Francija ir gatava sekot Lielbritānijas piemēram un piegādāt ukraiņiem tālās distances artilēriju. Tas nozīmē, ka turpmāk ukraiņi varēs mērķēt trīs reizes tālāk, nekā līdz šim. „Šī ir kļūda un ļoti nepareiza rīcība“, – notikušo komentē Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs. 

Lēmums tika pieņemt otrdien. (Reuters) 

Tātad runa šajā gadījumā ir par Scalp, kuru ražo MBDA. Visi šie ieroči ir kaujas gatavībā un nekavējoties tiks nogādāti Ukrainā. Raķetes ir ar „stealth“ īpašībām un ir grūti pamanāmas. 

Lielbritānija piegādāšot ukraiņiem Storm shadow. Raķeti var izšaut no lidmašīnas 250 km distancē. ASV, diemžēl, pagaidām nepiegādās Ukrainai šāda rakstura ieročus.

Ukraiņus iepriecina arī vairāku valstu gatavība sagatavot kaujām modernās lidmašīnās ukraiņu kara lidotājus. Zviedrija ir viena no šādām valstīm, kas piedāvā ukraiņiem apmācību ar F16. (SVT) Lidotāju apmācības centrs atradīsies Rumānijā. (Reuters)

Krievijai līdz šim ir bijuši pieejami šādi ieroči. Tagad tādi paši būs arī ukraiņiem. 

Turpinās krievu dronu uzbrukumi Kijivai. Līdz šim visus notriekusi pretgaisa aizsardzības sistēma, taču krievi turpina uzbrukt. (TT)

Austrālija nosūtījuši speciālas lidmašīnas E-7A Wedgetail uz Vāciju, kas palīdzēs uzraudzīt un aizsargāt militārās un humānās piegādes Ukrainai. (The Guardian)

Vakar un šodien pasaulē var sajust atskaņas Erdogana dramatiskajam pagriezienam NATO virzienā. Līdz šim Vladimirs Putins bija viņa labākais draugs.  Abi autokrāti un diktatori sadzīvojuši reizēm pārsteidzoši draudzīgi. Augustā Ankara paredzēta nākoša viņu tikšanās. Ja Putins tur tiks pieņemts, tad šī būs viņa pirmā vizīte NATO valstī kopš kara sākuma.

Tagad izskatās, ka ar harmoniskām attiecībās ir cauri. Ir vairākas lietas, kas Putinu var ļoti nokaitināt. Piemēram: 1) piecas augstas ukraiņu militārpersonas, kas aizstāvēja Azovstaļ Mariopolē un bija „iemainītas turkiem līdz kara beigām“ tagad ir atbrīvotas un jau atgriezušās Ukrainā. 2) Turcija piedalīsies ieroču fabrikas būvniecībā Ukrainā, kur tiks ražoti turku Bayraktar droni. 3) Erdogans ir paudis viedokli, ka Ukriana ir cienīga NATO dalībvalsts. 4) beidzot ir izlemts, ka Ankara netraucēs Zviedrijai iestāties NATO.

Kremlis var pamatoti sašust. Bija sarunāts traucēt NATO, bet Erdogans sāk palīdzēt aliansei un Ukrainai. 

Kāpēc šādas attieksmēs maiņas?  ASV beidzot it kā piekrīt pārdot turkiem amerikāņu F16. Iespējams, ka Prigožina dumpis ir radījis iespaidu par krievu diktatora vājo stāvokli un neprasmīgo rīcību. Vai šāda Erdogana pozīcija ir stabila? Domāju, ka nav stabila. Viss vēl var mainīties, taču pagaidām viņš ir „iedūris dunci mugurā“ Krievijas diktatoram Putinam un vienlaikus vēlas noregulēt attiecības starp Krieviju un Ukrainu. 

Pašlaik 89% ukraiņu ir par NATO. Līdz ar to Putina plāns ir izgāzies, viņa uzbrukums kaimiņvalstij Ukrainai bija paredzēts, lai apturētu NATO tuvošanos Krievijas robežām. 

Ar savu karu viņš ir panācis Austrumeiropas NATO skeptiķu skaita samazināšanos un divu neitrālu Ziemeļeiropas valstu (Somijas un Zviedrijas) pievienošanos NATO.

Pagaidām Putinu atbalsta tikai Bric valstis (vecu postsovjetisku simpātiju iespaidā), bet kopumā krievu ietekme pasaulē ir būtiski samazinājusies.   

Attēlā Ļviva (DN)