No vēsturiskās perspektīvas viedokļa, ukraiņi šo karu ir jau uzvarējuši. Tā izdzīvos kā neatkarīga nācija. Krieviem neizdosies viņus pakļaut. 

Krievu agresija pret Ukrainu (savulaik) iesākās līdz ar zviedru sagrāvi Poltavas kaujā (1709). Kārļa XII zaudējums šajā slaktiņā ievadīja Krievijas vēlmi dominēt Ziemeļeiropas reģionā. Nostājoties Zviedrijas vietā. Simtiem gadu ukraiņi ir cīnījušies par piederību Eiropai, nevis Krievijai. Šis ir kārtējais mūžīgās cīņas posms. 

Pērn, 9.jūnijā, kad krievi svinēja Pētera I 350. jubileju, Putins savās runās atkal pievērsās „pagrieziena punktam“ Eiropas vēsturē. Protams, ka viņš salīdzināja pats sevi ar Pēteri I.

Attiecība par Zviedrijas karalistes teritorijas pievākšanu (Somijas zeme ir pašreizējā Pēterburga), pēc Putina domām nekas neesot ticis pievākts vai iekarots. Nē, protams, ka atgūts. Tagad tieši tas pats notiekot Ukrainā. Šāda ir Putina loģika; kampt, kampt un kampt. 

Taču impērijas brūk un turpina sabrukt. Tas, ko mēs pašlaik noskatāmies, ir krievu impērijas gals. Tā sašķīst sastāv daļas no kurām tikai neliels mozaīkas gabaliņš eksistē ar nosaukumu Krievija. 

Protams, ka ļoti nepamatots un nekompetents bija ASV un Lielbritānijas lūgums (pēc PSRS sabrukuma) padarīt Ukrainu par kodolbrīvu valsti. Brīdī, kad Ukraina (Rietumu stumdīta) atdeva visus kodolieročus Maskavai, iestājās drošības nelīdzsvars un krieviem atdzima kampēja gars.

Kari atkārtojas. Nebija loģiski un saprātīgi uzskatīt, ka pēc Jeļcina Krievija pārvārtīsies līdz nepazīšanai un šī valsts vairs nebūs plēsoņa. Vienkārši tāpēc, ka vēsture neatkārtojas, bet atbalsojas. 

Krima bija Austrijas anšlusa variants 2014.gadā. Neviens neiejaucās.

1940.gadā neviens nepalīdzēja baltiešiem krievu okupācijas apstākļos. Nepalīdzēja čehiem 1968.gadā. Iespējams, ka šie fakti lika Putinam prognozēt vieglu un ātru uzvaru Ukrainā. Tāpēc viņš ieradās Ukrainā nesagatavojies, ar „armijas atkritumiem“ tankos.  

Galu galā, šī kara rezultātā viņš panāca ukraiņu saliedēšanos vienotā, spēcīgā nācijā. Lai gan pats Putins divas reizes publiski pieprasīja, lai ukraiņi noliek ieročus un padodas. Taču neviens viņā neklausījās. 

Šī neprovcētā agresija pret demokrātisku kaimiņvalsti ir daudz vairāk nekā lielas valsts uzbrukums mazākai. Ukraiņi pašlaik atrodas vēstures pareizajā pusē un tieši tāpēc uzvarēs.  Uzsākdams šo karu, Putins ir parakstījis nāves spriedumu savai valstij. Tā izjuks. 

Pasaules lielvalstu duelis turpināsies starp ASV un Ķīnu.

Taču ukraiņi turpina savu cīņu ar pārspēku. Viņi necīnās par ticību, pārliecību vai reliģiju.  Viņi necīnās tikai par sevi, bet par mums visiem. Par demokrātiju. 

Pirmais redzamākais panākums ir ciema Blagodatnes atkarošana no krieviem. Videomateriāli ar Ukrainas karoga uzvilkšanu virs sagrautas ēkas ir vakardienas populārākais socialo mediji sižets. Gūstā saņemti vairāki krievu armijnieki. (AFP)

Ukraiņi sākuši praktizēt uzbrukumus naktī. (ISW) Tas iespējams tāpēc, ka viņiem ir laba rietumu tehnika ar kuru iespējams veikt kaujas naktīs. Krieviem tādas nav. 

Francijas prezidents Emauels Makrons pieprasījis, lai Irāna pārtrauc atbalstīt krievus šajā karā. Lai izbeidz sūtīt un pārdot dronus. (AFP)

Vācijas kanclers Olafs Šolcs gatavojas kārtējai telefona sarunai ar Vladimiru Putinu. Aicināšot viņu atsaukt savu armiju no Ukrainas (The Guardian)  

Attēlā ukraiņu armija (DN)