Speciāli TVNET

Karš izraisa reakciju sabiedrībā. To varējām pamanīt brīdī, kad krievu armijas iesoļoja Ukrainā. Tas pats notiek arī tagad – Izraēlas kara apstākļos. Populāri un plaši pazīstami cilvēki pauž savu viedokli vai nosodījumu šim bruņotajam konfliktam. Taču atšķirībā no „Ukrainas kara“, visi vairs nav vienoti. Vieni nostājas vienā, bet citi – pretējā frontes pusē.  Protams, ka sabiedrība ar to nav mierā. Vēl vairāk – šis karš ir „uzkarsējis“ viedokļu atšķirības līdz baltkvēlei. Ne tikai pie mums, bet arī starptautiskajā kultūras kontekstā. „Pasaki man ko aizstāvi un es pateikšu kas tu esi“, – skan nosodījuma koris. 

Palestīnas piekritēji

Brīdī, kad Hamas iesoļoja Izraēlā (realizējot savu negaidīti asiņaino uzbrukumu mierīgajiem iedzīvotajiem, kura rezultātā 1400 Izraēlas iedzīvotāju tika noslepkavoti un 240 nolaupīti), spontāni uzbangoja sašutums. Loģiski it kā vajadzēja just līdzi Izraēlas cilvēkiem, kas tika noslepkavoti mājās, uz ielas, festivālā. Teroristi izmantoja savus pazemes tuneļus, lai netraucēti ierastos Izraēlas ciemos, pilsētiņās un izvērstu tur masu slepkavības. Tāpēc likās, ka vairums jutīs līdzi izraēļiem. Taču tā nenotika. Piemēram, pazīstamā zviedru popzvaigzne Zara Larsona savā Instagram kontā zibenīgi ievietoja emocionālu vērtējumu notiekošajam Vidusjūras krastā. „Ahā, lūk kā tauta braši atbalsta Ukrainu, kad Krievija tai uzbrūk, bet nevis Palestīnu tagad!“. Pēc tam viņa šo ziņojumu izdzēsa. Pāris dienas vēlāk atvainojas par šo tekstu, kas esot bijis “neveiksmīgi formulēts“. Pie viena uzsverot, ka viņa nekad neatbalstot teroristus. 

Otrs skandāls Zviedrijā saistās ar vietējo Mākslas augstskolu (Konstfack i Stockholm), kuras studenti pieprasīja, lai augstskolas rektore Anna Valtonena skaļi un publiski nostājas Palestīnas pusē un atbalsta mākslas studentu aicinājumu pārtraukt asinsizliešanu Gazā. Tur, kur Izraēlas uzbrukumi jau „sarūpējuši“ 10 000 upuru (kā ziņo turienes vietējās varas iestādes, nevis neatkarīgi avoti).  „Mūsu mākslas darba vide nevar būt apolitiska“- uzsvērts studentu aicinājumā, kuru parakstījuši arī vairāki pasniedzēji. Rektore atbildēja sekojošo: „ Civilie iedzīvotāji Gazas sektorā pašlaik dzīvo necilvēcīgos apstākļos. Vienlaikus ebreji gandrīz visās pasaules valstīs cieš no jauna antisemītisma pazemojumu viļņa.  Mākslas augstskolā visiem studentiem jājūtas labi, neatkarīgi no tā, ka kāds organizē aktivitātes un vēlas iesaistīt pārējos. Ja kāds nevēlas šajās organizētajās aktivitātes piedalīties, tad tas ir jārespektē“. 

Taču viena daļa studentu ar šo atbildi nebija mierā. Daudziem nepatika, ka rektore savā atbildē vispār nepiemin jēdzienu „Palestīna“ un uzskatīja šādu argumentāciju par izvairīšanos un gļēvulību. Tracī tika iesaistīts arī Izglītības ministrs (liberālis Mats Persons), kurš ir pārliecināts, ka katrs pedagogs šādos apstākļos izlemj – iesaistīt vai neiesaistīt izglītošanas procesā politisko aktīvismu.  

Kur novelkama robeža?

Jā, uz šo jautājumu atbildēt nav viegli. Kā ir pareizi – aizstāvēt Izraēlu? Tās atriebību karā pret Hamas teroristiem?  Jeb tomēr vicināt Palestīnas karogu un pieprasīt ebreju aizvākšanos projām no viņu pašu dibinātās valsts?  Izrādās, ka „nepareiza“ nostāja šajā jautājumā, var novest pat pie atlaišanas no darba.  

Aktieris Filips Dikmens šogad plānoja vadīt vienu no populārākajiem popmūzikas šoviem „Musikhjälpen“. Tā ir holandiešu radio un TV kampaņas Serious Request zviedru versija jeb ikgadēja izrāde un aicinājums ziedot naudu kādam konkrētam mērķim. Latvijā līdzīgs labdarības maratons tiek raidīts ar nosaukumu „Dod pieci“. 

Taču aktieris šo darbu nesaņems un no projekta ir atstādināts par nepareiziem izteikumiem Izraēlas kara sakarībā. Šo raidījumu Zviedrijas sabiedriskais radio un TV sāk raidīt 11. decembrī. Raidījuma vadītāji vēl nav zināmi, taču žurnālistu vidē bija informācija par to, ka šo misiju šogad uzticēs Filipam. Tagad viņam šis darbs atteikts. Iemesls – videosižets sociālajos medijos, kur aktieris pauž viedokli par Izraēlas – Palestīnas konfliktu. Tas, ko Filips runā „esot OK“, bet viņš esot izteicies „pārāk daudz“, – ziņo avīze Dagens Nyheter. TikTok video sižetā Filips saka, ka uzskata Izraēlu par „uzbrucēju“, bet Palestīnu par „upuri“. Pie viena uzsver, ka Izraēla veic genocīdu Palestīnā.  „Šis nav parasts, tradicionāls konflikts. Šeit var redzēt vienu pusi, kuru atbalsta liels un ietekmīgs spēks ASV un otru, kas ir salīdzinoši vājāka. Tātad uzbrucējs un upuris. Provocētājs un tas, kuru provocē“, – uzskata aktieris. Pēc viņa domām nav svarīgi vai otrajā pusē karo pretošanās kustība jeb teroristu organizācija. Tas, kas karo, esot loģiska reakcija uz Izraēlas valsts un Rietumu pasaules vajadzību apspiest palestīniešus. Tieši Izraēlai un Rietumiem arī par šo esot jāuzņemas atbildība.

Jāuzsver, ka Filips pats ir dzimis Zviedrijā (1996), bet viņa vecāki ir no Turcijas. Iespējams, ka tāpēc viņš citādi iztulko Tuvējo Austrumu politiskos notikumus un izturas pret tiem daudz emocionālāk, nekā caurmēra zviedrs to darītu. 

Protams, ka aktieris ir sarūgtināts par sabiedrisko mediju vadības rīcību. Mediju vadība komentārus nesniedz, taču sociālajos medijos jau cirkulē konspirācijas teorijas par to kā „ebreji visu nosaka“ un nepamatoti apgalvojumi, ka Izraēla var panākt, ka „nepareizam aktierim atņem darbu“ Zviedrijā. 

Jāuzsver, ka Filips un mākslas fakultātes studenti Stokholmā nav vienīgie Palestīnas atbalstītāji. 170 zviedru populāras personas (aktieri, mākslinieki, žurnālisti) ir pievienojušies tēmturim #mēspieprasām, aicinot Izraēlu pārtraukt Gazas sektora blokādi. Interesanti, ka visi tam pievienojās, pat nepamanot, ka šajā nostādnē nav nosodīts Hamas uzbrukums mierīgajiem iedzīvotajiem Izraēlas teritorijā. 

Kurā brīdī mākslinieki pārvēršas politikas ekspertos? 

Jā, tā notiek. Viņus uzrunā mediji un slavenības izsakās par to kā viņi notikumu kontekstā jūtas. Tas arī viss. Arī Latvijā ir pieņemts, ka mediji uzdod komplicētus ārpolitiskos jautājums slavenībām. Proti, cilvēkiem, kas nav attiecīgās tēmas eksperti.

Piemēram komponistam Imantam Kalniņam par Ukrainas karu un viņš saka, ka neredzot nekādu Krievijas agresiju Ukrainā. Pandēmijas laikā pazīstamā rakstniece Nora Ikstena piedalījās antivakseru kustībā, kura legalizēja nevakcinēšanās lozungus, apšaubot vakcīnu drošību. Tagad, pēc Hamas iebrukuma Izraēla, skaļāko troksni izraisīja spontāni izveidotā Saeimas grupa Palestīnas atbrīvošanas kustības atbalstam, kas tik pat zibenīgi pašlikvidējās. Neizpratni izraisīja „dīvainu“ komentētāju izvēle ziņu raidījumā „Panorāma“  (7. oktobra kara komentēšanai) un ministra Hosama Abu Meri skaidrojumi par nostāju šajā jautājumā.

Skandālu žurnālistikā šādi arī strādā: slavenības vai populāra cilvēka atbildes dod „klikšķus“ arī tad, ja intervētais neatbild kompetenti. 

Jāuzver, ka šis konflikts nav tik vienkāršs kā pirmajā brīdī izskatās. Pie kam, Hamas uzbrukuma sākums datējams ar Krievijas diktatora Vladimira Putina dzimšanas dienu un tāpēc tas lielā mērā ir Ukrainas specoperācijas „pagarinājums“. Tajā redzamas Irānas, Sauda Arābijas un Krievijas intereses. 

Man šķiet, ka arī pie mums visām populārām un atbildīgām personām būtu jāpadomā pirms atbildēšanas medijam. Izlemjot vai viss ir saprasts līdz galam. Noskaidrojot sev to, kas atšķir šo konfliktu no līdzīgiem asiņainiem kariem citur pasaulē. Tāpēc, ka pārliecība nav arguments. 

Šodienas publiskā telpa ir pilna ar kategoriskiem slēdzieniem. Debates kļuvušas ļoti polarizētas. Viena daļa no mums atbalsta Izraēlu, jo tai uzbruka 7. oktobrī Hamas teroristi. No otras puses jūtam līdzi civiliedzīvotājiem Gazā.  Kuriem jādzīvo zem Izraēlas bumbām gruvešos, badā, netīrībā un postā.  No vienas puses Izraēlai izdevies izveidot modernu, demokrātisku un plaukstošu valsti tuksnesī, bet Palestīnai pa šiem pēckara gadiem nekas nav izdevies tā kā varējām gaidīt. Ir tikai naids un teroristi karogā. Kādu valsti Palestīna mums var piedāvāt? Ne jau demokrātiju. Protams, ka nē. Tikšot veidota reliģiska diktatūra. Tas nozīmē, ka atsaukties uz Izraēlas valsts dibināšanu, kā „nepareizu rīcību“ ir par maz. Jāredz arī šodienas situācija, nākotnes perspektīvas ieskaitot. Vienlaikus zinām, ka šai vērtējuma skalai ir arī politisks un ideoloģisks krāsojums, jo kreisie vienmēr atbalstījuši Palestīnu, bet ticīgie Izraēlu. 

Būtu vēlams, lai populāras personas brīdī, kad zibenīgi pārvēršas no aktiera vai vokālista par Tuvo Austrumu reģiona politikas ekspertu, tomēr iepriekš pārdomātu savu impulsīvo atbildi. Vai tā neizraisīs jaunu antisemītisma vilni sabiedrībā?  Vai neuzrušinās islamfobiju?  

Diemžēl šādi – impulsīvi vērtējoši populāra cilvēka izteikumi var radīt priekšnoteikumus kārtējam antisemītisma viļņa uzbangojumam. To pierādīja notikumi Krievijas Dagestānas Republikas galvaspilsētā Mahačkalā lidostā svētdienas, 29.oktobra, vakarā. Tur bija sapulcējušies simtiem cilvēku, protestējot pret lidmašīnas ierašanos no Izraēlas. Protestētāji nobloķēja ceļus un pārbaudīja automašīnas, kas izbrauc no lidostas teritorijas, meklējot Izraēlas pilsoņus. Lidostā viņi skandēja ticības  saukļus “Allahu Akbar”, jo bija sagatavojušies “Red Wings” reisa ielidošanai no Telavivas. Lai izrēķinātos ar pasažieriem, „tāpēc, ka ebreji“. Tas, kas pēc tam notika, ir nepiedodama akcija civilizētajā pasaulē.

Ko domā slavenības citur? 

700 Holivudas zvaigžņu ir parakstījušas atklāto vēstuli, kas nosoda Hamas uzbrukumu Izraēlai. Taču var pamanīt arī citus politiskos marķējumus. 

Izraēlas aktrise un modele Gala Gadota, amerikāņu TV zvaigzne Kailija Dženere, dziedātāja un dziesmu autore Madonna un aktrise Emija Šumere ir publiski paudušas savu atbalstu Izraēlai. Turpretī modeles Izabella un Džidži Hadida, kinoaktieris Džons Pols Kjūsaks un aktrise Džesika Česteina publiski nostājušies pret uzbrukumiem Gazas sektoram.  Savu izteikumu dēļ zaudējusi darbu arī libāņu izcelsmes ASV pornoaktrise  Mia Halifa. Playboy viņai anulējis darba kontraktu par izteikumiem, kas bijuši labvēlīgi bruņotajām teroristu grupējumam Hamas. 

No šī kara ir ietekmēta ir arī grāmatu pasaule. To bija iespējams novērot aizvadītajā grāmatu tirgū Frankfurtē. Palestīnas rakstniecei Adanijai Šibli bija piešķirta šī gada īpašā prēmija (Liberaturpreis), kuru saņem Vācija publicēts autores no Āfrikas, Āzijas, Dienvidamerikas vai Tuvējo Austrumu valstīm. Taču pēkšņi balvas pasniegšana tika apturēta. Iemesls esot kara sākšanās starp Izraēlu un Hamas, jo „karu uzsāka Hamas un tā rezultātā simtiem cilvēku Izraēlā un Palestīnā pašlaik cieš“, – teikts Litprom paziņojumā medijiem.

Adanija Šibli pašlaik dzīvo Berlīnē un reizēm arī Jeruzālemē. Viņas trešais romāns „Kāda nebūtiska detaļa“ kļuva par iemeslu balvas piešķiršanai. Tajā tiek stāstīts par to kā Izraēlas karavīrs veic kara noziegumu, izvarojot beduīnu meiteni 1949.gadā un kā šo faktu cenšas noskaidrot kāda cita sieviete Rāmalā (Palestīnas autonomijā) daudzus gadus vēlāk. Šo sacerējumu diezgan daudzi recenzenti Vācijā novērtēja kā antisemītisku tekstu. Par to iepriekš ticis diskutēts daudz un žurnālists Ulrihs Nolers pat atteicās no piedalīšanās žūrijas komisijā tikai tāpēc, ka Šibli tika izvirzīta kā šī gada prēmijas laureāte. Darbs it kā atainojot “ visus Izraēlas karavīrus kā anonīmus izvarotājus un slepkavas“.        

Taču rakstniecei ir arī daudz atbalstītāju. Ap 600 rakstnieku. To skaitā arī īru rakstnieks Kolms Toibins un Nobela prēmijas laureāte, Olga Tokarčuka. Savā atklātajā vēstulē autori aicina nevis apklusināt smagas tēmas, bet dot iespēju palestīniešu autoriem paust savu viedokli, sajūtas un attieksmi literatūrā “šajā smagajā un grūtajā laikā“. 

Vairākus kultūras darbiniekus oktobrī pasākumu rīkotāji izslēdza no aktivitātēm dēļ viņu kritiskās attieksmes pret Izraēlu. To skaitā bija arī pazīstamais turku pianists Fazils Sais un vjetnamiešu izcelsmes ASV rakstnieks Vjets Tans Nguens.

Jāpiezīmē, ka diezgan daudzi populāri cilvēki ir izteikušies par šo bruņoto konfliktu sociālajos medijos, bet pēc tam šos tekstus dzēsuši. To skaitā ir arī Džastins Bībers, kurš ievietoja savā kontā dokumentālu attēlu komitēja to kā lūgšanu par Izraēlu. Lai gan attēlā redzamais bija Gazas sektors. Kailija Dženere savā kontā uzrakstīja aicinājumu atbalstīt Izraēlas tautu, bet viņu „noslīcināja“ organizēti uzbrukumi ar tekstiem: „Brīvību Palestīnai“. Amerikāņu aktrise Selēna Gomesa nupat uzsvēra, ka uz zināmu laiku patrauc izteikties Instagram, jo naida uzliesmojumi tur esot pārāk skarbi, tāpēc sarunāties vai diskutēt neesot iespējams.

Domāju, ka vispretīgākais šajā virzienā ir antisemītisma spoka atmodināšanas process, jo tie, kas pauž antisemītisma lozungus, faktiski neko nezina par ebreju tautu, taču pauž savas fantāzijas par šiem cilvēkiem un nāciju kopumā. No mana viedokļa tas ir ļoti bīstami, jo antisemītisms nav tikai rasisms, kas vērsts pret ebrejiem (kā tautu), bet tas attīsta ietekmīgu konspirācijas teoriju, kuras mērķis ir graut demokrātiju kā tādu. 

Šodien ir diezgan daudz sviru, kas vēlas panākt to pašu. 

Mūsu misija – to nepieļaut.