Prigožina mīkla nav atminēta

Krievu armija uzsākusi jaunu kara taktiku – piepildīt vecu automašīnu ar sprāgstvielām un palaist ripojošu ukraiņu frontes virziena. Uz gāzes pedāļa uzliek akmeni, pagrūž braucamo un paši bēg projām. Angļu valodā šādu kaujas veidu apzīmē ar saīsinājumu VBIED un tas nozīmē pārvietojamu improvizētu eksplozīvu kravu. Šo metodi čečeni izmantojuši savā karā  90.gados (Lielbritānijas AD). Iespējams, ka čečenu vienības atvedušas šo „kaujas ideju“ uz Ukrainas fronti. 

Šādu metodi – piebāzt smago automašīnu pilnu ar sprāgstvielām un palaist citu cilvēku virzienā, plaši izmanto teroristi. Parasti šādu „braucamo“ vada kāds pašnāvnieks jeb to stūrē pa distanci. „Šo metodi plaši izmantoja Sīrijas kara laikā. Tad, kad frontes līnija ir statiska un var labi zināt kur ienaidnieks atrodas.  Parasti kāds vada šādu uzspridzināšanai paredzēto transporta līdzekli. Tagad to palaiž vaļā kā kērlinga akmeni. Tā teikt – uz dullo. Cer, ka autiņš pats aizbrauks tur kur ir ukraiņu ierakumi“, –  komentē Joakims Pāsikivi. Internetā ir parādījušās krievu propagandas videofilmas, kur krievu zaldāti palaiž šādu – ar sprāgstvielām piestūķētu transporta līdzekli ukraiņu virzienā. Nosaucot to par „automašīnu – dronu“. Pēc tam var dzirdēt sprādzienu. Lielāko daļu no šiem ripojošajiem uzbrucējiem saspridzina ukraiņi vai tas pats uzbrauc virsū mīnām. Taču grandiozais sprādziena troksnis esot paredzēts ukraiņu iebaidīšanai. „Grūti pateikt kāpēc krieviem šī metode patīk. Lielas jēgas no tās nav. Tas nav droši, ka šāds ar sprāgstvielām piestūķēts auto, patiešām aizbrauks līdz mērķim un paveiks iecerēto“, – komentē Pāsikivi. 

Ukraiņu uzbrukuma pirmajās 2 nedēļās ir jau iznicināts 20% ieroču. (The New York Times). Bojā gājušo skaits samazinājies par 10%. 

Uzbrukums notiek salīdzinoši lēni. Atgūti tikai 8 km no paredzētajiem 100. Ukraiņiem pagaidām vislabāk veicas ziemeļu zona. (ISW)

Krievi daudz niknāk uzbrūk Čerņihivā un Sumos. (CNN)

„Tas kā mums iet ir lielā mērā atkarīgs no palīdzības. Mēs paši cenšamies darīt visu, lai tie, kas mums palīdz redzētu, ka cīnāmies cik spējam“, – komentē Zeļenskis. 

Turpinās „Prigožina sāga“. Krievija stāsta, ka Putins esot ticies ar vāgneriešu līderi, bet ārzemēs vairums ir pārliecināti, ka Pirgožins vai nu sēž cietumā vai jau sen ir miris. Cilvēks, kas visas Krievijas priekšā tika apzīmogots kā nelietis un nodevējs, it kā nedrīkstētu ērti un vienkārši pārcelties uz Baltkrieviju. Braukāt ar savu privāto lidmašīnu un ēst kūkas. 

Kremlim nācās reaģēt uz franču avīzes Liberation informāciju, kas balstās uz ārzemju izlūkdienestu piegādātajiem faktiem. Kaut kāda sapulce ar vāgneriešiem tomēr esot notikusi, bet vai tajā ir piedalījies Prigožins? Skaidrs tas nav. Peskovs no tiešām atbildēm izvairās. Iznāk ļoti savādi – šis  cilvēks vada uzbrukumu Maskavai, notriec krievu armijas helikopterus un pēkšņi netiek par to sodīts?

Ja Krievijā šodien var „dabūt“ garu cietumsodu tikai par to, ka cilvēkam ir patikusi kāda publikācija internetā, tad kā tas iespējams, ka puča organizētājs staigā uz brīvām kājām joprojām? 

Kāda varētu būt Prigožina „vara pār Putinu“? Par to šodien spriedelē visi, kuriem nav slinkums to darīt.  

Krievu mediji mums nedos atbildi uz šo jautājumu. 

Skaidrs ir kas citus – Prigožinam patīk izsmiet krievu līderus par viņu izšķērdīgo dzīves veidu. Taču pats viņš arī dzīvo luksusa apstākļos un lidinās ar privāto lidmašīnu.

Viņš joprojām ir Krievijas varoņu sarakstā un Prigožina keiteringa firmai pusdienu piegādes krievu skolām turpinās. Bez traucējumiem. Lai gan visi zina cik daudz miljardus Prigožins jau ir izsūknējis savām vajadzībām no Krievijas valsts kases. 

Rodas iespaids, ka Putinam šis Prigožins joprojām ir vajadzīgs. Nav izslēgts, ka Putins nevēlas paziņot par bijušā pavāra novākšanu. Dažiem tas varētu nepatikt. 

Taču šī mīkstsirdība viņam maksās dārgi. Viņa draugi – citu valstu diktatori, šādu iecietību nepiedod. Diktatoru pasaulē piedošana nodevējam ir briesmīgāks grēks nekā jauna kara uzsākšana. 

Erdogans tā nerīkotos, Ķīnas prezidents arī nē. 

Kas īsti ir noticis? To uzzināsim kaut kad. Vēlāk. 

Leave a Reply