Krieviju pašlaik vada cilvēks, kura specialitāte ir spiegošana. Tāpēc viņa kara metodes ir: melošana, slēpšanās, izlikšanās, provokācijas, zagšana, aizliegtu paņēmienu izmantošana sava mērķa sasniegšanai. Viņu iespējams uzvarēt tikai tad, ja ir saprasts kā Kremļa komanda darbojas frontes perifērijā. “Pašlaik krievi ir nomainījuši uzbrucējus un spēles taktiku. Ja nemainīsim savu taktiku, mēs zaudēsim” – uzskata zviedru bijušais izlūkdienesta darbinieks Peters Laršons. (SvD)

Pēc viņa domām ir mainījusies spiegu un aģentu izmantošana neredzamajā karā. Pēdējos gados Krievijas izlūkdienesti ir pārorientējušies uz infiltrēšanos ekonomikas sistēmā. Tagad Kremļa aģenti nodarbojas ar pārtikas piegādi, taksometra vadīšanu un veic it kā servisa pakalpojumus, kas palīdz novērot noteiktus cilvēkus un veikt graujošas akcijas, ja tās ir nepieciešamas. 

Šāds aģents ārzemēs izskatās ļoti parasts un neuzkrītošs, spēj rīkoties zibenīgi, ja ir vajadzība. To var ērti nomainīt, ja tas kļūst nederīgs. 

“Brīdī, kad šo metodi krievi sāka izmantot kā ieroci spiegu pasaules pelēkajā zonā, radās pilnīgi jauna veida problēmas”- uzskata Peters Laršons.

Tagad eksistē 2 līmeņa spiegi: pētnieki un netīrā darba veicēji. To skaitā “vienreizējie spiegi”, “patērējami aģenti” jeb “floaters”, “one time operatives” digitālajā sfērā. Viņiem var uzticēt pētnieciskus uzdevumus. Piemēram, veikt konkrētu personu izpēti un analīzi. Atrast vājās vietas un situācijas uzbrukumiem, kurus pēc tam realizē “taksometra šoferis”. 

“Pašlaik pasaules agresīvākie izlūkdienesti izmanto AI, lai kartētu (atrastu) piemērotus tiešsaistes forumus, kur iespējams atrast šādus potenciālos spiegus (pētniekus), kuriem vajag naudu” – konstatē Larsons. 

Vecā stila spiegu vervēšanā tradicionāli “tiek runāts” par sešiem vervēšanas posmiem: analīze, mērķu formulēšana, aģentu atrašana, kas objektam pakāpeniski tuvinās un veido draudzību. Visbeidzot savervē darbam. 

Klasiskajā spiegu rokasgrāmatā tiek stāstīts, ka jauna spiega vervēšana var ilgt no vairākiem mēnešiem līdz pat gadiem. Atkarībā no tā ko meklē. Fināla taisnē savervētais tiek apmācīts spiegu mākslā. Izlūkošanas virsnieka aizbildniecībā. Viss šis “vecais process” esot bijis ļoti dārgs un nogurdinošs.  

Tagad jauno spiegu pasaulē noteikumi esot radikāli mainījušies. “Darbā” pieņemtie vairs nesatiekas ar savu vadītāju un pat nezina “kas aiz tā stāv”. Iesaistīšana var notikt tiešsaistes forumos un savaņģotajiem var būt gan finansiāli, gan arī politiski motīvi. 

Labs piemērs ir Irānas izlūkošanas dienesta prakse, kad viņi izmantoja ārzemnieku bandas dalībniekus Zviedrijā savu mērķu īstenošanai. 2024. gadā tika novērsti vairāki šādi terorisma akti valstī pret Izraēlas iestādēm, kurus irāņi bija pasūtījuši zviedru gangsteriem. 

Tas nozīmē, ka spiegs šodien vairs nav Džeims Bonds vai Štirlics. Ne, šim darbam vajag pārliecinātus fanātiķus vai vienkārši naudas kārus ciniķus kuriem var iestāstīt idejas. Piemēram, apgalvojot, ka kāda konkrēta persona ir “ļaunuma iemiesojums” un aģenta privātais ienaidnieks. Šādi apstrādāti aģenti viegli paņems kasti ar sprāgstvielām un piestiprinās pie nīstā ienaidnieka automašīnas. Pat nedomājot par to vai tuvumā ir bērni, vai automašīnas eksplozija nogalinās arī garāmgājējus. 

Pēc tam “vienreizēja lietojuma spiegs” tiek atlaists “no darba” uz visiem laikiem un atgriežas savā parastajā darbā vai studijās. Pazūd. Izkūp gaisā. 

Eiropā ir reģistrēti vairāki šādi piemēri. „Šāda veida spiegu jeb teroristu rīcība sāk kļūt aizvien bīstamāka mums visiem. Daudz vieglāk bija tikt galā ar spiegiem, kuriem bija diplomātiska segums vai nelegālā imigranta statuss,”  – tā 2024. gadā laikrakstam The Guardian teica kāds informēts avots. Tagad šos “spiegus” saskatīt ir grūti un viņu inteliģences kvota mēdz būt ļoti zema. 

Piemēram kāda saulainā maija rītā Ikea veikalā Viļņā izcēlās ugunsgrēks. Lai gan abi teroristi it kā “bija ukraiņu izcelsmes”, tomēr tika atrasta viņu saite ar krievu GRU. Kā krievi maksā par šādu terora aktu? Konkrētajā gadījumā atalgojums bija 10 000 dolāru un jauna BMW automašīna.

Lielbritānijā septiņas personas tika aizturētas par ugunsgrēka izraisīšanu militārā uzņēmumā. Atkal tika demonstrēti it kā “ukraiņi”, bet faktiski izrādījās krievu aģenti. Francijā pie Eifeļa torņa tika atstāti piecas zārki ar uzrakstu „Franču karavīri Ukrainā” un arī šo “instalāciju” organizēja tie paši Kremļa aģenti. Igaunijā tika izsisti Iekšlietu ministra un vietējā žurnālista automašīnu logi, bet Polijā realizēta aizdedzināšana.

Bijušais Polijas izlūkošanas dienesta vadītājs Piotrs Kravčiks norādīja uz šīs stratēģijas mērķi: „Viņi koncentrējas uz viegli sasniedzamiem mērķiem, kas ietekmē vispārējo nedrošības sajūtu sabiedrībā.” (The Guardian)

Viens no galvenajiem krievu spiegu uzdevumiem ir panākt, lai šīs sabotāžas ziņas ātri nonāk lētajos, bulvārmedijos. Lai saceļas panika un nedrošība vietējā sabiedrībā. 

Tātad izraisīt sociālo nemieru un samazināt tautas atbalstu Ukrainai.

Putins pats ir spiegs un ļoti augstu vērtē tieši šādu kaujas taktiku ar ārpasauli. Loģiski, ka Kremlis pašlaik vada SVR un GRU. Rezultātā Krievijas izlūkošanas dienesti ir kļuvuši agresīvāki. GRU esot gatavs uzņemties lielākus riskus. Ja krievu aģents tiek arestēts un noskaidrots, tad tas vairs nav svarīgi. Šādi “atbirumi” tiek iekļauti Kremļa terorisma projektu tāmē. 

Tagad šos cilvēkus drīkst mierīgi zaudēt, tieši tāpat kā samaļ krievu kaujiniekus Ukrainas “gaļas mašīnā”. Savējos nav žēl. 

Putina spēks ir apstāklī, ka viņš karo nelegāli, ar svešām rokām un izliekas, ka pats nekur nav iesaistīts. Tāpēc šos cilvēkus ir gandrīz neiespējami sodīt legālā tiesiskuma ietvaros. 

Pašlaik daudzās valstīs notiek drošības iestāžu personāla skaita palielināšana. Tām jākļūst labākām, precīzākām, un vienlaikus ir jāiegulda lielas investīcijas savā mākslīgajā intelektā un datoru jaudā, lai atklātu novirzes.

Pretinieks arī pielāgojas jaunām situācijām. Piemēram, Ķīna un Krievija noslēdza mieru ar talibiem, tiklīdz amerikāņi bija no turienes aizgājuši. Brīdī kad Tramps anulēja finansiālo atbalstu Radio Free Europe, Ķīna nekavējoties iejaucās un nopirka šo frekvenci. (SvD)

Ārzemju izlūkdienesti vienmēr ir strādājuši ar dezinformāciju un savas ietekmes izmantošanu. 

2018. gada vasarā krieviete Marija Butina tika arestēta ASV FIB operācijā. Viņa bija pētniece kādā ASV universitātē, bet bija iesaistīta ieroču lobija organizācijā NRA (National Rifle Association). Viņa bija iefiltrējusies NRA, lai vēlāk mēģinātu ietekmēt republikāņu vēlētājus (pirms ASV vēlēšanām) par labu krieviem. Šo spiedzi vadīja kāds vīrietis no Putina tuvākajiem cilvēkiem Kremlī. Pēc tam Marijas darbības tika atklātas. Pie kam,  Butina neizmantoja slēptu identitāti. Viņu nosodīja un apmainīja. Tagad šī sieviete pārvērtusies par krievu televīzijas RT zvaigzni. 

Tas, ka cilvēks strādā neglīti, nenozīmē, ka viņš ir gudrs. Spiegu darbu ieskaitot.