Kā tagad būs? Vai Trampa uzbrukums Venecuēlai palīdzēs vai traucēs Ukraina kara miera sarunām?  Domāju, ka krievi šo amerikāņu uzbrukumu izmantos, lai mazinātu Baltā nama kritiku Krievijas virzienā. Tagad “abi labi” iekarotāji (ielaužas kaimiņu zemēs un ieved tur “savu kārtību”). Tāpēc karš Ukrainā turpināsies. Krievija (kas ilgstoši sadarbojas ar Venecuēlas režīmu) nevilcinoties nosodīja uzbrukumu neierasti lakoniski: “Nepieņemams neatkarīgas valsts suverenitātes pārkāpums.” Tā savā paziņojumā rakstīja Kremlis. Savukārt pats Tramps un trampisti Venecuēlas režīma sadragāšanu un diktatora nolaupīšanu dēvē par “izcilu” operāciju.  

Kā būs tālāk? Tieši tāpat kā līdz šim – Tramps turpinās tēlot draudzību ar Putinu. Cerot, ka personisku attiecību veidošanu ar Putinu spēj palīdzēt. Taču “blata būšana” te neko nav devusi. Nekas neliecina, ka “mīla” būtu abpusēja un darbotos arī no Putina puses. Putins ir bijis pie varas ļoti ilgi. Sarunājies ar dažādiem Amerikas prezidentiem un nekad nav mainījis savu nostāju nevienā jautājumā. Viņš ir tieši tik spītīgs kā ikviens “parasts padomju cilvēks” un nespēj grozīt savu viedokli vai iet uz loģiskiem kompromisiem. Padomju cilvēks ir tieši tik vājš – viņš to nespēj izdarīt. Jo gudru rīcību saprot kā vājību. Tāpēc Venecuēlas operāciju Putins turpmāk izmantos pret ārvalstu pārmetumiem par kara ievilkšanu garumā un sarunās par starptautiskajām tiesībām un uz noteikumiem balstītu kārtību. Ja reiz amerikāņi iesper kāju svešas valsts durvīs un novāc tur nevēlamus ļaudis, tad kāpēc gan Putins nevarētu darīt to pašu? 

Starp citu, Venecuēla iepriekš ir lūgusi Krievijai militāru atbalstu, taču, pēc BBC ziņām, nekāda militāra palīdzību no Krievijas puses nav nosūtīta.

Tagad Venecuēlā  pie varas būtu jānonāk iepriekšējās vēlēšanās ievēlētajai prezidentei Marijai Korinai Mačado. Taču Tramps nav sazinājies ar Venecuēlas opozīcijas līderi. Problēma ir tā, ka viņa (nevis pats Tramps!) pērn ieguva Nobela Miera prēmiju Oslo. Tādas lietas Donalds Tramps nepiedod. Tāpēc loģiskais ceļš kļūst neiespējams. Sievietei, kura “nezina savu vietu aizkrāsnē” pēc Trampa domām “varētu būt grūtības pārvaldīt savu valsti”, jo “viņai trūkst pietiekama atbalsta”. Protams, ka šie apgalvojumi ir meli. Tā ir nepatiesība, taču Donalds dara tā kā impulsi diktē. Starp citu, pati Mačado ir trampiste un ļoti konservatīva sieviete, taču tam šeit nav nekādas nozīmes. Pirms preses konferences pati Korina Mačado paziņoja, ka prezidenta amatu tad vajadzētu pārņemt Edmundo Gonsalesam, kurš tiek uzskatīts par īsto 2024. gada vēlēšanu uzvarētāju. Viņš atjaunos kārtību un atbrīvos politieslodzītos, viņa raksta un ir tagad spoži padevīga amerikāņu diktatoram.

Laika sprīdī, kamēr Donaldam Trampam atkal izdevies novirzīt pasaules uzmanību no Ukrainas uz citu spoži – dekoratīvo punktu (Venecuēlu), krievu slepkavu darbs kaimiņvalstī turpinās. Krievijas gaisa uzbrukumi nav apstājušies un pēdējo 24 stundu laikā nogalinājuši četrus civiliedzīvotājus, ievainojot 15. (Kyiv Independent). Naktī  Ukrainas debesīs turpinās cīņas starp krievu droniem un ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Apmēram 80% lidoņu ukraiņi iznīcina, bet 20% sagrauj visu ko pagūst sadragāt. 

Smagākās kaujas frontē pašlaik notiek Pokrovskā – 200 kaujas viļņu. Katru dienu.  Tur krievi sistemātiski dzen (uz priekšu) savas “mazās brigādes” (3- 5 kaujinieki), kas metas uzvilkt karogu un pēc tam ierakties zemē. (Ukrinform)

Paralēli Ukrainai, Kremlis pastiprina dažāda rakstura uzbrukumus kaimiņvalstīm ziemeļos. Nedēļas nogalē tika reģistrēti astoņi uzbrukumi Norvēģijai: ielaušanās militārās zonās, neatļauta fotografēšana, huligānisms.  Pēc 30 gadu sadarbības un draudzības ar krieviem (Barenca līguma ietvaros) robeža tagad ir slēgta. “Pašlaik apzināti novēršamies no austrumiem un skatāmies tikai un vienīgi uz rietumiem”- nedaudz skumji konstatē vietējās pašvaldības vadītājs Magnuss Mēlands. Iebraucot mazajā Kirkenesā (vistālāk Norvēģijas ziemeļos) jūs sagaidīs ceļa un ielu zīmes gan norvēģu, gan arī krievu valodā. Agrāk šeit robeža ar Krieviju bija atvērta, tika praktizēta kultūras apmaiņa. Draudzēšanās visos līmeņos. Vide bija piepildīta ar tirgotājiem, tūristiem. Taču tagad –  gandrīz četrus gadus pēc Krievijas un Ukrainas kara sākuma, viss iesāktais apklusis un apstājies. “Vairāki veikali ir slēgti, kuģu būvētavas, kas apkalpoja krievu zvejas kuģus, vairs nedarbojas. Sadarbojoties ar krieviem pašvaldība iepriekš rēķinājās ar 600 miljonu kronu apgrozījumu (pateicoties kuģu remonta uzņēmumiem, kas apkalpoja Krievijas zvejas kuģus). Tā bija Kirkenesas ekonomikas sirds” – stāsta Magnuss. Taču tagad viss beidzies.

Pagrieziena punkts esot bijis brīdis kad tika atklāta spiegošana no Krievijas zvejas kuģīšiem. Tas noticis sistemātiski un bezkaunīgi. Tad arī ticis nolemts pilnībā slēgt robežas ar Krieviju, lai pārtrauktu šāda veida izdarības. 

“Pašlaik vairāk ieguldām tūrismā. Mums ir lašu zvejas nozare, kas spēj producēt salīdzinoši daudz naudas. Tagad novēršamies no austrumiem un skatāmies uz rietumiem,” viņš saka.

Līdzīga aina novērojama arī uz robežas ar Somiju. Krievijas spiegu uzbrukumi, hibrīdkara eskalācija  ir svarīga NATO brigādes darba sastāvdaļa. 

Krievi spiego no zvejas laivām, izliekas pa tūristiem un ielaužas armijas zonās, krīt uz nerviem vietējiem iedzīvotājiem. Kopš Somijas iestāšanās NATO, robežas apsardzība notiek valstīm sadarbojoties. 

Tas esot labāk, vieglāk un efektīvāk. 

Augustā Norvēģija tika izveidota  jauna,  Finmarkas brigāde, kas stiprinās robežas aizsardzību līdz 2032. gadam. Galveno vērību pievēršot Tromsai un Finmarkai. Paralēli izveidojot ārkārtas aizsardzības centru Kirkenesā. Pašlaik ar Krieviju ir tikai viena robežu šķērsošanas vieta, kas atrodas Storskogā Norvēģijas pusē un Borisogļebskā Krievijas pusē. Robežu uzrauga abas valstis.

Ilustrācija: Kirkenesa, autore Mihaela Picera.