Krievu ielaušanās Polijas gaisa telpā ar saviem droniem izraisījusi jaunus diskusiju virzienus Eiropā. Pēkšņi NATO austrumu robeža tiek nostiprināta daudz pamatīgāk un sāk izskatīties pēc jauna “dzelzs priekškara”. Polija uz robežu ar Baltkrieviju nosūtījusi 40 000 karavīru, Vācija palielinājusi Polijas gaisa telpas aizsardzībai piešķirto jaudu, Nīderlande piešķīrusi pretgaisa aizsardzību, artilēriju un 300 karavīrus. Atbalstu sola arī Francija un Čehija.

Periodiski Kijivā ierodas augstas amatpersonas un šīs vizītes kijiviešiem nozīmē mierīgākas naktis. Zelenskis apgalvoja, ka amerikāņu Kelloga klātbūtne esot daudz efektīvāka Ukrainas galvaspilsētas aizsardzībā par Patriot sistēmu. Pēkšņi krievi vairs neālējas un neuzbrūk, ja Kellogs viesojas Kijivā.  Šī iemesla dēļ Zelenskis pat piedāvāja Kellogam Ukrainas pilsonību un dzīvokli, ja viņš būtu gatavs dzīvot Ukrainas galvaspilsētā visu laiku. Tas, protams, bija joks. 

Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons intervijā laikrakstam “Kyiv Independent” atzinies, ka Eiropai nekavējoties jāpiedāvā savs karaspēks ukraiņiem, negaidot pamieru, kas atkarīgs no Maskavas: “Vienkārši turpiniet!”  – viņš teica. Viņa idejām ir atbalstītāji. Zviedrija, Lielbritānija, Dānija un ES turpina –militāro, civilo un humanitāro atbalstu Ukrainai.

ASV rīcība joprojām izlēmīga un nenoteikta. Kellogs taisnojas, ka Putins esot atkarīgs no Ķīnas. Ķīna esot galvenais kara kurinātājs. ASV varētu apsvērt sankciju pastiprināšanu pret Maskavu tikai tad, ja visas NATO valstis vispirms pārtrauks Krievijas naftas importu. Ideja nav slikta, taču vairāk izskatās pēc izvairīšanās no atbildības, nekā konstruktīvas rīcības.  

Uzjautrinoši, ka Krievijas vēstnieks Vladimirs Ļipajevs Bukarestē turpina melot, ka ”tie nebija krievu droni, kas šeit uzbruka”.  Svētdien viņš tika izsaukts uz Rumānijas Ārlietu ministriju, taču turpināja malt Putina idejas par to, ka krievi neesot vainīgi un atbildība par dronu uzbrukumu Rumānijas debesīm esot jāuzņemas Ukrainai. Rumānijas gaisa spēki nosūtīja divus F-16 lidaparātus, lai vajātu šos krievu dronus, līdz tie pazuda no NATO dalībvalsts gaisa telpas netālu no Moldovas robežas. 

Slikti, ka uz laiku pārtraucis darboties Starlink Ukrainā. Maska satelīta savienojums Ukrainā tiek plaši izmantots. Taču pirmdien pēkšņi sākās problēmas ne tikai Ukrainā, bet arī citur. Pastāv versija, ka vainīgā varētu būt Saules vētra. (Kyiv Independent)

Pēdējo 24 stundu laikā Ukrainā gājuši bojā pieci civiliedzīvotāji un 43 ievainoti. Krievijas spēki naktī uzbruka ar  84 uzbrukuma droniem un trīs S-300 raķetēm. Tika notriekti 59 droni, bet 22 droni un trīs raķetes trāpīja 13 objektiem Ukrainā. Tikmēr Kremlis Maskava turpina noraidīt prasības pēc beznosacījumu pamiera un pastiprina dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai. (TT)