Diezgan īsā laikā krievi izbūvējuši jaunas ieroču un munīcijas noliktavas pie Somijas robežas. (YLE). Trīs ēkas uzceltas Murmanskas rajonā un tas izmantos arktiskās brigādes.  Atrodas apmēram 50 un 17 km no Somijas robežas. Satelītu attēli (Planet Labs) rāda, ka ēkas uzceltas zibenīgi – vienas dienas laikā. Pirmā 9. jūlijā, otrā 28.jūlijā un trešā 11. augustā. 

Tie ir lieli angāri 100 x 25 m un tur var izvietot vienam bataljonam paredzēto transportu. 

Līdzīgā, gigantiska noliktava uzbūvēta Petrozavodskā Karēlijā. Līdzās jau esošais noliktavai. Starp citu, Petrozavodskā ir lielas krievu tanku, munīcijas un bruņu transporta noliktavas. 

Kāpēc tieši tur?

„Iespējams, ka nav saprātīgi turēt tehniku ārā. Šajā reģionā ir skarbi laika apstākļi un turēt kara tehniku bez jumta nav pareizi“, – domā Joakims Pāsikivi. Viņam šķiet, ka krievi ir ļoti pavirši, nolaidīgi pret kara tehniku. Tāpēc daudz nācies tagad labot un remontēt, lai nosūtītu uz Ukrainas fronti. Viņam nešķiet, ka krievi pašlaik gatavotos karot šajā rajonā. Taču nevajag aizmirst, ka Putina plānos ir palielināt kara rūpniecības jaudu par 50%. Nav izslēgts, ka šī kara bāzes pie Somijas robežas ir atbilde kaimiņvalsts iestājai NATO.

Brazīlijas prezidents šodien pēkšņi sāk atkāpties no saviem vakardienas bravūrīgajiem paziņojumiem. Vēl vakar viņš apgalvoja, ka nākamgad, G20 apspriedes laikā Brazīlijā, Putins varot droši ierasties un neviens viņu nenodošot Hāgas tiesai. Šodien viņš pēkšņi vairs nezina vai tā patiešām būs. Tagad viņam ir skaidrs, ka to izlemšot juristi, nevis viņš pats. (Reuters)

Kims Čenuns esot ceļā uz Krieviju. (Ria Novosti) Putins viņu gaida un cer nopirkt no ziemeļkorejiešiem ieročus un munīciju.  

Ukraiņu armija ir atkarojusi 2 kvadrātkilometrus ap Bahmutu. Pavisam pēdējā mēneša laikā šajā zonā atkaroti 49 kvadrātkilometri. (DN)

Krievijā šonakt notriekti vairāki ukraiņu droni. Divi no tiem – Belgorodā.  (CNN)  

Medijos parādās ziņas, ka Putins vēlas apmainīt savu FSB aģentu Vadimu Krasikovu, kurš pašlaik atrodas ieslodzījumā Vācijā, pret krievu opozicionāru Alekseju Navaļniju un amerikāņu žurnālistu Evanu Gerškoviču. (Aftonbladet)

Interesantu publikāciju par Krieviju sagatavojusi no Krievijas izraidītā kolēģe Anna Lena Laurena. Viņa raksta par Valeriju Garbuzovu. Pētnieku, institūta direktoru. Viņš ir pirmā krievu amatpersona, kas asi un kritiski publiski izsakās pret karu Ukrainā. Trīs dienas pēc raksta publicēšanas, viņu atlaida no darba. Tagad viņš ir atlaists no priekšnieka amata, taču turpina strādāt ASV un Kanādas institūtā. Viņu atbalsta kolēģi un izskatās, ka beidzot ir paradījusies personība, kas spēj pateikt publiski patiesību Krievijā.(DN)

Attēlā ukraiņu tanks (DN)