Šodien atkal noticis veiksmīgs ukraiņu raķešu uzbrukums Sevastopolei, Krimā. (The Guardian). Šis ir jau otrs uzbrukums pēdējo dienu laikā krievu Melnās jūras kara flotei. Arī šodien Krimā tāpēc pārtraukta kuģu satiksme.

Noskaidrojies, ka piektdienas ukraiņu uzbrukuma rezultātā krievu bāzei Krimā, gājušas bojā vairākas augstas armijas amatpersonas (ģenerāļi) un 10 karavīri. Piektdienas ukraiņu uzbrukums Sevastopolei noticis tieši apspriedes laikā, kad visas krievu amatpersonas šajā sēdē piedalījās. Ukraiņu armija ieguva informāciju par šādu sapulci no saviem izlūkiem un izmantoja amerikāņu ieročus, lai iznīcinātu sēdes dalībniekus un ieročus. (AFP, TT) 

Šonakt krievi no jauna apšaudījuši Dņepropetrovskas rajonu un Hersonu. Izmantojuši mīnmetējus, raķetes un dronus. Trāpījuši slimnīcai, dzīvojamajam namam, degvielas stacijai un gāzes vadam. Upuru pagaidām nav, tikai ugunsgrēki. (CNN)   

Šodien krievi uzbrukuši ar raķetēm Kremenščukai. Tur 15 ievainoto (to skaitā arī viens bērns). Viens pieaugušais gājis bojā. 

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo apsolījis jaunu palīdzības paketi Ukrainai 560 miljonu Kanādas dolāru apmērā. (AFP) Šo ziņu ukraiņi saņēma vakar, Volodimira Zeļenska Kanādas vizītes laikā Otavā.  Tas nozīmē, ka ukraiņi saņems 50 bruņumašīnas un izglītību F-16 kara lidotājiem.  (TT) 

Kara apstākļos Ukrainas slimnīcās pieaug amputāciju skaits. Lai normalizētu traumēto ukraiņu karavīru atveseļošanos, tiek apgūta Ziemeļvalstu pieredze protēžu jomā. „Ar šādu elektrisko protēzi es varēšu pat pastumt normāli ratiņus ar savu mazo meitiņu“, – konstatē karavīrs Andrijs, aplūkojot savu elektrisko kreisās rokas protēzi. Nelaime notika Luhanskas rajonā, pārejot no vieniem ierakumiem un nākamajiem. Eksplodēja granāta. Kreisā roka tika smagi ievainota. „Vispār jau esmu savai sievai samelojis. Visu laiku stāstīju, ka es nedienēju frontē. Tā teicu, lai viņu neuztrauktu. Stāstīju pasakas, ka dienēju ēdnīcā un frontes ierakumus nemaz neesmu redzējis. Tagad esmu pieķerts melos“, – stāsta Andrijs. Viņa roka vairs nefunkcionēja. “Ir tik savādi redzēt savu roku nekustīgu, noskatīties kā tā karājas, bet nekādi nav izmantojama“, – viņš nopūšas. 

Tagad viņš ir atveseļojies, taču rokas trūkums ir jūtams ik dienas. „Kāda maza meitene man prasīja jūrmalā kur palikusi mana roka. Teicu, ka to nokoda krokodils. Tikko. Izlīda no jūras, iekoda un metās peldēt tālāk. Teicu, lai viņa pati tagad uzmanās!“, – bērns pārbijās un metās pēc glābiņa pie mammas. 

Tagad Andrijam ir sagādāta jauna, moderna protēze. Taču protēžu nepietiek visiem ievainotajiem.  

„Pēdējā pusgada laikā Ukrainā ir notikušas 85 000 amputācijas. 35% no tām ķermeņa augšējā daļā. Roku protēžu pašlaik ļoti trūkst un speciālistu šajā jomā valstī pārāk maz“, – uzsver medijiem inženieris Oļegs Bucovecs. Pašlaik atbalsta projektos Zviedrijā iesaistās vairāki pensionēti speciālisti, lai palīdzētu ukraiņiem arī šajā jomā. 

Otrs pacients, piemēram, ir ukraiņu karavīrs Viktors. Krievu uzbrukuma apstākļos viņu ievainoja kājā un rokā. Pēc tam viņš (kā ievainotā persona) nonāca krievu gūstā. Kā kara gūstekni viņu novēloti operēja. Slikti un pavirši. Krievu kara slimnīcā. Pēc diviem mēnešiem viņu apmainīja kopā ar citiem ukraiņu karagūstekņiem. Ukrainā viņu operēja vēlreiz. Pēc tam Viktors sāka atveseļoties. Tagad viņam nepieciešama protēze.

Taču vislabāk pagaidām veicas Andrijam ar zviedru elektrisko protēzi, kuru iespējams vadīt ar muskuļu impulsu palīdzību. Viņš nav zaudējis savu humora izjūtu un saka, ka izskatoties pēc Terminatora.  Pēc kāda laiciņa viņš atgriezīšoties frontē no jauna. Cīnīšoties tālāk, iespēju robežās.          

Attēlā Andrijs, kura kreisā roka ir amputēta līdz plecam. (DN)