Daudz ētisku jautājumu „mēģenes bērnu“ jomā

Speciāli TVNET

Šodien bērni tiek radīti ļoti dažādā veidā. Iztiekot ne tikai bez kāpostiem, stārķa, bet arī bez vīrieša klātbūtnes. Tos rada medicīniskās apaugļošanās rezultātā laboratorijā, lai gan izplatīti ir arī surogātmātes pakalpojumi. Zinātne šajā virzienā iet uz priekšu lieliem soļiem. Piemēram,  pirms septiņiem gadiem piedzima pirmais mazulis mammai pēc dzemdes transplantācijas Salgrēnska akadēmiskajā slimnīcā Gēteborgā. Daudzi pāri, kas agrāk būtu bijuši bezbērnu vecāki, tagad tiek pie ilgi gaidītajiem mazuļiem. Taču zinātnes straujajai attīstībai seko ētiskie jautājumi uz kuriem pagaidām visas atbildes nav atrastas. Pateicoties medicīniskajai apaugļošanai jeb IVF (in vitro fertilisation), inseminācijas un surogātmātes palīdzības rezultātā Zviedrijā nākuši pasaulē jau ap 6000 bērnu. Pagaidām nav konkrētu datu par bērniem, kas dzimuši zviedru vecākiem ar surogātmātes palīdzību ārzemēs, taču  caurmērā šo jaundzimušo skaits ir apmēram 200 gadā (Nordic Surrogacy). Medicīniskā apaugļošana ir izplatīta lieta arī Latvijā. Tepat pie mums iespējams IVF jeb ekstrakoporālā apaugļošana, ICSI spermatozoīda injekcija olšūnas citoplazmā, sasaldētais cikls jeb IVF/ICSI freese all, kas nozīmē visu embriju sasaldēšanu u.c. Metožu ir daudz, bet kā ar rezultātiem?   

Kāpēc jālūdz bērnu iznēsāt svešai sievietei par samaksu? 

„Audzināt savu bērnu daudziem ir svarīgi, Ja ģimene pārliecinās, ka mātei neizdodas sasniegt grūtniecību IVF rezultātā (vai kādā citā apaugļošanas veidā), tad parasti pāri izvēlas lūgt surogātmātes palīdzību. Šodien šādu ģimeņu ir daudz vairāk nekā pirms pāris gadiem, – konstatē Nordic Surrogacy pārstāvis Eduardo Alfonso medijiem. Viņš neslēpj, ka šādām ģimenēm bieži vēlas palīdzēt radinieces – māsīcas, tantes vai draudzenes, taču Zviedrijā surogātmātes palīdzība netiek atļauta Tāpēc palīdzība joprojām tiek meklēta ārzemēs. 

Zviedrijā ar katru gadu pieaug bērnu radīšana ar IVF, iesaldētu olšūnu vai spermas un inseminācijas starpniecību.  Avīze Dagens Nyheter tikko (07.12.2021) publicējusi grafiku par to cik katru gadu dzimst šādā veidā iegūtu bērnu. Tajā, var uzskatāmi redzēt šo tendenci. Salīdzinājumā ar 2007.gadu, bērnu nākšana pasaulē ir dubultojusies. Kā uzskatāmi rāda šī tabula – ir tendence samazināties IVF, bet pieaug tā sauktā iesaldētā cikla izmantošana (ET). Ar gaiši sarkano tabulā atzīmēts IVF, ar tumši sarkano – sasaldētais cikls un visbeidzot ar melno – inseminācija. 

Pētījumi rāda, ka visaktīvāk šos pakalpojumus izmanto sievietes vecumā 30-36 gadi, otrajā vietā grūtnieces 36 – 39.gadu vecumā un visbeidzot jaunās māmiņas 40 – 46 gados. Populārākās slimnīcas atrodas Gēteborgā (Salgrēnska), Stokholmā (Sophiahemmet), Malmē (RMC). Pavisam šos pakalpojumus Zviedrijā piedāvā 20 klīnikas, ieskaitot akadēmiskās universitāšu slimnīcas. Ceļš pie sava bērna šāda veidā nav vienkāršs. No 11093 sievietēm, kas vēlējās šādā veidā iznēsāt bērnu un uzsāka procesu, tikai 2260 reāli  arī dzemdēja iecerēto mazuli. 

Latvijā ir līdzīgi, taču izmaksas valsts sedz ierobežoti un šos pakalpojumus piedāvā galvenokārt heteroseksuāliem pāriem. Valsts finansējums Latvijā šādā nolūkā var tikt izmantots tikai tad, ja procedūra, kas tiek veikta, ir noteikta likumā, jeb ir jau bijusi iepriekš nesekmīga mākslīgā apaugļošana un ja potenciālā māte ir vecāka par 37 gadiem. Latvijā sievietes mākslīga apaugļošana ir atļauta ar nosacījumu, ja šim nolūkam izmanto tikai viņas pašas vai partnera olšūnu vai spermu, kā arī no dzimumšūnu bankas. Informācija par konkrēto mākslīgās apaugļošanas un dzimumšūnas ziedošanas gadījumu ir Latvijā konfidenciāla. Latvijas likums aizliedz lūgt paternitātes (maternitātes) noteikšanu attiecībā uz bērnu, kas dzimis mākslīgas apaugļošanas rezultātā.   

Ceļš pie sava bērna, daudziem vecākiem nav bijis viegls un rožu ziedlapiņām kaisīts. Debates par to vai šādi rīkoties ir ētiski, ir joprojām aktuāls jautājums. Diskusijā iesaistās dažādas viedokļu grupas. Viena daļa sieviešu domā, ka katra sieviete drīkst rīkoties ar savu ķermeni kā vien vēlas, bet Genuszinātnes doktorande Elīna Nilsone no Upsalas universitātes (kas ilgstoši pētījusi šos jautājumus ētiskā griezumā) uzskata, ka, piemēram, zināma daļa no surogātmātēm no Taizemes (kas aktīvi piedāvā savus pakalpojumus zviedru bērnu iznēsāšanā) pēc dzemdībām tomēr vēlas bērnu saglabāt sev, bet citas – ir gatavas atkārtot šo procedūru par samaksu vēl vairākas reizes.

Lielākais vairums IVF bērnu – 416 pērn piedzima pateicoties donētai spermai, bet 96 – pateicoties donētām olšūnām.

Līdz šim visvairāk zviedru bērnu nākuši pasaulē, pateicoties taizemietēm. Taču valstī šī procedūra pašlaik ir aizliegta ārzemnieku izmantošanai. Sakarā ar skandāliem un naudas darījumiem, kas neatbilda likumu normām. Diemžēl aģentūras (pretēji noteikumiem) turpina izmantot Taizemes surogātmātes bērnu adopcijai uz ārzemēm un arī pašas sievietes nav atteikušās no šī rūpala stresa fonā. Par ko stress? Par to, ka ārzemju pāri, kas izmanto attiecīgās ievietes ķermeni bērna iznēsāšanā, var pēkšņi atteikties no sava plāna un nepieņemt bērnu, kas taizemietei pašai „nav vajadzīgs“. Latvijā iespēju, ka bērnu dzemdē un iznēsā surogātmāte, likums neparedz. 

Ko nozīmē IVF un sasaldētais cikls?

Laboratorijā tiek ņemtas olšūnas un apaugļotas ar spermas palīdzību mēģenē. Līdz ar embrija parādīšanos, to ievieto mātes dzemdē. Tas var tikt ievietos gan mātes dzemdē, kas donējusi olšūnas, gan svešas sievietes dzemdē. Šis ir process, kurā izmanto svaigas šūnas. Laika periods no mēģenes līdz embrija ievietošanas mātes dzemdē aizņem apmēram 2-3 dienas. Līdzīgs process var notikt arī ar iesaldētu „izejvielu“. Tātad ar iesaldētu embriju. Šis veids pēdējā laikā kļūst aizvien populārāks, jo zinātne ir to padarījusi ērtāku, nekā tas bija agrāk. Šādus embrijus izveido 5-6 dienas pirms to sasaldēšanas un parasti tie ir izturīgāki un stabilāk nodrošina mātes grūtniecību.  

Bērna iznēsāšana, ja sievietei vairs nav dzemdes

Pašlaik tiek veikti pētījumi un eksperimenti, lai palīdzētu arī šīm mātēm. Ir daļa sieviešu, kas slimības rezultātā ir bijušas šķirties no dzemdes. Pirms septiņiem gadiem Zviedrijā tika veiktā pirmā dzemdes transplantācija un pasaulē nāca mazulis, kas bija attīstījies tieši šādos apstākļos. Kopš tā laika ir dzimuši jau 11 mazuļi “pārstādītā“ dzemdē. Pavisam pasaulē šādu bērnu skaits šodien ir 40. Pagaidām šis skaitlis nav liels un viss vēl atrodas pētniecības līmenī. Taču, ja šo projektu ieviesīs dzīvē un piedāvās sievietēm kā izeju no neauglības veselības aprūpes sistēmā, tad par šo tēmu būtu jāsāk diskutēt arī no ētikas aspekta. Tieši tāpat kā zviedri sprieda daudz un dikti par surogātmātes pakalpojumu ieviešanu vai neieviešanu valstī. Līsai Guntramai no Linčepingas universitātes šķiet, ka šie jautājumi nav vienozīmīgi. Var gadīties, ka „kāds“ var sievietei likt iznēsāt svešu bērnu par samaksu (ja šāda procedūra tika atļauta) un vēl „kāds cits“ var piespiest sievieti „pārdot“ savu dzemdi par samaksu, kas arī nav akceptējama procedūra. Tātad pastāv bailes par to pašu, kas savulaik tika uzsvērts tā saucamo „glābējsilīšu“ lietā – aiz sieviešu mugurām nereti stāv agresīvi vīrieši – tēvs, brālis, vīrs vai mīļākais, kas liek darīt to, ko sieviete nevēlas. 

Kādā virzienā kustas attīstība?

Protams, uz priekšu cauri aizspriedumu un baiļu šķēršļiem. 2003.gadā Zviedrijā beidzot tiek atļauta olšūnu donēšana. 2005. gadā lesbiešu pāriem tiek piešķirtas tās pašas tiesības iegūt bērnu šādā ceļa, izmantojot šo procedūru kā valsts apmaksātus valsts pakalpojumu, akadēmiskajās slimnīcās un citur. 2016.gadā šie paši bezmaksas pakalpojumi zviedru slimnīcā kļūst pieejami arī vientuļām sievietēm. 2019.gadā tiek likvidēts noteikums, ka donētajām šūnām ir jābūt ģenētiskā saistībā ar ģimeni, kas bērnu audzinās. 2019.gadā iesaldētu embriju izmantojums tiek pagarināts no 5 līdz 10 gadiem un 2019. gadā tiek nolemts, ka Zviedrijā nav pieļaujams surogātmātes izmantojums nedz komerciālā nedz altruistiskā nolūkā.

Ja lasītājiem būs interese, tad pastāstīsim kā šādas ģimenes dzīvo un kā jūtas „mēģenes bērni“ ikdienā – tēta un mammas apskāvienos.     

Tabula: 

Tulkojums: 

Katru gadu dzimušo „mēģenes bērnu“ skaits

IVS un saldētais cikls ietver šūnu (olšūnu vai spermu) un PGT

Sarkans – svaigs IVF

Tumši sarkans  – saldētais cikls  ET

Melns – Inseminācija