Šodien Dānijā jauns karalis – Fredriks X. Bezgala simpātiskā Margarēte II oficiāli devās pensijā jeb parakstīja demisijas deklarāciju, atdodot kroni un troni savam vecākajam dēlam. Turpretī ievērojamais krievu dzejnieks un disidents Ļevs Rubinšteins gājis bojā Krievijā. Viņš pauda savus iebildumus pret Ukrainas karu un viņam uzbrauca virsū automašīna uz gājēju pārejas Maskavā. Iespējams, ka ar šo Krievijā tiek ievadīts jauns varas terora vilnis pret varas opozīciju. Nav izslēgts, ka notikušais bija organizēta slepkavība. (TT)

No amata krievu ortodoksālajā baznīcā (nepieņemu jēdzienu „pareizticīgo baznīca“) atlaists mācītājs Aleksejs Uminskis, kurš atteicies nolasīt kādu lūgšanu (BBC). Lūgšana bijis saistīta ar  krievu armijas atbalstīšanu Ukrainas „specoperācijā“, lūdzot Dievam palīdzību un uzvaru šajā karā. To obligāti jāatbalsta visiem krievu garīdzniekiem, taču šajā gadījumā Uminskis to atsacījies tiražēt. (TT) 

Pieļauju, ka šis gadījums ir tāds pats kā mūsu Latvijas luterāņu baznīcas ekstrēmi konservatīvā priekšnieka Vanaga obligātie laulību sprediķa teksti, kuros tiek pazemotas sievietes. Tā kā man (kā kāzu viesim) nācies vairākas reizes noklausīties šo arhibīskapa Vanaga apstiprināto laulāšanas pātaru savārstījumu (tie ir ļoti pazemojoši līgavai), tad saprotu (un varu iztēloties!) cik ļoti nepatīkami ir krievu batjuškām slavināt karu Ukrainā pēc Kirila piegrieztnes.  

Melnajā sarakstā Kremlis tikko iekļāvis arī emigrācijas rakstnieku Borisu Akuņinu, apzīmogojot kā „ārzemju aģentu“. Tāpēc, ka viņš ir atļāvies kritiski izteikties pret karu Ukrainā. (AFP) Rakstnieka, literatūras zinātnieku un tulkotāja īstais vārds ir Grigorijs Čhartišvili (1956), jo viņš ir dzimis gruzīna un ebrejietes ģimenē. Studējis Maskavas universitātē japāņu valodu, literatūru un strādājis par žurnāla „ Ārzemju literatūra“ galvenā redaktora vietnieku. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Akuņins kopā ar baleta mākslinieku Barišņikovu un citiem domubiedriem izveidoja interneta vietni „True Russia“ jeb „Īstā Krievija“, kurā aicināja krievus nosodīt Putina iebrukumu Ukrainā. 

Savējo vajāšana ir ļoti tipiska krievu varas izpausme. Visiem jāstāv vienā ierindā, jādomā vienādi un jāgavilē unisonā. 

Ziemeļkorejas ārlietu ministrs nākošnedēļ apmeklēs Maskavu. Kopš kara sākuma un Krievijas izolācijas starptautiskajā plāksnē, krievu kontakti ar Ziemeļkoreju ir kļuvuši ļoti cieši. (TT) Izskatās, ka Ziemeļkorejas diktators pašlaik ir Krievijas prezidenta vienīgas tuvais sabiedrotais un atbalstītājs.

Zviedrijas jūras spēku komandiere, kontradmirāle Eva Skūga Hasluma uzskata, ka stāvoklis Baltijas jūrā ir pasliktinājies. Viņa ir pārliecināta, ka mums turpmāk esot jārēķinās ar terorisma draudiem pasažieru kuģu satiksmē. „Lidmašīnās visus pasažierus pārbauda, bet kuģu satiksmē tas netiek darīts“, – konstatē Skūga Hasluma. Pēc viņas domām šādi rīkoties ir nepiedodama vieglprātība, jo uz pasažieru kuģa atrodas simtiem pasažieru un viņu drošība pašlaik nekādi netiek garantēta. Viņai šķiet, ka ir jāuzsāk tik pat skarbas pasažieru pārbaudes kuģiem kā to pašlaik praktizē lidostas. „Mēs labi redzam kā krievi uzvedas Baltijas jūrā. Viņi apzināti rada zonas, kurās kuģi nedrīkst braukt un panāk, ka mēs piekārtojamies viņu diktātam. Tas pats notiek Melnajā jūrā. Tur krievi vajā transporta kuģus, kāpj uz kuģu klaja un draud. Mīnē ostu akvatoriju, kas ir nepieļaujamas lietas“, – konstatē Skūga Hasluma.

Nepatīkami, ka pašlaik samazinās ieroču piegāde Ukrainai un sabiedrības atbalsts šim procesam. (Eirobarometr)

 Aizvadītā gada laikā Eiropas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai samazinājies arī par 5%. Pirmajā vietā Ukrainas atbalstītāju skaitā ir Albānija +3%, (93%), otrajā Zviedrija -2% (91%), trešajā Somija +1% (90%), ceturtajā Nīderlande 0% (85%) un Polija -1% jeb 85%. Vismazāk Ukrainu Eiropā ir gatavas atbalstīt: Serbija 15% (-5%), Kipra 31% (-5%), Bulgārija 31% (+1%), Slovākija 34% (-3%) un Grieķija 37% (-6%). 

Latvijā Putina iebrukumu Ukrainā atbalsta tikai 4% iedzīvotāju, bet 82% atbalsta ukraiņu tiesības atbrīvot savu zemi no krievu okupantiem. (LSM)