Sniegs ieradies arī Kijivā. Šī būs jau trešā kara ziema. Pilsētnieki gatavojas krievu organizētajam postam. Tāpēc gadā sev un savējiem ģeneratorus, malku un konservus. Vairāki simti elektromontieru ir gatavi labot krievu sagrautās elektropārvades līnijas. Darīt visu iespējamo, lai dzīve Ukrainā turpinātos.

„Esmu jau pieradusi veidot ziemas noliktavu. Nav droši, ka ledusskapis darbosies. Pērn krievu uzbrukumu rezultātā ēdiens bija jāmet ārā, jo elektrības ledusskapim nepietika“, – sūdzas Natālija. Viņa dzīvo 20 minūšu braucienā no Kijivas centra. Glītā namā, kuru ieskauj dārzi un koki. 

Putins bija pārliecināts, ka pēc viņa pērnās ziemas grautiņiem Ukrainā, cilvēki paši padosies krieviem. Neizturēs un pakļausies. Taču tā nenotika. Nācās novērot pretējo – ukraiņi iemācījās izturēt garākus laika periodus ziemā bez elektrības, siltuma un gāzes. 

„Nē, mums nekas nebija jāmācās. Esam dzīvojuši Padomju Savienībā un tur jau cilvēks bija spiests iemācīties izdzīvošanas loģiku“, – smejas Oleksandrs. Viņš ir 68 gadus vecs un joprojām strādā par ārstu. Sieva Natālija ir pensionāre un ņemas pa virtuvi. Viņas noliktavu veido rindā saliktas burciņas sar skābētiem un marinētiem gurķiem, sēnēm, ķirbjiem un firziķu ievārījumu. Viņas „firmas ēdiens“ ir speciālā Kijivas maltīte: tomāti + paprika + rīsi. Burciņu atver, uzsilda un ēd. „ Pusdienas diviem vienā burciņā. Jā, tas ir iespējams, ja esi kara apstākļos. Var nebūt elektrība un tad nākas iztikt bez siltuma“, – konstatē Natālija. Vēl viņas noliktavā ir 40 kg cukura maisos un 40 kg miltu lielos toveros. „Pērn veikali bieži bija slēgti kad krievi gāzās virsū intensīvi un daudz. Tāpēc jārēķinās, ka var pietrūkt pārtikas. Tagad mēs zinām kā tas ir un esam mācījušies no savām kļūdām“, – secina saimniece.  

Lai izturētu ziemu, nācās kurināt kamīnu, izmantot savu aku, iztikt ar savu noliktavu. Tagad abi sagādājuši daudz vairāk degvielas, pārtikas un sakņu. 

Oleksandrs uzskata, ka vislabākā ir lapkoku malka. Privātmāja būvēta pirms 15 gadiem. Savā mājā esot vieglāk izturēt karu. „Ģenerators aprij vienu litru degvielas stundā. Tāpēc arī šajā jomā jābūt ļoti taupīgiem. To var lietot tikai ēdiena gatavošanai un ūdens sūknēšanai. Visu pārējo laiku kurinām malku“, – stāsta Oleksandrs. 

Nē, viņiem neesot bail no ziemas. Vienīgais no kā patiešām bail, lai Kijivā neierodas krievu okupanti. Taču tā nebūs. Noteikti nebūs. (DN)

The Wall Street Journal publicējis interviju ar trim krievu karagūstekņiem par situāciju krievu ierakumos Ukrainā.  Visi trīs karojuši pie Avdijivkas. Par padošanos gūstā viņi nekautrējas, jo esot izbēguši no elles. Viņi pieteikušies karot naudas dēļ. Putins piesolījis labu algu, taču arī pēc vairāku mēnešu karošanas, nekas viņiem neesot ticis izmaksāts. Nekādas mācības (pirms došanās uz fronti) neesot notikušas. Atļāvuši šautuvē izšaut no automātiskā ieroča un viss. Tāpēc bijis liels pārsteigums nonākt frontē. Pēc ievainojuma viņus savākuši ukraiņi. Otrs gūsteknis ir bijušais ieslodzītais. Trešais – tāpat. Katru dienu pie Avdijivkas ejot bijā ap 1000 krievu. Lielāko daļu no kritušajiem krievi atstāj kaujas laukā. Pēc tam paši atkāpjas. Šādā ceļā visi trīs nonāca ukraiņu gūstā. „Kapteinis mums teica, ka mēs cīnoties labi un mums esot panākumi“, – stāsta viens no viņiem – „taču kas tie par panākumiem ja no 100 cīnītājiem tikai 30 -35 atgriežas no kaujas lauka?“

Par Ukrainu un robežu ar Poliju. Tur poļu smago mašīnu šoferu barikādēm šodien pievienojušies arī slovāku šoferi. Pasākuma pamatā ir poļu nepatika pret to, ka Eiropas Savienība atļauj ukraiņiem eksportēt preces bez īpašām atļaujām ES. (Reuters)

Kauns, ka tā notiek un Putinam šādi pasākumi joprojām izdodas. Noderīgo idiotu ir sasodīti daudz. 

Reuters ziņo, ka ukraiņi it kā esot uzspridzinājuši Sibīrijas dzelzceļa tuneli, kas savieno Krieviju ar Mongoliju. Pa šo tuneli Ziemeļkoreja piegādā Krievijai ieročus Ukrainas karam (Politico). Pašlaik tunelī ir ugunsgrēks, bet satiksme drīz tikšot atjaunotā, Tā ziņo krievu avoti. 

Šonakt notriekti 18 no 25 krievu uzbrūkošajiem droniem. (TT)