„Redzot visu kas Ukrainai nodarīts krievu uzbrukuma rezultātā, pārņem skumjas un pēc tam dusmas par to, ka krievu nežēlīgie uzbrukumi ir saplosījuši šo valsti. Ir pārkāpti karošanas noteikumi“ – uzskata zviedru armijas virspavēlnieks Mikaels Budēns. Pēc atgriešanās no Ukrainas apmeklējuma, intervijā ar DN viņš ir gatavs dalīties iespaidos. 

Šis ir viņa otrais ceļojums uz Ukrainu. Šajā braucienā notikusi tikšanās ar Aizsardzības ministru Rustemu Umerovu un „dzelzs ģenerāli“ Valeriju Zalužniju. Diskutēts zviedru palīdzības pienesums, noskaidrojot kurš no ieročiem izrādījies visnoderīgākais un kura apmācību sistēma funkcionējusi vislabāk. 

Ukraiņi ir pateicīgi. Viņi saprot ko nozīmē palīdzība un to 100% novērtē. 

„Krievu puse turpina izmanot artilēriju un graut ar to Ukrainu katru dienu. Viņi šauj ļoti intensīvi. Ukraina nevar atbildēt ar to pašu, taču tagad ukraiņiem ir artilērijas sistēmas, kas ir precīzākas nekā krievu ieroči. Tātad ukraiņu šauj „kvalitatīvāk“ – konstatē Budēns. 

Noderīgi ir zviedru bruņu transportieri (Stridsfordon 90), kas ļauj pārvietot karavīrus frontes zonā un pasargā viņus arī apstākļos, ja braucamajam ienaidnieks ir trāpījis. 

„Izbraucu cauri krievu izpostītajiem ukraiņu ciemiem un sadragātajām dzīvojamajām ēkām, skolām, sporta zālēm. Tie ir civili objekti. Nekā militāra tur nav un nav bijis. Krieviem nebija iemesla tos sagraut. Taču tie ir sagrauti un tas nozīmē, ka krievu armija turpina izmantot “izdedzinātās zemes“ principu Ukrainā . Izpostot 100% visu.“

„Ko dara ienaidnieks? Tas uzbrūk civilajiem iedzīvotājiem – slimnīcām, ātrās palīdzības mašīnām, skolām. Tas ir nepieņemami, tā nedara. Taču ar to mums jau tagad jāsāk rēķināties, ja šis ienaidnieks ienāks mūsu zemē un sāk rīkoties tieši tāpat. Viņi izmanto visus paņēmienus, lai uzvarētu. Arī neatļautos. Krievi vēlas uzvarēt par katru cenu“ – secina Budēns. 

Taču brauciens piedāvājis arī dažus patīkamus atklājumus: „Mani pārsteidza cik motivēti un cīņai gatavi ir ukraiņu karavīri. Tie, kas pašlaik ir frontes pirmajās līnijās, ir noguruši, piekusuši, taču gatavi karot tālāk. Viņi ir motivēti un saprot kāpēc karo. Viņiem ir jāuzvar, zaudējumu viņi vispār nepieļauj un neapspriež“. 

Vai karš ir iebraucis strupceļā?

Nē, Budēnam tā neliekas. Tas turpināšoties vēl vairākus gadus.

Pašlaik ukraiņi tur frontes līniju uz vietas un krieviem nekur neizdodas izlauzties cauri. Tas esot daudz. Ļoti daudz. 

Vai Krievijai ir apetīte uzbrukt arī citām reģiona valstīm?

„Jā, mūsu prognozes to apstiprina. Krievija plāno izvērst šo karu plašumā“, – secina Budēns 

Vai krievi varētu uzbrukt arī Zviedrijai?

„Domāju, ka Zviedrijas situācija pašlaik ir drošāka. Kopš esam izrādījuši vēlmi iestāties NATO. NATO valstis mūs atbalstīs. Pašlaik krievi ir pārāk aizņemti ar intensīvām kaujam Ukrainā un pastāv mazāks risks, ka viņi varētu sāk invāziju vai izcelt desantus pie mums“.

Interesanti vai mēs Latvijā vispār apspriežam šo jautājumu? 

Iespējams, ka neesmu pamanījusi.

Šodien netālu no Hersonas bojā gājis viens cilvēks. Krievu dronu uzbrukuma laikā. (DN) Naktī krievi uzbruka Ukrainai ar 12 droniem un vienu raķeti. Pretgaisa aizsardzības sistēma notrieca 10 no tiem. (TT)

Avdijivkā turpinās intensīvi krievu uzbrukumi katru dienu. (The Guardian)  

Vakar bijušajam, prokremliskajam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko bija paredzēts ierasties vizītē Ungārijā, taču pasākums neizdevās. Kremļa ieliktenis cerēja tikties  Ungārijā ar Kremļa fanu Viktoru Orbanu, taču robežsargi viņu neizlaida ārā no Ukrainas.  (AFP)

Šo braucienu vajadzēja Kremlim un Putinam propagandas mērķu labā, lai iztēlotu saviem krieviem ilūziju, ka tiek „gatavota“ prokrieviskā, bijušā Ukrainas vadītāja atgriešanās Kijivā. 

Porošenko bija Ukrainas prezidents no 2014. -2019.gadam kad viņu velēšanās uzvarēja Volodimirs Zeļenskis. Starp citu, Porošenko tur aizdomās par korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. (TT)