Pirms nedēļas “Wall Street Journal” atklāja, ka Krievija palīdz Irānai atrast un identificēt mērķus uzbrukumiem amerikāņu bāzēm Tuvajos Austrumos. Šādi Putins piedalās un nopelna uz irāņu rēķina Izraēlas- Irānas karā.  

Savukārt Ukraina ir nosūtījusi savus kara ekspertus uz vairākām Irānas kaimiņvalstīm, lai palīdzētu tām izvairīties no irāņu lidojošajiem ieročiem. 

Kādas ir krievu attiecības ar Irānu? Zelenskis šo “draudzību” nosauca par “naida brāļošanos”, lai gan atbalstoši kontakti starp Maskavu un Teherānu pastāv jau diezgan ilgi. 

Vai abi kari ir saistīti? Jā, ir. saistīti. Kāds augsta ranga Irānas līderis nesen X pavēstīja, ka “visa Ukrainas teritorija ir tagad uzbrukuma mērķis Irānai”, jo ukraiņi esot iesaistījusies šajā karā Izraēlas pusē. Piedāvājot dronu kompetences palīdzību britiem un amerikāņiem. 

Krievu pulkvedis Levons Arzanovs (Intervijā laikrakstam Moskovskij Komsomolets) lielās ar Maskavas spējām “ietekmēt procesus” un informē, ka  irāņiem (no Maskavas) tiekot norādīti pretinieka “lēmumu pieņemšanas centri”, kas krievu valodā nozīmē uzbrukumus valdības ēkām un parlamentam. Intervijā viņš plātās arī ar to, ka Irānai esot liels starptautisko spiegu tīkls visās valstīs. Šiem spiegiem varētu uzticēt arī ukraiņu līderu nogalināšanu ārzemēs. 

Karš Tuvajos Austrumos ir devis arī konkrētu materiālu labumu Krievijai: atvieglotas sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru (viņi tagad var pārdot naftu un gāzi) un tirgot irāņiem savus ieročus un sistēmas.  Putinam šī nauda ļoti vajadzīga kara turpināšanai Ukrainā. 

“Miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu”, kurās iesaistīta ASV, arī esot apturētas uz nenoteiktu laiku. No Maskavas viedokļa, šīs sarunas esot izklaide vai farss, lai uzmundrinātu Trampu. Taču nav izslēgts, ka krievi par agru sauc “urrrā!”, jo šāda atklāti “bezkaunīga” nostāja (kas Kremlim vienmēr bijusi tipiska) var rosināt amerikāņus tomēr beidzot nostāties principiālāk ukraiņu pusē. Tramps zina, ka Maskavas atbalsta Irānas režīmu, taču izliekas to neredzam. 

Krievu komentētāji norāda, ka abas lielvaras varētu vienoties par vienu jautājumu: ASV pārtrauc palīdzēt Ukrainai ar satelītu novērojumiem apmaiņā pret to, ka Krievija pārtrauc atbalstu Irānai. Taču vienošanās, protams, daudz vairāk kaitētu Ukrainai nekā Irānai. Krievu mediji turpina dimdināt prieku par to, ka ASV drīz atzīšot Krimas pussalu kā  Krievijas daļu, taču pagaidām nekādu reālu signālu no Vašingtonas nav bijis. Ir zināms, ka Donbass esot jānodod Krievijai (miera sarunu rezultātā), taču arī tas ir tikai versijas līmenī. 

Kāda bija Trampa stratēģija, sākot šo karu? Domāju, ka nekāda. Tas pats vecais – “Napoleona princips” – “Tu dodies kaujā un tad jau redzēs kā viss notiks!” (On s’engage et puis on voit.”) Nezinu vai Donalds Tramps jebkad ir lasījis par Napoleonu. Taču raugoties uz notikumu gaitu Irāna, Izraēlā un Libānā, šķiet, ka ofensīvajai vieglprātībai ir līdzības ar Korsikas iedzīvotāja un “la grande armée” vadoņa izgāšanos un divu miljonu vīru upurēšanu. Tāpat kā Napoleons, kas 1812. gadā iekaroja pamestu Maskavu, arī Tramps domā, ka sabombardēta Teherāna ir viņa triumfa arka. Lai gan pie apvāršņa rēgojas fiasko.

Tagad viņš lūdz palīdzību NATO, eiropiešiem un visiem pārējiem iepriekš izsmietajiem. Maz viņa aicinājumus dzird. Ieskaitot Dievu, kuru viņa kara ministrs piesauc katru dienu. 

“Vienmēr esiet gatavi arī negaidītiem pagriezieniem un neprognozētām  sekām”- ziņo  militāro operāciju pamatnoteikums. Taču Putins Ukrainā un Tramps Irānā to neņem vērā. Brīdī, kad DT pieprasa beznosacījumu padošanos un tiesības iecelt jauno vadību Irānā, var redzēt ASV vadītāja nezināšanu un neizpratni par ģeopolitisko kontekstu, kurā viņš reāli atrodas. 

Viņš ir izraisījis postu daudziem, jo viss reģions tagad (piespiedu kārtā) ir iesaistīts karā. 

Izskatās, ka muļķu bravūrība var kļūt par liktenīgu postu apkārtējiem. Trampa karš Irānā to pierāda. 

Ilustrācija: Kāds ukraiņu virsnieks rāda bojātu Irānas Shahed dronu. Četri kara gadi ar Krieviju ir pārvērtuši ukraiņus par irāņu dronu  ekspertiem. Efrem Lukatsky/AP