Vakar pusdienlaikā Donalds Tramps uzsāka savu runu Eiropā (Davosā). Vispirms uzrunāja lielo pūli –  “biznesa līderus, draugus un dažus ienaidniekus”. Pēc tam ķērās klāt savu panākumu sumināšanai. Viņā nopelns esot “spēcīgā ASV ekonomika, strauji augošas investīcijas, pārvarētā inflācija” un drošās robežas, kas esot pilnīgi slēgtas nelegālajiem imigrantiem. “Akciju tirgus pārspējis rekordus 52 reizes kopš kļuvu par prezidentu”-  patētiski sevi sumināja Tramps. Pēc tam paziņoja, ka mīlot Eiropu un norādīja, ka zinot pareizos attīstības ceļus: “Vēlos, lai Eiropai klātos labi, bet Eiropa iet nepareizajā virzienā,” – mūs informēja ASV prezidents.  

Atmosfēra bija saspringta. Visi konferences viesi vēlējas redzēt klaunu no Vašingtonas. Viņam līdz bija ieradušies amerikāņu žurnālisti – Trampa apdziedātāji, kuri arī bija pārliecināti, ka Grenlandes “pārņemšana” jānokārto iespējami ātri. Tramps visu zinot un saprotot vislabāk. 

Taču ir amerikāņi, ka domā citādi un ir pārliecināti, ka eiropiešiem ir jābūt stingrākiem pret Trampu. Kalifornijas štata gubernators Ņūsoms domā, ka jābūt kritiskiem pret Baltā nama saimnieka kaprīzēm. Viņš Donaldu Trampu raksturo kā “T-Rex” – dinozauru, kas pieprasa 10% soda tarifus tiem, kas negrib atļaut viņam “iegādāties Grenlandi”.  Šī esot bezkaunīga spēlēšanās ar Eiropu un tās vērtībām. Mūsu pretreakcijai jābūt skarbai un Trampam nepatīkamai. Tikai tad viņš sapratīšot un likšoties mierā. (SvD)

Daudzi pasaules līderi  šodien neuzdrošinās pacelt balsi pret ASV prezidentu. Aiz muguras viņu izsmej, bet sarunas laikā luncinās kā kaķi pie kājām. Savādi, ka šī krišana uz ceļiem Trampa priekšā turpinās gandrīz visur. Izņemot Ķīnu un Sji Dzjiņpinu.

Tramps esot godkārīgs narciss, kurš grib ātri pārņemt kontroli pār visu pasauli. Nesaprot ar ko atšķiras eiropiešu tautas un neredz atšķirību starp Norvēģijas valdību un Nobela komiteju. Kauns un negods, ka tāds cilvēks uzkāpis tik augstu. Šis cilvēks pie varas būšot vēl tikai pāris gadus un pēc tam pazudīšot no politiskās kartes. Jau tagad viņa popularitāte dzimtenē esot samazinājusies. Tā domā gubernators un neslēpj savu viedokli Eiropas medijiem. 

Gevins Ņūsoms plānojot pavisam drīz izlemt vai kandidēs uz ASV prezidenta amatu 2028. gadā. Viņa gubernatora pilnvaru termiņš beidzoties 2027. gadā. Tad ceļš uz Balto namu būs vaļā  un radīsies jauna iespēja turpināt piedalīties politikā. (SvD)

Kā paliek ar Grenladi? Vai Tramps to gatavojas iekarot rīt vai parīt?

Vakar Davosā Donalds Tramps apgalvoja, ka respektējot Grenlandes un Dānijas iedzīvotājus, taču neviena cita NATO valsts, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, nevarot garantēt salas drošību. Diemžēl netiek paskaidrots kurš  šo drošību apdraud un no kurienes viņam ir tāda pārliecība, ka šo salu vajag “glābt un aizsargāt amerikāņiem”. 

Pie viena Tramps uzsvēra, ka Amerikas Savienotās Valstis “izglāba Grenlandi Otrā pasaules kara laikā un ka Dānija tagad ir nepateicīga”. Te gan jāsaka, ka pēc otrā pasaules kara vācu okupācija Grenlandē būtu beigusies vienlaicīgi ar Dānijas okupāciju (pēc 1945.gada maija). Lai gan faktiski Grenlande nebija okupēta. ASV ieradās salā ātrāk, taču tāpēc nevar uzskatīt, ka tieši pateicoties amerikāņiem sala tika atbrīvota no vācu jūga. Uzvara karā bija sabiedroto kolektīva uzvara pār Hitlera Vāciju. 

Tramps kritizēja Dānijas aizsardzības investīcijas Grenlandē un apgalvoja, ka valsts neko neesot darījusi Grenlandes drošības labā. Tāpēc viņš centīšoties strauji risināt sarunas  ar dāņiem par Grenlandes iegādi. Izskatās, ka Tramps, tieši tāpat kā krievi, lieto universālo “atbrīvotāja argumentu” arī Grenlandes virzienā. Nav tikai skaidrs no kā viņš grenlandiešus atbrīvos. 

Pēc tam Tramps sarunāja vēl virkni “brīnumu” par to. ka amerikāņi “tik daudz dara NATO labā, “bet tik maz saņem pretī”. Pravietoja, ka uz Grenlandes salas sākšoties karš un tāpēc Vašingtonai tā jāpārtaisa par savējo. 

Viņš nelietošot spēku, bet atsaucas uz sadarbību NATO ietvaros.

Vēl interesanta doma bija pārmetums, ka NATO sabiedrotie neiestātos par ASV, ja šāda palīdzība būtu vajadzīga.  Es uzreiz atcerējos mūsu Vairu Vīķi Freibergu (+ Sandru Kalnieti), kas nekritiski metās palīgā Trampa partijas biedram Bušam Irākas kara laikā. To varēja arī nedarīt. ANO pilnvaru nebija. Tā kā nav taisnība – līdēju arī tagad pie mums ir ļoti daudz, Mieriņu ieskaitot. 

Vēl uzzinājām, ka Tramps tikšoties arī ar Zelenski. Esot pārliecināts, ka gan Zeļenskis, gan Putins vēloties izbeigt gandrīz četrus gadus ilgo karu.(DN)

Pameloja publiski arī par citām lietām. Piemēram, par to, ka 2020.gada vēlēšanas esot bijušas negodīgas un viņa uzvaru nelikumīgi toreiz “nozadzis” Džo Baidens. (DN) Šī tēma DT ir ļoti mīļa. Viņš šo nepatiesību atkārto skaļi un bieži visur – kur vien iznāk publiski. runāt un kāds ir gatavs klausīties. Jo vairāk melo, jo vairāk pats sev notic. 

Pretējas kvalitātes retorisms = izsmeļoša un gudra runa Davosā bija Kanādas premjerministram Markam Kārnijam. Pēc viņa domām būtu jāizbeidz baidīties un pielīst Trampam. “Nav iespējams šādi dzīvot melos” – teica Kārnijs un aicināja mazās un vidējās valstis pārtraukt piekrist un klanīties. Tā vietā veidot jaunas, funkcionējošas institūcijas un alianses kā pretsvaru lielvalstu arogancei. Visi atceramies kā Tramps klāstīja  savu gatavību pārvērst Kanādu par ASV 51. štatu. Kad Kanādas valdība šo ideju noraidīja, tad Tramps kanādiešiem piedraudēja ar soda tarifiem.

Kopš tā laika attiecības valstu starpā ir diezgan saspīlētas. 

Manuprāt taisnība ir Rutem: “Grenlandes diskusijas nedrīkst novērst uzmanību no Ukrainas aizsardzības svarīguma. Galvenais jautājums pašlaik ir un paliek Ukraina”. (The Guardian)

Ukrainas tautai ir nepieciešama mūsu palīdzība vakar, šodien un rīt. Nepieciešams mūsu atbalsts tagad. Nekavējoties. 

Pie tā arī paliksim. 

Ilustrācija: klausītāju pūļi, kas dodas klausīties klaunu no Vašingtonas Davosā. Foto autore Gunila Hāla, SVD.