strauji un šis mans skaidrojums var pēc pāris mēnešiem jau būt novecojis. Taču, lai gūtu priekšstatu kā tas notiek, es pamēģināšu to paskaidrot īsi. 

Cilvēki izvēlas mērķi pretinieka zonā: pretgaisa aizsardzības sistēmas, radarus, komandu centrāles. 

1. Pirmie dodas izlūkošanas droni, kas aprīkoti ar kamerām un infrasarkanajiem sensoriem. Pakaļ lido droni – pašnāvnieki ar bumbām, kas paredzētas pretinieka objektu uzspridzināšanai.
2. Dronu spietam liek sadalīties. Izlūkiem jāmeklē mērķis. Ja mērķis ir atrasts, tad attiecīgajam dronam jātuvojas mērķim maksimāli tuvu. Jāfilmē. 
3. Atrasto jauno mērķi liek iekšā “dronu mērķu bibliotekā” un deklarē kā uzbrukuma uzdevumu. Pēc tam pašnāvnieki zibenīgi dodas virsū jaunajam objektam un to iznīcina. 
4. Spiegu droni apmeklē iznīcināto mērķi un ziņo centrālei par rezultātiem.

Ukraiņu droni ir ļoti moderni un viņiem piegādā kara materiālu no sabiedrotajām valstīm. Krievi mēģina neatpalikt. Kremļa armijai ir tā saucamais Rubikona centrs, kas arī specializējas dronu attīstības jomā. Kremlim jau izdevies iznīcināt ukraiņu artilērijas vienības ar droniem, kas izmanto optiskās šķiedras vadību. Zinot, ka krievi vienmēr pārkāpj visas vienošanās un nekad nerespektē cilvēku dzīvības, ir pamats bažīties kas notiks, ja krievu rīcībā būs šādi “pašdomājoši droni”.  

Protams, ka viņi izmantos visas iespējas. Pie kam, viņu ieroči gandrīz vienmēr ir neprecīzi. Nav izslēgts, ka tie var kļūt bīstami arī mums. Jo mērķēs uz kara automašīnu, bet trāpīs bērnu dārzam. Tā tas ar krieviem notiek bieži. 

Sarkanais Krusts vēlas panākt autonomo ieroču sistēmu starptautisku reglamentēšanu jeb noteikumu izveidošanu. “Nereglamentēta autonomo ieroču attīstība palielina civiliedzīvotāju upuru risku,” sacīja Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas ieroču un kara noteikumu nodaļas direktors Ženēvā Laurents Žizels.

Sarkanais Krusts neaicina aizliegt autonomās sistēmas, kas ir vērstas pret skaidriem militāriem mērķiem, piemēram, iznīcinātājiem, tankiem vai karakuģiem. Taču ir jābūt robežlīnijai, kas atšķir autobusu ar kaujiiekiem no skolas bērnu transporta līdzekļa laukos. Tāpēc Sarkanais Krusts pieprasa aizliegt neprognozējamus autonomus ieročus, kas izvēlas uzbrukt cilvēkiem, atsevišķiem karavīriem un var tos sajaukt ar civilpersonām. “Ja algoritms izvēlēsies nogalināt konkrētus cilvēkus, tad pazūd robežas. Tehnika var sajaukt karojošus karavīrus ar ievainotajiem vai tiem, kas jau padevušies gūstā. Tādas lietas nedrīkst notikt!”- saka Lorāns Žizels.

ASV, Ķīna un Krievija īsteno šādas programmas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta un jauno ieroču izmantošanu. Pastāv risks, ka diktatūras neievēros humānisma robežas. Ar to jārēķinās arī mums.  

Ilustrācija: Jonas Baklunds (DN)