Divi krievu dzejnieki nupat notiesāti ar gariem gadiem cietumā par vārsmošanu Ukrainas kara zīmē. Sodītājs ir Maskavas Tveras rajona tiesa un vaina – pērn notikusī akcija „Majakovska lasījumi“ (2022.gada 25.septembrī). Upuri – Artjoms Kamardins un Jegors Štovba.  Viņiem piespriesti septiņi un pieci gadi cietumā. Dzejnieki apsūdzēti par aicināšanu uz darbībām, kuras „ vērstas pret valsts drošību“, lai gan faktiski savos dzejoļos pauda protestu pret karu, kuru Kremlis ir izvērsis Ukrainā.

Vispār jau katrs, kurš Krievijā uzdrošināsies dzejot pret Putina iesākto karu, ir spiests rēķināties ar septiņiem gadiem ieslodzījuma vietā. 23 gadus vecais Jegors Štovba tiesas zālē pat atļāvās pateikt, ka neuzskata, ka būtu rīkojies slikti un būtu darījis ko nelikumīgu. 

Gaviles atskanēja ārā, aiz tiesas logiem. Taču tiesas zālē nekādu sabiedrības attieksmi neesot nācies pamanīt. 

Jāuzsver, ka krievu iestādes šādi ir apcietinājušas diezgan daudz cilvēku, kuri uzdrošinājās publiski protestēt pret Kremļa uzsākto bruņoto uzbrukumu Ukrainā. (TT)

Situācija šodienas Krievijā esot drausmīgāka par „Staļina laikiem“. 

Kāds ukraiņu graudu transporta kuģis uzbraucis mīnai Melnajā jūrā, tieši pie Dņestras deltas. Černomorskas tuvumā. Divi cilvēki ievainoti, taču kuģim būtisku bojājumu neesot. (TT)

Krievija nupat skarbi atvēzējusies pret Ziemeļvalstīm, kas aktīvi palīdz ukraiņiem un neklausa Kremli. Krievu diplomāts Vīnē Mihails Uļjanovs tikko ziņu aģentūrai Ria Novosti pauda viedokli par to, ka somu iestāšanās NATO esot bijusi „milzīga kļūda“ un bruņota konflikta apstākļos tāpēc somi cietīšot pirmie. Maskava pēdējo divu gadu laikā ir darījusi visu iespējamo, lai traucētu somu un zviedru iestājai NATO un iztēlotu pasaulei savu apdraudētību. Tiražējot melus, ka NATO šādi it kā uzbrūkot Krievijai, nevis atzīstot patiesību, ka mūžam agresīvā krievu ārpolitika piespiež kaimiņvalstis meklēt palīdzību militāros blokos, lai  šādi aizstāvētu savu suverenitāti un neatkarību. NATO nevajag šī valstis (Somiju, Zviedriju), bet šīm valstīm gan ļoti vajag NATO. 

Visus pēckara gadus Kremlis turēja Somiju īsā pavadā ar savu tā dēvēto „Finlandizācijas politiku“, kas praktiski nozīmēja, ka visu Somijā izlēma Kremlis – sākot ar partiju vadītajiem, prezidentiem, amatpersonām amatos, medijiem un mācību priekšmetiem skolās, un beidzot ar to kā somiem pareizi jādomā un jārīkojas. Somija bija PSRS un Krievijas „piesietais suns“, kas (tieši tāpat kā Austrija) klausīja saimniekiem bez iebildumiem. Tagad aina ir mainījusies. Austrija turpina verdziski pakļauties krieviem arī šodien, bet somi to vairāk nedara. Viņi pat atļāvās pārāk daudz un iestājās naidīgajā NATO blokā. Diemžēl zviedriem pat to neizdevās paveikt, jo Putinam izdevās iedzīt ķīli un panākt, ka Turcija un Ungārija turpina bloķēt zviedru iestāju Atlantiskajā aliansē. Cik Putins par šo lietu samaksāja Erdoganam un Orbanam, tas konkrēti nav zināms. Taču medijos ir noplūduši fakti par to, ka Maskava ir finansējusi „Korāna dedzināšanas“ akcijas Stokholmā zem Turcijas vēstniecības logiem un zviedru „NATO skeptiķu“ demonstrācijas vairākās Zviedrijas pilsētās. (TT)

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā „Kyiv Independent“ paudis domu, ka nav bažīgs par palīdzības novēlošanos no ASV un Rietumeiropas puses. Viņu vairāk satrauc apstāklis, ka Eiropā nekur neražo ieročus, kas varētu nodrošināt mums munīciju, krievu apjomīgāka uzbrukuma apstākļos. Ja šāds pavērsiens pēkšņi notiktu. „Eiropa pagaidām īsti nesaprot kā šāds karš notiek un kā to iespējams ietekmēt. Šim mērķim ir nepieciešama munīcija un ieroči. Par to cilvēkiem nepatīk runāt. Taču tā ir realitāte un to vajadzētu saprast“. (TT)

Jāuzsver, ka kara rūpniecība Krievijai ir bijusi galvenā industrijas joma pēdējos 100 gadus un nevienai citai valstij pasaulē nav tik pārspīlēti liels ražošanas komplekss, kas paredzēts tieši agresīviem uzbrukumiem kaimiņvalstīm. Tāda ir boļševiku loģika. Šo ārējo agresivitāti piekopa ne tikai visi cari un Ļeņins, bet to vairāk vai mazāk aktīvi praktizēja arī visi līdzšinējie „ģenseki“ un Kremļa „prezidenti“ kopā.

ASV plāno piešķirt Ukrainai palīdzību 250 miljonu dolāru apmērā. Tā medijus informējis Entionijs Blinkens. (Reuters)                   

Attēlā: ukraiņu saspridzinātais krievu karakuģis Feodosijā, Krimā (AP)