Pamiers Izraēlā ir patīkams pārsteigums ne tikai ebrejiem un palestīniešiem, bet arī eiropiešiem. Tagad vairs nav jāstrīdas par to vai sankcijas pret Izraēlu ir laba vai slikta ideja, vai Izraēla drīkst vai nedrīkst “dziedāt” nākošajā EBU šlāgerfestivālā Vīnē utt.  

Katru rītu politiķi un diplomāti Eiropā mostas ar unisona bažu: kādas jaunas muļķības Donalds Tramps ir izdomājis vai sastrādājis. Bravūra, draudi par tarifiem, apgalvojumi, ka Eiropa parazitējot “ uz Amerikas drošības garantiju rēķina” un pārmetumi, ka Eiropas Savienība esot izveidota tikai tāpēc, lai “izdrāztu ASV”, ir kļuvušas par ikdienišķu parādību. Rupjības, trulums un bravūra ir Trampa galvenās komunikācijas kārtis. Pats viņš ar savu rupjību lepojas. Jūtas spēcīgs un izlēmīgs. Mums pārējiem atliek nosarkt viņa vietā.  

Pamiers Izraēlā ir pārsteidzis. Atbrīvojis no problēmām. Beidzot vairs nav jādomā par to “kā izturēties pret Izraēlu”. Karš Gazā radīja diskusiju objektu. Visiem pēkšņi gribējās vērtēt: “kā drīkst vai nedrīkst karot pret teroristiem Hamas”. Vispār jau šaut var, taču, ja teroristi glabā savus ieročus zem civilpersonu gultām, tad šaut uz daudzdzīvokļu ēkām tomēr nevajag. Ja katra otrā ģimene saaugusi ar Hamaz kaujiniekiem kā pēckara Latvijas mežabrāļi ar vietējiem zemniekiem, tad “ar to ir jāsamierinās”. Ja visi palestīniešu kritušo skaitļi nāk no propagandas ministrijas jeb Hamas kontrolētās Veselības ministrijas Gazā (- 65 000), tad “tam vajag noticēt”.  

Galvenais eiropiešu klupšanas akmens ir bijis tirdzniecības līgums starp ES un Izraēlu. Zviedrija, Spānija un Nīderlande bija pieprasījušas apturēt nolīguma darbību, lai izdarītu spiedienu uz Izraēlu. Lai ebreji atļauj ārkārtas palīdzību Gazā. Taču Vācija un Itālija neatbalstīja šo ideju. 

Karš Gazā radīja plaisas pat ietekmīgajā ES Komisijā. Daudziem nepatika, ka  Ursula fon der Leiena vairāk “ņemas ap Ukrainu”, nevis izrāda aktivitāti Gazas virzienā. Spānijas komisāre Terēza Ribera pat apgalvoja, ka vairākus mēnešus mēģinājusi panākt, lai fon der Leiena bargāk izteiktos par notikumiem Gazā un ierosinātu stingras sankcijas pret Izraēlu, taču viņa neesot uzklausīta.

Tagad Donalda Trampa 20 punktu miera plāns starp Izraēlu un Hamaz šīs problēmas it kā anulējis. Eiropai jāsāk skaitīt nauda, kas būs paredzēta Gazas atjaunošanai. Vai tuneļos atkal iekārtosies tas pats Hamazs? Jā, tas nav izslēgts? Iespējams, ka katliņiem tikai apmainīti vāciņi. 

Tikmēr Tramps turpina cīņu ar savējiem –  amerikāņu žurnālistiem. Viņam nepatīk bilde uz žurnāla vāka un tāpēc pieprasa to nomainīt. Taču tas nav nekas salīdzinājumam ar jaunajiem noteikumiem, kurus Baltais nams tagad izstrādājis amerikāņu masu medijiem. 

Sašutuši ir AP, Reuters, The New York Times, The Washington Post, The Atlantic, CNN un NPR. Nikni arī Trampam draudzīgie, konservatīvie mediji, piemēram, Newsmax un The Washington Times. Visi atsakās parakstīt Pentagona jauno žurnālistu rīcības kodeksu.

“Piekļuve Pentagonam ir privilēģija, nevis tiesības,” sociālajos tīklos auro Pīts Hegsets. Jaunie noteikumi žurnālistiem tika iesniegti apspriešanai septembra beigās. Tie pieprasa, lai žurnālisti, kas atspoguļo Pentagonu, publicē tikai saskaņotu un apstiprinātu tekstu un fotogrāfijas. Tas izslēdz anonīmu avotu izmantošanu un neļaut brīvi pārvietoties ēkā. Oktobra sākumā (pēc sarunām ar mediju uzņēmumiem) Pentagons nedaudz atkāpās: it kā tomēr vairs nebūs jāatrāda teksti departamentam pirms to publicēšanas. (The New York Times)

Nacionālais preses klubs aicina Pentagonu mainīt šo lēmumu. Līdz šim tikai konservatīvais kabeļtelevīzijas kanāls One America News ir paziņojis, ka pievienojas noteikumiem, ziņo Axios. Pārējie šo Trampa iniciatīvu noraida. Visi ir nikni. Pamatoti pārskaitušies. 

+

Tikmēr Ukrainā trupinās Putina raķešu uzbrukumi. Harkivā ievainoti septiņi cilvēki. Trāpīts atkal slimnīcai. Krievijas spēki apšaudījuši arī ANO konvoju, kas piegādāja neatliekamās palīdzības kravas Ukrainas dienvidos. “Okupanti apzināti uzbruka kravas automašīnām ar droniem un artilēriju. Četras baltas, marķētas automašīnas – nevis militārais aprīkojums, bet gan automašīnas, kas pārvadā neatliekamo palīdzību, tika iznīcinātas,”  – ziņo reģiona militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Attēlā Gazas sektors, palestīniešu zona. Gaza ir šaura zemes josla, kas 54 km garumā un 12 km platumā stiepjas gar Vidusjūru.