- g. 5. jūlijā
Drukātās un audiviozuālās reklāmās mēs visi esam ievērojuši, ka pārtikas industrija mūs cenšas pārliecināt, ka, ēdot un dzerot tieši šo produktu, mēs būsim veselīgāki, mūsu vēderi neuzpūtīsies, pieaugs mūsu muskuļu masa, mēs kļūsim slaidāki, samazināsies holesterīna līmenis asinīs un tā tālāk. Ka jogurts, pareiza košļājamā gumija un tabletes izglābs mūsu veselību. Vai tā ir?
Nesen Eiropas pārtikas drošības institūcija EFSA (European Food Safety Authority) veica 2800 reklāmas tekstu analīzi un secināja, ka tikai 222 reklāmas tekstos apgalvotais atbilda patiesībai. Sanāk, ka patiesībai atbilst apmēram 10% reklāmas apgalvojumu.
Šajā pētījumā vissmagāk cieta uzturpiedevu rūpniecība.
Nu jau divus mēnešus Eiropas Savienībā ir spēkā ir jauns likums, kas aizliedz uzņēmumiem pārdot produktus ar zinātniski nepierādītiem apgalvojumiem. Lai arī uzņēmumiem ir dots laiks izlabot tukšos apgalvojumus uz etiķetēm un iepakojumiem līdz novembrim, esam jau pamanījuši, ka Actimel un citu jogurtu reklāmās TV ekrānos ir pavisam citi teksti nekā agrāk.
Daži reklāmas apgalvojumi, kurus EFSA ir atzinusi par patiesiem:
1. Vitamīns D palīdz stiprināt imūno aizsardzību. Atrodams treknās zivīs un olās.
2. Kālijs ir laba lieta muskuļiem, nerviem un asinsspiedienam. Atrodams kartupeļos un pienā.
3. Guāras sveķu škiedras (sojai līdzīgs pākšaugu ogļhidrāts) palīdz līdzsvarot holesterīna līmeni. Atrodams guāras kauliņu miltos, kurus lieto kā iebiezinātāju. E412.
4. Melatonīns palīdz mazināt laika joslu pārvarēšanas problēmas. Pieejams kā medikaments.
5. Ēdienreižu aizvietotāji, kuros ir mazāk par 250 kalorijām, palīdz samazināt ķermeņa svaru.
6. Arabinoksilāna un betaglukāna škiedras stimulē vielmaiņu pēc ēdienreizēm. Atrodams auzās un miežos.
7. Čitosana (chitosan) škiedras ir labs holesterīna līmeņa regulētājs. Atrodams jūras veltēs.
- Rudzu šķiedras ir labs līdzeklis zarnu darbības veicināšanai. Atrodams rudzu maizē.
9. Lai regulētu cukura līmeni asinīs, labāk lietot fruktozi, nevis cukuru. Atrodams augļos.
10. Atjaunošanās dzērieni, kas satur glukozi, saharozi un nātriju un, kurus iesaka lietot pēc treniņiem, palīdz mazināt ķermeņa škidruma zudumus.
11. Antioksidants polifenols aizsargā ķermeņa šūnas. Atrodams olīveļļā.
12. Kofeīns mērēnos daudzumos, kas atbilst divām kafijas tasēm, palielina darba spējas un možumu. 
13. Nepiesātinātas taukskābes palīdz uzturēt optimālu holesterīna līmeni. Atrodamas olīveļļā, kukurūzas eļļā, zemesriekstos, rapšu eļļā un valriekstos.
Daži reklāmas apgalvojumi, kurus EFSA ir atzinusi par nepatiesiem:
1. Uzturpiedevas un enerģijas dzērieni ar arginīnu, karnosīnu, taurīnu, L-lisīnu, EGCG un katehīnu palīdz samazināt svaru un palielina izturību un muskuļu spēku. Tie ir meli, jo nav zinātniski pierādīts.
2. Probiotikas baktērijas darbojas pret slimību izraisošiem organismiem zarnās. Tie ir meli, jo nav zinātniski pierādīts. Atrodamas tā saucamajos ”veselības” jogurtos un ”veselības” dzērienos.
3. Kreatīns paaugstina izturību ilgstošas fiziskas slodzes laikā. Tie ir meli, jo nav zinātniski pierādīts. Kreatīns palīdz tikai īslaicīgas slodzes laikā. Atrodams gaļā, zivīs un kā uzturpiedeva.
4. Soja mazina klimaktērija simptomus un nodrošina labāku holesterīna līmeni. Tie ir meli, jo nav zinātniski pierādīts.
5. Ar ksilitolu saldināta košļājamā gumija ārstē bērnu ausu iekaisumu. Tie ir meli, jo nav zinātniski pierādīts.
6. Bezcukura košļājamā gumija ar pirofosfātu un trifosfātu pasargā no kariesa. Tie ir meli, jo nav zinātniski pierādīts.
Sandra Veinberga | Blogs 
Tad nu beidzot te ir sākusies kustība! Sen gaidītie notikumi uzņem pareizo kursu.
Ir gan lietas kurām nepiekrītu, piemēram par kofeīnu – vēlētos papildināt 12. punktu ar to, ka kofeīns palielina darba spējas un možumu uz ļoti īsu brīdi, bet pēc tam ir tikpat liels enerģijas kritums, bet tās jau nianses, kuras var pieslīpēt 🙂
Man bija burvīgs filozofijas skolotājs, un viņš par reklāmām lūk ko mums mācīja: Svarīgi ir saprast, ka reklāmu cilvēks uztver gan ar prātu, gan saprātu, un to zina visi reklāmas asi.
Šodien reklāmas tiek veidotas tikai prātam, bet saprātam ar ļoti sīkiem burtiņiem apakšā uzrakstīts: “Alkohols negatīvi ietekmē jūsu veselību.” Tomēr “kustība” šinī jomā ir redzama un cerams, ka nonāksim arī līdz niansēm 🙂
Paldies, Sandra, par labo ziņu!
PatīkPatīk
Jūtas kāpj pāri visiem žogiem ko prāts uzceļ.
Reklāmai vajag sajūtas un tad jau cilvēks pērk ziepes, izejot no smaržas un automašīnu, izejot no krāsas.
Es šodien satiku normāli daudz pieklājīgu cilvēku. Pārsteidzoši, cik ērti, ja šādi cilvēki ierāmē ikdienu.
Jā, lūdzu, jā, paldies! Kā dzeja. Klaiņoju pa Alpu forštati, gatavojoties svarīgai zinātniskai konferecei, taču pārtikas lietas joprojām aktuālas. Piemēram, biezpiens. Te maksā liesais biezpiens 1,5 eiro 500 gramu. Kā tas sanāk salīdzinājumā ar mūsu Rimi cenām?
PatīkPatīk
🙂 diemžēl pieklājība ne vienmēr nozīmē pieklājību.
Nezinu kā Rimi Latvija, bet Rimi Norvēģijā tirgo biezpienu ar 4,3 % tauku, 300 gr par 19 norvēģu kronām.
PatīkPatīk
vienīgais, ko gribēju piemetināt. Kas nav zinātniski pierādīts, uzreiz nenozīmē, ka meli. Pietiek ar faktu, ka nav zinātniski pierādīts, un tad jau cilvēks pats lai izvērtē, tam ticēt vai nē.
PatīkPatīk