Tramps vakar paziņoja, ka esot gatavs noteikt “visaptverošas sankcijas” pret Krieviju, ja visas NATO valstis rīkosies tāpat. Proti – pārtrauks pirkt naftu no krieviem. Tramps vēlas arī redzēt tikpat plašas sankcijas pret Ķīnu, kas ir apsūdzēta Krievijas kara atbalstīšanā. (DN)
Vai šo solījumu var “ņemt par pilnu” ? Domāju, ka nevar. Grūti saskaitīt cik reižu Tramps ir draudējis Krievijai ar “nopietnām sekām” sankciju veidā, ja Maskava līdz noteiktam datumam nepiekritīs pamieram vai reālām miera sarunām ar ukraiņiem. Dažreiz termiņš ir trīs nedēļas, dažreiz 14 dienas. Bet līdz šim šie draudi vienmēr ir palikuši tikai “tukšu vārdu” līmenī.
Karš, kuru Tramps solīja izbeigt 24 stundu laikā, turpinās jau astoņus mēnešus (kopš viņa stāšanās prezidenta amatā). Reāla spiediena no ASV uz Putinu nav. Tāpēc Kremlim nav jāuztraucas. Viņš var dziedāt līdzi Trampam, ka šis karš esot Džo Baidena vaina, ka NATO ir nekam nederīga militārā alianse un var turpināt slavēt ASV prezidenta “patieso vēlmi rast risinājumu konfliktam”.
Toms Nikolss laikrakstā “The Atlantic” komentējis Trampa nostāju interesanti: “Es stingri iebilstu pret to, ka cilvēki kļūst par sazvērestības teoriju upuriem runājot par Trampu un krieviem. Taču šis ir klasisks brīdis. Vai Tramps runātu citādi, ja pats būtu krievs? Nē, viņa rīcība nebūtu citāda. Tieši tāda pati.”
Krievija pašlaik ir ievērojami pastiprinājusi savu dronu karu pret Ukrainu. Trešdien pat uzbrūkot pat Polijai. Jo trakāk Tramps draud krieviem, jo smagāk Putins plosās Ukrainā.
Kāpēc Tramps tā mīl Putinu? Vai tā ir apbrīna pret stingrās līnijas diktatoru? Cerības jauniem, ienesīgiem biznesa darījumiem ar Krieviju? Vai Kremlim ir kompromitējoši materiāli par Trampu? Jeb viņš ir vienkārši “noderīgs idiots”?
Domāju, ka visi varanti atbilst patiesībai.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielius Landsberģis jau norādījis, ka Putinam vienkārši nav vajadzības izbeigt karu. Pašlaik viņam trūkst spēju mainīt savu kursu. Karš ir Putina vienīgā iespējama stratēģija, jo rīkoties produktīvi viņš nespēj.
Domāju, ka nākotnē Ukrainai būs jāiztiek bez ASV atbalsta, un Eiropai būs jācīnās ar Krieviju vienai pašai. Taču nav izslēgts, ka amerikāņi tomēr savedīs kārtībā “savu māju”. Pirms nedēļas Tramps apliecināja, ka 10 000 ASV karavīru Polijā paliks. Taču ir dots signāls, ka ASV karaspēks būtu jāizved no citām Eiropas valstīm. ASV pārtrauks finansēt militāro apmācību un infrastruktūru Igaunijā, Lietuvā un Latvijā – trīs Baltijas valstīs, kas ir neaizsargātas pret Krievijas agresiju. Izskatās, ka V. Vīķe- Freiberga un Sandra Kalniete smagi kļūdījās palīdzot Bušam senioram ar Latvijas atbalstu Irākā. Jeņķi nav draugi uz kuriem var paļauties.
Taču ir arī labas ziņas. Tas, ka 26 valstis tagad ir paudušas gatavību nosūtīt uz Ukrainu sauszemes miera uzturēšanas spēkus, varētu radīt psiholoģisku ietekmi. Neraugoties uz to, ka “smagsvari”: Vācija, Itālija un Polija vilcinās piedalīties.
Attēlā: 86 gadus vecā pensionāre Olga Trušja izdzīvoja Krievijas bombardēšanu Jarovas ciematā, Doneckas reģionā. Otrdien tur gāja bojā 20 civilie iedzīvotāji. Foto: Alex Babenko/AP