Pašlaik notiekot demokrātijas recesija visā pasaulē. Cilvēki vairs nevēloties dzīvot demokrātijās un negribot liberālismu. Esot noguruši no brīvības. To pierādot Ungārijas, Turcijas un Venecuēlas “pārveidošanās” par diktatūras zemēm. Krievija un Ķīna cenšas izplatīt savus totalitāros modeļus, izmantojot dezinformāciju, destabilizāciju un vardarbību un atrodas ārzemju vēlētāji, kas to visu uzknābā. Tam notic. 

Uzreiz vēlos uzsvērt, ka šajos gadījumos nevajag runāt “tauta tā grib”, “vēlētāji tā nolēmuši” utt. Demokrātiju iznīcina konkrēti konservatīvie spēki (ar vārdiem un uzvārdiem) jeb tie, kuri nevēlas rēķināties ar citiem viedokļiem. Nevis “tauta vispār”, bet šleseri, orbani un trampi.  

Jā, nelāgā tendence eksistē. Demokrātisko valstu īpatsvars ir samazinājies no gandrīz 54% (2016. gadā) līdz 49 % (2024. gadā). Liberālo demokrātiju pārvalde no 2009. līdz 2024. gadam ir sarukusi no 45 līdz 29 valstīm. Tas nozīmē, ka diktatori un autokrāti apzināti atbalsta cits citu un vēlas noorganizēt pasauli, kurā visas valstis tiks sadalītas viņu starpā. Tieši tāpēc Tramps saglabā labas attiecības ar Putinu un draudzējas ar Kimu. Kopīgi viņi nodrošinās liberālisma un demokrātijas sagrāvi uz šīs planētas un sadalīs teritorijas savā starpā.  

Kāpēc viņiem tas pagaidām izdodas? Tāpēc, ka līdz šim neveiksmīgie amerikāņu kari Tuvajos Austrumos un 2008. gada finanšu krīze mazināja interesi par rietumu demokrātiju formātu. Lai gan šīs nelaimes nav izraisījuši nedz demokrāti, nedz liberāļi, nedz feministes, taču bedrē visi kopā esam iekrituši. Krīze ir fakts un despoti situāciju izmanto savā labā. 

Amerikas Savienoto Valstu atteikšanās no demokrātijas veicināšanas (Trampa vadībā) ir devusi signālu pārējiem diktatoriem un apvērsumu plānotājiem citās valstīs. Viņiem tiek mācīts kā iespējams tiranizēt savus iedzīvotājus, melot, krāpties sociālajos medijos un pārkāpt visas morāles normas pēc kārtas. Lietojot vārdu “pragmatisms” var  nodrošināt sev piekļuvi smalkiem saloniem un sulīgiem biznesa darījumiem. Nospļaujoties uz to, ka politisks amats tiek izmantots personīgās peļņas nodrošināšanai. Šādu rīcību (Trampa izdarīšanos) vispār apzīmē nevis ar vārdu “pragmatisms” bet gan “korumpētība”. DT  nesen komentēja žurnālista Džamala Hašogi noslepkavošanu un izšķīdināšanu skābē nevis kā nelietību un cūcību no Saūda Arābijas kroņprinča puses, bet gan apzīmēja ar frāzi ”visādi gadās”. Ja spīd bizness, tad Tramps var aizmirst pat publiskas slepkavības.

Vai ir jāsatraucas? Raugoties uz notiekošajiem procesiem plašākā vēsturiskā perspektīvā var redzēt, ka demokrātijai nedraud izmiršana. Cilvēku brīvība un tiesības pēdējā desmitgadē patiešām ir samazinājušās, taču neizzudīs pavisam. 1950. gadā tikai 16% pasaules valstu bija demokrātiskas (1900. gadā gandrīz neviena). Vidējā “brīvības pakāpe” ir atgriezusies līmenī, kāds valdīja deviņdesmito gadu vidū. 

Vissliktākais pašlaik notiek ASV. Vai Trampam izdosies to pārvērst par Krieviju? Daļēji tā izskatās. Taču 2026. gada 3. novembrī notiks Kongresa vēlēšanas. Pastāv 78% varbūtība, ka demokrāti iegūs vairākumu Pārstāvju palātā. Cerēsim, ka tā notiks. Iegūstot vairākumu palātā, viņi saņems kontroli pār komitejām, darba kārtību un, galvenais, uzraudzības funkciju pār izpildvaru. 

Trampam jūnijā būs apaļi 80 gadi, taču šis amerikāņu prezidents aizvien vairāk izskatās pēc klibas pīles. Nevis vecuma, bet ietiepības dēļ. Amerikāņu kritiskās balsis, kas medijos, akadēmiskajā vidē, uzņēmējdarbībā un mākslā baidījās izteikties kritiski, varētu saņemties un turpmāk runāt brīvāk un skaļāk jo ASV būtu jāatjauno savs demokrātijas statuss. 

Ko tālāk?

Jācer, ka pasaule samazināsies vēlētāju – “noderīgo idiotu”  skaits. Neviens nevar nobremzēt “klibas pīles”, kas laužas pie politiskās varas ērgļu izskatā. Taču būtu jāpanāk, ka vēlētāji tiešām saprastu par ko viņi balso vēlēšanās un naivi nenoticētu klibo pīļu pasakām. Vērtētu kritiski, nevis emocionāli.

Putins diktatoriem ārzemēs dod naudu “pa taisno” un par to nebrīnās pat mūsu konservatīvais (nacionālo ideju) vēlētājs, kas agrāk uzskatīja Krieviju par ļaunuma impēriju.  Jā, tā tas ir – varmācīgi despoti vēlas tikt pie varas un noteikt visu, iestāstot “noderīgajiem idiotiem” (naivajiem, nekritiskajiem), ka viņu vadībā naudas būs vairāk, zāle zaļāka un putni dziedās daiļāk. Pēcāk izrādās, ka viss ir pa vecam. Taču atpakaļceļa vairs nav. 

Šajā kontekstā nedaudz pārsteidz arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālista Lancmaņa izteikumi Anastasijai/Olgai Udalovai piederošajā avīzē par to, ka pašlaik Latvijā pret krieviem tiekot “kultivēts naids”. Pēc viņa domām mums no Krievijas neesot jābaidās. Krieviskie ielu nosaukumi neesot jāmaina. Krievija esot pārāk nabadzīga, tāpēc uzbrukt Latvijai nevarot. Pārsteidz, ka Latvijas sabiedrībā ietekmīgas un cienītas personas sāk atbalstīt krievu impērisma idejas un apzināti vai neapzināti piedalās nelāgos procesos.

Domāsim par to, jo šogad atkal balsosim vēlēšanās. Domāsim. 

Ilustrācija : Freepik.