Vai visi, kas ir Putina tuvumā, vēlas turpināt šo karu?  Nē, izrādās, ka tā nav. 

“Putinam tuvākie cilvēki ir pret šo karu. Izņemot Patruševu,”  – konstatē Mihails Hodorkovskis. Cilvēks, kas pazīst Kremļa gaiteņus. Viņa piedāvātā “aina” (SvD) radikāli atšķiras no Rietumos redzamās. Hodorkovskis uzsver, ka Patruševa atbalsts karam nenozīmē, ka viņš atbalsta pašu Putinu.

Te būtu jāatceras Putina runa Minhenes drošības konferencē 2007. gadā. To bieži akcentē kā iemeslu Krievijas ārpolitikas kursa maiņai. Proti –  viņš piesaka karu Rietumiem un sāk pūst savu “kara tauri”.  

Mazāk zināms ir tas, ka četrus gadus iepriekš viņš jau izteicās līdzīgi un neviens nedrīkstēja konkurēt ar viņu vai apstrīdēt Putina līderību. Putins vienmēr ir uzskatījis PSRS sabrukšanu par lielu traģēdiju un tagad cenšas šo kļūdu labot. Viņa kļūdu labojuma veids ir karš. Neviena cita kandidāta uz Krievijas prezidenta posteni nav un nevar būt kamēr “Vova no Pēterburgas vārtu rūmes” ir dzīvs un komandē Kremli. Viņš ir ievedis Krieviju kara afektā un depresijā. Baltā bruņinieka (atbrīvotāja no posta) krieviem nav. Ir tikai noindētie un tie, kas izglābušies. 

Viens no viņiem ir Hodorkovskis.

Kad 2004. gadā Putins atkal kandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā, daudzi pieļāva, ka bagātākais oligarhs un Krievijas lielākās naftas kompānijas īpašnieks Hodorkovskis gribēs ar viņu sacensties. To nevarēja pieļaut. Putins saskaitās un nolēma parādīt kas sagaida citus, kas izdomās ko tamlīdzīgu. Putins rīkojās “kā parasti”: lika aizturēt un apcietināt Mihailu Hodorkovski, izdomājot melīgus iemeslus viņa tiesāšanai. Rezultātā naftas magnāts 10 gadus pavadīja krievu cietumā. Tāpēc, ka arī gribēja kļūt par krievu prezidentu. Putins šo mēģinājumu nepieļāva un sodīja par šādu uzdrošināšanos.

Vēlāk Hodorkovski atbrīvoja (ar pamatīgiem ārzemju naudas iešļircinājumiem) un viņš varēja aizbraukt uz ārzemēm, kur Putinam vairs netraucēja. 

Tagad Hodorkovskis ir viens no Krievijas Pretkara komitejas un Ark atbalsta grupas dibinātājiem, kas palīdz krievu diasporai ārzemēs. Pretkara komitejā ir vairāki pazīstami trimdas krievi: Vladimirs Kara-Muza, Garijs Kasparovs un Mihails Kasjanovs. Hodorkovska sākotnējā iniciatīva “Atvērtā Krievija” pašlaik ir slēgta Krievijas varas iestāžu vajāšanas rezultātā.

Vai Hodorkovskis ir uzticama persona? Vai viņš šodien ir opozīcijā Putinam? 

Domāju, ka nav. 

Putins viņu kontrolē arī tur.

Hodorkovskis uzauga Krievijā. Tēvs bija ebrejs, abi vecāki – disidenti, kas nevēlējās apgrūtināt dēlu ar savām problēmām. Tāpēc ļāva viņam izaugt kā komunistiskās jaunatnes organizācijas biedram un aktīvi piedalīties krievu sadzīvē. 

Tāpēc Hodorkovska paša politiskais ceļš bija krievu sistēmas daļa. 

“Cenšos būt optimistisks un vairāk raudzīties uz iespējām, nevis grūtībām,” viņš saka. Pēc viņa domām “ pašlaik  Krievijā dominē divi pretēji naratīvi.  Jaunā paaudze (šodienas 30 gadus vecie) ir pret šo karu, bet vecākā paaudze atbalsta Putinu un uzskata, ka karam ir jāturpinās”.

Viņš nenoliedz, ka krievu vidū pastāv ilgas pēc padomju lielvaras gadiem. Impērisms ir caurmēra krieva domāšanas norma. Neofašisma tendences arī. “Karēlijas cietumā satiku 18–20 gadus vecus jauniešus no Sanktpēterburgas, kuri bija nacionālisti un apgalvoja, ka Hitlers bija diezgan labs cilvēks. Kad jautāju, vai viņi nezina, ka viņu vecvecāki pārcieta Ļeņingradas blokādi? Jā, izrādījās, ka viņi zināja vēsturi, bet tā uz viņiem neattiecoties”, – stāsta Hodorkovskis . (SvD) 

Viņš uzskata, ka Krievijas sabiedrība tagad esot humānāka, bet karš izcēlis virspusē vissliktākās tautas īpašības. Šodienas Krievijā esot vairāki tūkstoši politieslodzīto, neskaitot ukraiņus. Nevis miljoni kā Staļina laikā. Vai tas rāda humānismu? Kādu? 

Domāju, ka nekā humānāka (salīdzinājumā ar Staļina laiku) krievu vidē nav.

Krievijā mediju ainavu 100% kontrolējot Kremlis un par satura atbildīgs Sergejs Kiriļenko, kurš ir prezidenta biroja administrācijas vadītāja vietnieks.” Kontrole ir plaša, bet ne pilnīga. Kremlis ar šo kontroli visu laiku ir neapmierināts. Izdevēji, kas neatlaidīgi turpina publicēt,  vienmēr nonāk nepatikšanās. Galu galā – citādi domājošo krievu vidū nav daudz, t.i.  100- 200 cilvēku. Tos uzraudzīt un apklusināt ir viegli”, – uzskata Hodorkovskis. 

Informācija no ārpuses tiek 100% ierobežota, anulējot info kanālus. Konti tiek slēgti un interneta ātrums – samazināts. Tas, ka aptuveni 15% iedzīvotāju Krievijā tomēr var piekļūt informācijai no ārpuses, tiek uzskatīts par normu.

Visi Krievijas līderi uzskata Rietumus par pretinieku. Tā ir Krievijas varas būtība: lai saglabātu centralizētu varas īstenošanu, ir nepieciešams ārējs ienaidnieks. Tagad “šāds ienaidnieks” atbalsta Ukrainu. 

Tātad – nevis krievi uzbruka Ukrainai, bet ienaidnieks draud Krievijai. Jā, vairums krievu šodien tieši tā domā. 

Kas valda Krievijā ? Protams, ka klani. Tā vienmēr ir bijis. 

Vai krievi ir gatavi demokrātijai?  Pēc Hodorkovska domām federālā līmenī parlamentārismam noteikti vajadzētu darboties. Pilsētās dzīvo ¼ krievu un tas nozīmē, ka šī iedzīvotāju daļa ir nepārprotami gatava demokrātijai.

Kā ar pārējām ¾ krievu, kas nedzīvo lielajās pilsētās? 

Par tiem bijušais oligarhs neizsakās. 

Cilvēkam vienmēr ir divi motīvi apzinātai rīcībai – labais motīvs un patiesais. 

Man nav zināms patiesais motīvs Hodorkovska rīcībai. Taču redzamo es jums izstāstīju.

Attēls : SVD, Joakim Ståhl