Ķīna vairākkārt mēģinājusi ziņot pasaulei, ka spējot risināt Ukrainas kara problēmu. Pēdējais jaunums ir tā saucamā septiņu pušu saruna, kas paredz atkārtot Ziemeļkorejas miera pārrunu praksi.

Ķīnas līdera politiskā ideju sinhronizācija ar Putinu notika jau 2022.gada februāra sākumā, kad abu pušu starpā tika parakstīta vienošanas par bezrobežu sadarbību. Trīs nedēļas vēlāk Putins sāka Ukrainas karu. Vasarā, kad šis karš bija krietni ievilcies garumā un sācis ietekmēt pasaules ekonomiku, ķīniešiem pēkšņi radās vajadzība atrisināt šī nevajadzīgā militārā konflikta probēmu.

Nevajadzīgs šis konflikts ir abām pusēm. Ukraiņiem tā ir nevajadzīga viņu teritorijas okupācija, bet krieviem – nevajadzīga ukraiņu pretošanās. Ķīniešu pārstāvis ir jau atzinies avīzei The New York Times, ka Ķīna esot vienīga lielvara, kas nav iesaistīta šajā karā un tieši tāpēc varot atrast formulu kā to izbeigt. Vangs ir galvenais šī idejas bīdītājs un vienlaikus arī ideju kalves Center for China and Globalization (CCG) vadītājs. Formāli CCG ir privāts uzņēmums, taču faktiski kalpo ķīniešu kompartijas vajadzībām.

Tagad kļuvis zināms, ka ķīnieši piedāvās tieši tādu pašu miera sarunu modeli kāds tika lietots sarunās ar Ziemeļkoreju, kad tika mēģināts apturēt kodolbruņošanās programmu. Vangs Huijo atzīst, ka Ziemeļkorejas bruņošanās tāpēc apturēta nav, tomēr uzskata šo sarunu veidu par pašu produktīvāko ideju. Viņš grib, lai šajās sarunās piedalās iesaistīto valstu pārstāvji un ANO drošības padomes valstis, kā arī ES pārstāvji. Pēc viņa domām vislabākā vieta šādām sarunām varētu būt Vīne, Ženēva vai Ņujorka.

Kā pret šo nevajadzīgi komplicēto ideju izturās ukraiņi? Pagaidām ļoti savaldīgi. Neraugoties uz to, ka ķīnieši šo karu nesauca par karu un neatbalsta Krievijas blokādi. Taču ukraiņi ir jau pateikuši, ka viņi nepiekritīs nekādam idejām, kas mēģinās iemainīt viņu teritorijas okupāciju pret mīļiem solījumiem.

Diemžēl citām valstīm un ekspertiem šī ķīniešu idejas nešķiet pārāk pievilcīgas, jo ļoti atgādina Krievijas vajadzību lobēšanu.

Taču atgriezīsimies pie droniem un pēdējo dienu uzbrukumiem Maskavai un Krievijas pierobežas pilsētām. Ekspertam Juhanam Hoivinenam šķiet, ka varonīgie droni tiek palaisti turpat no Krievijas teritorijas. Viņš uzskata, ka šādi droni formāli un faktiski var nolidot simtiem kilometru, lai nokļūtu no Ukrainas Maskavā, taču tie var saķerties koku zaros un daudz ērtāk tos palaist turpat no Krievijas. Tāpēc nav izslēgts, ka kāda krievu grupa savas valsts iekšienē palaiž šos dronus Maskavas virzienā. Pierādīts tas nav. Šis ir tikai pieņēmums (uzskata Hoivinens). Taču to izslēgt nevajadzētu.

Krievi lielās, ka nupat esot iznīcinājuši lielāko ukraiņu kara kuģi (Julij Olefirenko), kas bija pietauvots Odesas ostā. (AFP). Novērotaji šo apgalvojum nav apstiprinājuši.

Pēdējo mēnešu laikā krievi ir zaudējuši kara iniciatīvu. Viņi tikai reaģē uz Ukrainas uzbrukumiem. Britu aizsardzības departaments ziņo, ka maija mēnesī krievi Ukrainu apšaudījuši 20 naktis pēc kārtas, bet nekādu redzamu panākumu šiem uzbrukumiem nav.  (TT)

Kāds ukraiņu drons izraisījis ugunsgrēku naftas pārstrādes rūpnīcā, netālu no Novorosijskas. Krievu mediji ziņo, ka ugunsgrēks esot ātri apdzēsts, taču problēmas šis uzbrukums, protams, izraisījis. (TT)