Šodien Ukraina veikusi koordinētu dronu uzbrukumu krievu okupētajai Krimai. Precīzāk – Krievijas Melnās jūras flotei. Seši (no uzbrūkošajiem ukraiņu droniem) esot notriekti. Pagaidām nav zināms vai šodienas ukraiņu dronu uzbrukumu rezultātā ir arī upuri. 

Droni uzbrukuši arī Maskavai, izraisot tur ugunsgrēkus naftas cisternu bāzē. Pēc tam krievi atkal bija spiesti slēgt lidostas un pārtraukt gaisa satiksmi Krievijas galvaspilsētā. (Reuters)

Sergejs Sobjaņins (Maskavas mērs) apgalvo, ka vismaz divi no ukraiņu droniem esot notriekti  

Krievija paralēli uzbruka vairākām Ukrainas pilsētām. Uzbrukums tika realizēts ar sešiem droniem un 10 spārnotajām raķetēm pa mērķiem Odesas rajonā. Ukraiņiem izdevies notriekt sešus dronus un sešas raķetes. Rezultātā saspirdzināta viena graudu kalte un bāze, izraisīts ugunsgrēks labības laukā. Upuru nav. Ukraiņi aizstāvībai izmantojuši gan kara lidmašīnas gan pretgaisa aizsardzības sistēmu. 

Otrs krievu uzbrukums Ukrainai šodien esot noticis tanku remontu rūpnīcā Harkivā. Tā ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija. Netiek norādīts uzbrukuma laiks, apstākļi un rezultāti. Ukraiņi pagaidām šo faktu nav komentējuši, lai gan Harkivas reģiona gubernators tikko Telegram informēja, ka viens uzbrukums esot noticis. Krievi šāvuši ar četrām S-300, sagraujot kādu ēku, kurā atrodas privāts uzņēmums. Neatkarīgie avoti šādu uzbrukumu nav apstiprinājuši. 

Pašlaik ukraiņi ir atbrīvojuši 300 kvadrātkilometru no krievu okupētās teritorijas. Tas paveikts vasaras ofensīvas rezultātā. (ISW)

„Protams, ka mēs visi gaidījām daudz labākus rezultātus“, – konstatē Joakims Pāsikivi. Esot bijis plānots šovasar atbrīvot vismaz pusi okupētās teritorijas. Diemžēl ieroču piegādes no ārzemēm nosebojās un pēc trīs mēnešu kaujām ir redzams, ka gaidītais pagaidām nav sasniegts. Būtisks iemesls ir krievi izveidotās aizsardzības līnijas. Tas nozīmē, ka okupants Krievija joprojām kontrolē 18% Ukrainas teritorijas. (ISW)

Paši ukraiņi uzskata, ka viņu galvenais mērķis ir sasniegt Azovas jūru. No frontes līnijas ap Robotini līdz jūrai ir apmēram 130 km.  „Skaidrs, ka ukraiņiem šķiet svarīgi nogriezt krieviem saiti ar Krimu,“- uzskata Pāsikivi. Viņam šķiet, ka šoruden ukraiņi tomēr nesasniegšot Azovas jūru. 

Ko varam sagaidīt tuvāko mēnešu laikā? 

Eksperti uzskata, ka uzbrukumi notiks vēl līdz decembra sākumam. Ja lietus periods iestāsies ātrāk, tad kaujas aprimšot straujāk. Zeme esot mālaina un pārvietošanās pa Ukrainas teritoriju šajā laikā ar smagu kaujas tehniku esot ļoti apgrūtināta. Taču pats galvenais esot F-16 apgūšana un iesaistīšana kaujās. Panākumi šajā jomā jau esot (apmācības procesos) un 2024.gada pavasarī visi kara lidotāji un jaunās lidmašīnas tupināšot daudz intensīvāku cīņu par Ukrainas brīvību. (Ukrainska Pravda) 

Stoltenbergs šodien pasvītroja, ka Ukrainas karš būšot ilgs un nogurdinošs. Mums visiem esot jārēķinās, ka uzvara pieprasīs laiku (CNN, Berliner Morgenpost).

Kims Čenuns šodien pametis Artjomu un devies savā bruņu vilcienā atpakaļ uz Ziemeļkoreju. Putins viņu dāsni apdāvinājis ar četriem irāņu droniem (tiem pašiem, kas pašlaik uzbrūk Ukrainā), vienu bruņu vesti un maskēšanās tērpu. Tādu, kuru nespēj reģistrēt pat termokamera ar nakts optikas tēmēkļiem  

Oficiāli nekur neko nevar izlasīt, ka starp Kimu un Vladimiru būtu notikusi kāda vienošanās. Taču ASV pastāv uz to, ka  šādas sarunas ir bijušas un līgumi parakstīti. Putins saņemšot munīciju, bet Kims – jaunākās krievu ieroču tehnoloģijas.  Skaidrs, ka vienošanās tiek slēpta no ārpasaules, jo militāra sadarbība ar Ziemeļkoreju var izraisīt ANO sankcijas pret Krieviju.  

Attēlā : Avdijivka (DN)