Tagad ir tā, ka Mali galvaspilsētā Bamako degvielas stacijās vairs nav ne pilītes degvielas, jo islāmistu nemiernieki 100% bloķējuši pilsētu. Uzbrukuši degvielas piegādes transportam un to aizdedzinājuši. Šoferi nolaupīti un nogalināti. Tagad degvielu iespējams piegādāt tikai ar lidmašīnām un daudzas svarīgās funkcijas un procesi valstī apstājušies. 

Stāvoklis ir kritisks. Francija jau aicinājusi savus pilsoņus nekavējoties pamest valsti. Esošais režīms – militārā hunta Asimi Goitas vadībā (kas valda kopš 2021. gada) var zaudēt varu pāris nedēļu vai mēnešu laikā.

Valsts varas ienaidnieki – islāmistu kaujinieki ir nostiprinājuši savas pozīcijas un atrodas pie galvaspilsētas vārtiem. Viņi var uzbrukt uzreiz vai pagaidīt, lai militārā diktatūra padodas pati. Neatkarīgi no tā “kā tas notiks”, ir jāatzīst galvenais – krievi un viņu stratēģija šeit ir 100% izgāzusies. Krievija uzņēmās noturēt esošo valdību pie varas. Zvērēja to izdarīt. Taču solīts makā nekrīt. No apsolītā ir iznācis “čiks”. Šāda notikumu attīstība ir pazemojoša neveiksme Krievijai, Kremlim, Putinam un viņa jaunajai Āfrikas politikai.

Krievija bija paredzējusi tur nostāties Francijas vietā. Izgrūst ārā Makronu no senajām pozīcijām. Izvērsties. Taču tas nav izdevies. 

Kā šis Āfrikas stāsts sākās? Vispirms bija Muamara Kadafi kaunpilnā krišana Lībijā. Pēc diktatora nāves (2011. gadā) no Lībijas un Āfrikas vidieni plūda gigantiska ieroču straume, kas izplatījās vairākās reģiona valstīs. Islāmistu nemiernieki tur pēkšņi kļuva spēcīgāki. Saņemot atbalstu no armijas daļām, kas agrāk sastrādājās ar Kadafi. 

2012. gada martā Mali notika militārs apvērsums. Francija uzreiz ieveda karaspēku, lai apturētu islāmistu teroristu akcijas. Taču nemieri turpinājās. Izskatījās, ka Mali būs kā otra „Francijas Afganistāna” un visi labie nodomi būs lemti neveiksmei. Visbeidzot 2021. gada maijā varu valstī pārņēma Asimi Goita. Neilgi pēc tam Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka koloniālās Francijas klātbūtne tur esot “noslēgusies”. Viņi brauc projām. Kurš bija gatavs nākt vietā? Protams, ka krievi. Jaunie draugi, kas glābs Mali tautu, bija Krievija. Tāpēc uz Āfriku tika nosūtītas privātās Vāgnerarmijas daļas ar pašu  dibinātāju Jevgēņiju  Prigožinu priekšgalā. Pēc tam Putins Prigožinu noslepkavoja lidmašīnā Krievijā un krievu armijas daļas tika pārdēvētas par „Āfrikas korpusu”.

Makrons toreiz krievu akciju Mali nosauca par „dzīvības apdrošināšanu krītošajiem Āfrikas valstu režīmiem”. Šķiet, ka viņš precīzi raksturoja krievu privātās armijas misiju. Mali militārais režīms jau toreiz bija uz sabrukuma robežas, taču cerēja ar krievu palīdzību noturēties pie varas. Tagad izskatās, ka krievi apsolīto nav paveikuši. 

Tas kā Krievija turpmāk rīkosies, ir ļoti svarīgi arī divām citām Āfrikas valstīm. Nigērijai un Burkinafaso. Tātad –  divām citām militārām diktatūrām, kas kopā ar Mali veidoja Rietumiem naidīgo Sahelas aliansi.

Putins tur cietis fiasko, taču liela prieka par to nevienam nav.  Ja šī valstis krievu neizdarības dēļ nonāks islāmistu kontrolē, tad cietīs arī Eiropa, ASV un visi pārējie. Alkaidas atdzimšana nav laba lieta.   

Francijas izlūkošanas dienesta DGSE vadītājs Nikolā Lerners šonedēļ brīdināja, ka šis reģions tagad kļuvis par “globālā terorisma epicentru”, kas tieši apdraud arī Eiropu. Ja reģionā tiks izveidots islāmistu kalifāts, tad sekas sajutīsim visi.

Ir absurdi atbalstīt teroristu grupējumus, atļaujot viņiem uzvedot “savas valstis”, kas vienmēr noved pie nākamajiem uzbrukumiem. 

Pirms desmit gadiem Mali tika uzskatīta par stabilu un demokrātisku, etniski un reliģiski raibu valsti, kuras lielākās problēmas bija reģionam tipiskas – nabadzība un atkarība no sezonālo laikapstākļu labvēlības. Pēdējā desmitgadē radušos haosu nākšanai pie varas izmanto militārie līderi, aizslaukot cerības uz stabilas demokrātijas atgriešanos.

Tagad ir vēl sliktāk. 

Komentārs attēlam: Islāmistu nemiernieki paralizējuši Mali galvaspilsētu Bamako, neatļaujot tur degvielas piegādi. Šāds stāvoklis nevar ilgi turpināties un tas nozīmē, ka režīms varētu sabrukt dažu nedēļu laikā. Šāds scenārijs būtu liels pazemojums Krievijai, kas ir cietusi gigantisku neveiksmi Rietumāfrikā. Stratēģija nav bijusi pareiza.