Pēc apvērsuma mēģinājuma 24. jūnijā, Vladimirs Putins visiem spēkiem ir centies apspiest jebkādu iekšējo pretošanos. Līdz ar Prigožina nāvi šis viņa aizsardzības periods ir noslēdzies. Tagad Kremļa saimnieks izskaitās atvieglots. Šķērslis ir pazudis, impulsīvais „pavārs“ likvidēts un tāpēc beidzot ir “miers mājās“. 

Tā kā „vāgnergrupējuma“ vadītājs un oligarhs Jevgeņijs Prigožins un krievu nacistu līderis Dmitrijs Utkins  nozuduši no zemes virsas, gaiss Maskavā kļuvis tīrāks. Vismaz Putinam. Ar šo viņš ir nostiprinājis savu vadoņa statusu impērijā. Kļuvis neuzvaramāks par visneuzvaramāko. 

Starp citu, pēdējā mēnešu laikā Putins izskatījās saguris, nikns un neapmierināts. Iemesli ir neveiksmes Ukrainas frontē un iekšējo pretinieku parādīšanās. Tas, ka Jāņu dienā uzradās iekšējais ienaidnieks – „krievs“, bija ļoti nepatīkama lieta. Tagad „nodevēja“ vairs nav un ir iemesls būt gandarītam par precīzi padarītu darbu – organizētu slepkavību. 

Var pat apgalvot, ka tagad Putins sēž tronī vēl stabilāk. Fundamentālāk nekā tas bija agrāk. Militāristi, kas raizēm runā pretī, tagad kļuvuši klusi kā peles. No perifērijas iztīrīti bļaurīgie ultra-nacionālisti, kas tēloja superkrievus un šādi vēlējās pastumt Putinu malā. Jau mēnesi Lefortovas cietumā sēž kādreizējais Putina protežē Igors Girkins (Strelkovs), kas Putina uzdevumā vadīja krievu „brīvprātīgos“ Donbasā kopš 2014.gada un notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu. Viņš mēdza „izrunāties lieki“ un pārāk skarbi kritizēt Putina „neizlēmību“ un neefektivitāti sociālajos medijos. Tagad viņš vairs nav „uz brīvām kājām“. Sēž aiz restēm.

Pazudis arī skarbais Sīrijas kara lauva ģenerālis Sergejs Surovikins, gaisa spēku šefs. Kādu brīdi arī krievu spēku virspavēlnieks Ukrainas frontē. Skaitās pazudis kopš 24. jūnija jo atbalstīja Prigožina idejas. Oficiāli Surovikinu atlaida no amatiem trešdien, bet ir pamats aizdomām, ka viņu ķers trieka, uzbrauks automašīna vai pa rokai trāpīsies tēja ar novičoku. 

Tas viss vēl būs.

Taču atgriezīsimies pie vāgneriešu līdera. 

Pirmais Putina sodu piedzīvoja Prigožins. Cilvēks, kurš vienīgais nodrošināja krievu uzvaras Ukrainas karā. Viņu novāca ar lidmašīnas avārijas palīdzību, nebēdājot par lidotājiem, stjuartēm un pārējiem, kas atradās liktenīgajā lidaparātā. 

Kāpēc ir tā, ka kara apstākļos Krievijas vadītāji novāc tos, kas palīdz viņiem un valstij uzvarēt karā? Tāpēc, ka krieviem ir šāda tradīcija – novākt talantus un īpaši apdāvinātos no savējo vidus. Tā rīkojās Staļins, tieši tā pat dara arī Putins. Svarīgāka par uzvaru viņam ir privātās politiskās stabilitātes lieta. Ir jāatrodas varas piramīdas smailē un viss. Visi, kas šo stāvokli apdraud, ir novācami. Nav izslēgts, ka pa šiem 2 mēnešiem, Putinam ir izdevies noskaidrot cik tālu Prigožins todien (24. jūnijā) bija iespiedies viņa varas sfērā, atrodoties 200 km no Kremļa. Acīmredzot situācija bija daudz bīstamāka nekā mums no malas izskatās. Var gadīties, ka ejot tālāk, Prigožins būtu novācis viņu pašu. To nevajadzētu izslēgt. 

Kas notiks turpmāk?

Nākotnē Putins sēdēs savā tronī Kremlī daudz stabilāk un būs apmierinātāks.

Krievija nemīl carus, kuriem ir vājības vai kļūdas. 

Viņiem patīk nežēlīgi un varmācīgi valdnieki, jo skarbumu un varmācību krievi saprot kā spēku. 

Viņiem vajag stipru vadoni, nežēlīgu un nelokāmu kā Staļins.

Kā jau kārtīgā mafijas valstī visi, kas traucē valdniekam, tiek nosodīti ar nāvi. 

Caurmēra krievs Prigožina aiziešanu saprot kā Putina spēka izpausmi. Nenosoda šādu rīcību. 

Diemžēl. 

Palikušie vāgnerieši pašlaik izplata sociālajos medijos atriebīgas dziesmiņas un draudu petīcijas. Viņi draud atriebties. It kā pat gatavojoties uzbrukt Kremlim, lai atriebtu Prigožina nāvi. 

Vai viņiem tas varētu izdoties? 

Vāgnera „kara suņi“ ar Putina ziņu jau gadu desmitiem sēj postu un nāvi Āfrikā, Sīrijā. Šogad arī Ukrainā pie Bahmutas. Brīdī, kad Prigožins ķērās klāt Putina labajai rokai Šoigū, Kremļa saimnieks saprata, ka ir izveidota „valsts valstī“. Šo armiju vajadzēja nekavējoties noārdīt, jo tā kļuva bīstama pašam Kremļa saimniekam. 

Pēc 24. jūnija šis militārais spēks ir demontēts un pievienots krievu armijai. Visiem bija jāparaksta līgums ar Šoigu. Jāpārvēršas par parastiem karavīriem.  

Vai uzdevums ir paveikts? Vai vāgneriešu vairs nav?

Domāju, ka darbs nav paveikts līdz galam, jo vāgnera spēki sastāvēja no bijušajiem cietumniekiem, varmākām, izvarotājiem un slepkavām, kurus Prigožins savāca no krievu cietumiem. Starp šiem rūdītajiem „zekiem“ ir ļaudis, kas nav vienkārši savaldāmi. No vienas puses viņiem vajadzētu uzmanīties, jo GRU „rokas ir garas“. No otras puses Krievijā tradicionāli eksistē recidīvistu sabiedrība ar saviem iekšējiem noteikumiem un morāli. Tas ir ļoti bīstams spēks. Nav izslēgts, ka Putins šodien nesēž Kremli tik droši kā izskatās no malas. 

Laiks rādīs kā viss notiks rīt un parīt. 

Taču pārsteigumi būs. 

Starp citu, ceturtdien no rīta ukraiņu karavīri izcēlās Krimā. Apšaudīja krievu noliktavas, uzvilka savu karogu un aizkuģoja projām. Viņiem izdevās nogalināt 30 krievu karavīrus (CNN). Ukraiņu pusē zaudējumu nav bijis. 

Attēlā Prigožins un Putins (AP)