Nedēļas sākumā tika prognozēts ka notiks Zelenska- Putina tikšanās. To ierosināja Ukrainas prezidents. Vakar Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs šo priekšlikumu noraidīja. (Washington Post) Pēc Putina domām šāda tikšanās varētu tikt apsvērta tikai miera sarunu pēdējā fāzē. Tas nozīmē, ka Putins pašlaik nevēlas šo karu izbeigt. 

Daudzas Eiropas valstis pašlaik investē aizsardzības tehnoloģijās. Tas nozīmē, ka nākotnes ieroči atšķirsies no tiem kādus pazīstam šodien. Nākotnes karos darbosies izlūki spiegu prusaku formātā (attēlā), uzbrukuma ieroči, kas atgādinās mazus tankus, kurus vadīs mākslīgais intelekts vai jūras droni, kas peldēs kā mini zemūdenes. “Tās būs lielas pārmaiņas,” – uzskata Hanss Livons, aizsardzības sistēmu profesors no Zviedrijas.

Jā, tā tas ir. Tagad visi runā tikai par aizsardzību. Krievijas karš pret Ukrainu ir mainījis dienaskārtību. Pamudinājis Eiropas valstis palielināt ieguldījumus aizsardzības tehnoloģijās. Jaunie uzņēmumi, kuriem agrāk neviens “nedeva naudu” attīstībai, tagad plaukst uz zeļ, ja tie nodarbojas ar ieroču ražošanu. 

Piemēram, Minhenē bāzētais uzņēmums Helsing, (https://helsing.ai), kuram pirms četriem gadiem bija grūtības atrast investorus, šodien kļuvis par vienu no Eiropas vērtīgākajiem jaunajiem uzņēmumiem. Tas izstrādā visu, sākot no tankiem ar mākslīgā intelekta robotiem līdz bezpilota mini zemūdenēm/jūras droniem un spiegošanas prusakiem.

Tā pati Vācija (kur darbojas Helsing), ir pilnībā mainījusi savu aizsardzības industriju un filozofiju. Pēc otrā pasaules kara tur dominēja pacifisti, bet tagad aina ir pavisam cita. Vācija var kļūt par Eiropas ieroču ražošanas flagmani. 

Pārmaiņas, kuras šie ieroči ienesīs kaujas laukā, būs revolucionāras. Tās būs tik pat būtiskas kā brīdis, kad šaujamierocis nomainīja lokus un bultas.  

Piemēram, uzņēmums Swarm Biotactics, kas pārvērš prusakus par biorobotiem. Kukaiņi ir aprīkoti ar mazām mini mugursomām, kas ļauj uztvert un fiksēt datus, izmantojot kameras. Elektriskie stimuli ļaus cilvēkiem attālināti kontrolēt sava kukaiņa kustības.

“Mūsu bioroboti ir dzīvi kukaiņi, kas aprīkoti ar nervu stimulāciju, sensoriem un drošiem komunikācijas modeļiem. Tie sēj uzbrukt individuāli vai arī darboties spietos”- konstatē uzņēmuma izpilddirektors Stefans Vilhelms. (Reuters)

Šādi prusaki varētu būt nākamais solis dronu attīstības jomā. Pirms laiciņa brīnījāmies par norvēģu notverto baltvali “Valdimiru”, kuru krievi bija dresējuši spiegošanai, aprīkojuši ar kameras statīvu un Pēterburgā ražotiem iemauktiem. Tagad jārēķinās, ka spāres lidos ar kamerām uz muguras un kurmis sāks fotografēt aiz ceriņu krūma. Tādi laiki ir pienākuši. 

Taču, godīgi sakot, neviens savus jaunos ieročus publiski nerādīs. Varam uzknābāt informācijas drupačas un cerēt, ka šīs ziņas ir patiesība. Lai gan var gadīties, ka šādu “tarakānu” nemaz nav un “viss šis” ir biedēklis krieviem. Pareizi ir – kara apstākļos patiesība nomirst pirmā. Samierināsimies ar to un sapratīsim, ka lietas notiek, tikai mums neviens “tās” nerādīs. Pareizi darīs.   

Attēlā: Swarm Biotactics izstrādā visu, sākot no tankiem līdzīgiem mākslīgā intelekta robotiem līdz bezpilota mini zemūdenēm un spiegu prusakiem. Foto: Stephanie Pilick/TT