Atentāti un olimpiskās komitejas izgāšanās

Viņu atrada kādā parkā pie Maskavas ar šautu brūci galvā. Tādejādi šis, 46 gadus vecais, bijušais Ukrainas parlamenta deputāts tika novākts. Ukrainas mediji ziņo, ka Kiva nogalināts apzināti un tā bijusi Ukrainas Drošības dienesta operācija. Ukrainas galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs publiski apstiprināja šo versiju televīzijā. Uzsverot, ka visi „Putina pakalpiņi“ piedzīvos šādu likteņa pagriezienu. Līdz šim Kijiva reti komentēja šādas akcijas, kas reāli notika diezgan sistemātiski. Tagad par to ziņo vairāk. Iļja Kiva bija ukraiņu politiķis no Poltavas, kurš aktīvi atbalstīja Putinu un Krievijas uzbrukumu. 1922.gada martā viņam atņēma deputāta mandātu, taču tas neliedza viņa turpināt aģitēt par krieviem, Putinu un Kremli Ukrainas okupētajās zonās. 2023.gadā Ukrainas tiesa viņa aizmuguriski piesprieda 14 gadu cietumsodu par valsts nodevību. 

Tagad viņš skaitās sodīts. Līdzīgi izrēķināšanās procesi (aizvadītā mēneša laikā) bija novērojami arī citur. Vairāki politiķi (ar saitēm Kremlī) tika pakļauti atentātu mēģinājumiem. Jaltā cieta bijušais Ukrainas parlamenta deputāts Oļegs Carevs, kurš arī bija aizmuguriski notiesāts Ukrainā par valsts nodevību un faktiski bija Putina marionete. Viņš izdzīvoja ar smagām sekām savai turpmākajai dzīvei. 

Iļja Kiva, tieši tāpat kā mūsu Latvijas putinisti, aģitēja par to, ka krieviem vajagot atbrīvot pasauli no Rietumu ļaunuma. Tagad viņam seko viņsaulē nupat saspridzinātais ukraiņu politiķis Oļegs Popovs, kurš kalpoja Putinam un Kremlim Luhanskas domē. Viņu uzspirdzināja automašīnā. Tāds pats liktenis piemeklēja arī nākamo putinistu Mihailu Filiponenko. The Washington Post  jau agrāk publiskoja informāciju, ka CIP palīdz ukraiņiem šajā jomā un trenē viņu speciālo vienību kaujiniekus. 

„Ukrainai ir aģenti, kas darbojas dziļi Krievijas iekšienē. Viņi spēj un prot „paralizēt“ noteiktus cilvēkus, infrastruktūras posmus vai SBU akcijas. Šādas slepkavības ir signāls pārējiem“,, – uzskata kara eksperts Pēteris Haldēns. 

Pagājušajā nedēļā varējām novērot sprādzienus Sibīrijas dzelzceļa tunelī. Tika paralizēta satiksme starp Krieviju un Ķīnu. „Otrs piemērs ir krievu ekstrēmā nacionālista Aleksandra Dugina meitas nogalināšana pie Maskavas pērn“, – konstatē Haldēns. Mērķis esot bijis paša Dugina nogalināšana, taču tēvs pēdējā brīdī pārsēdies citā automašīnā. 

Ukrainā eksistējot arī citas pretošanās grupas, kas dara līdzīgas lietas. Piemēram, „Krimas kaijas“, kas esot realizējuši indēšanas akciju krievu armijas karavīriem, kuras rezultātā 24 krievu kaujinieki gāja bojā.  

Karš ir pretīgs visās nozīmēs. Tas izraisa atbaidošus efektus ne tikai frontē. Arī pie mums Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kas te ieceļoja no Padomju Savienība krieviski runājošajām teritorijām un ilgstoši jutās kā mājās. Gāja „pāri robežām paceltu galvu“ un uzskatīja, ka Rīga ir tā pati Tambova vai Gomeļa. Tikai pa vidu uz ielas maisās tādi, kas neprot tekoši runāt krieviski un nespēj pateikt katra vārda izskaņā „bļaģ“. Tagad jau 30 gadus viņi ir diskomfortā un gaida, lai atnāk Putins un atved atpakaļ šeit Krieviju. Mūsu problēma ir tā, ka mēs ļaujam viņiem saglabāt šo iluzoro komfortu, atbildot veikalā vai aptiekā krievu valodā. Tie ir Latvijas „gaidītāji“, kas nenogurst sagaidīt Putina atgriešanos (kopā ar Kirhenšteinu nr 2) Rīgā kopš 1992.gada. 

Nav jēgas satraukties, ka viņi ir arī pie mums Rīgā, Rūjienā vai Liepājā. „Gaidītāji“ ir apmaldījušies muļķi, kas savu stulbumu neapzinās. Tā tas ir. Cerams, ka karš neatnāks līdz mūsu slieksnim un vietējiem kvislingiem nebūs jāpiedzīvo Kivas vai Popova liktenis. 

Jo Putinam ar karu neiet tā gā viņam gribētos. Ekonomika pašlaik sāk just sankciju spiedienu un nepietiek karotāju forntē. 

Tāpēc tos, kas ar velosipēdiem bēg pāri Krievijas robežai uz Somiju, tagad aicina karot Krievijas pusē Ukrainā par sulīgu samaksu. (BBC) „Krievija dara visu, lai izvairītos no vispārējas mobilizācijas“, – komentē eksperts Ilmari Keihko (DN)  Kopš Somija ir aizvērusi visus savs robežpunktus uz robežas ar Krieviju, Somālijas vairs netiek Somijā iekšā. Taču bēgļi turpina pūst iekšā pierobežas zonā. Krievu bēgļu kontrabandisti, kas šo akciju sarīkojuši, solīja jaunajiem vīriešiem no Ziemeļāfrikas naudu, darbu un pārticību Rietumos. Katru nedēļu šādi lamatās iekrīt ap 300 migrantu pie katra slēgtā somu robežpunkta. 

Pagaidām nav zināms ko krievi gatavojas iesākt ar šiem organizēto migrantu pūļiem uz robežas ar Somiju, kas netiek robežai pāri.  

Putins pats pieteicies uz Krievijas prezidenta amatu nākamajās vēlēšanās martā. Līdz šim par prezidentu varēja kļūt tikai divas reizes pēc kārtas, taču Putins pats nomainīja likumus un tagad var tikt ievēlēts kaut 10 reizes pēc kārtas. (TT)

Naktī Ukraina atkal apšaudīta ar krievu raķetēm. Ofensīva notika trijos nakti. Dega divi dzīvokļi, 20 automašīnas Harkivā. Kijivā liesmas izraisīja atvairīto krievu raķešu lauskas.

Naktī atkal sācies uzbrukums elektroapgādes sistēmai. Bojāta eketrostacija tuvu robežai ar Krieviju. (TT)

Tikko pienāca ziņa par to, ka krievu un baltkrievu sportistiem ir atļauts piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs nākamajā gadā. Zem neitrāla karoga.  Uzskatu, ka tā ir kļūda, jo olimpiskajā ētikā/hartā ir norādīts, ka spēlēs jāpārtrauc kara apstākļos. Tā kā sports Krievijā un Baltkrievijā vienmēr ir bijis valsts propagandas instruments un cieši saistīts ar armiju, tad šāds SOK lēmums nav korekts. Olimpiskās spēles boikotēšu, tām nesekošu.