Speciāli TVNET

Jemenas šītu nemiernieki huti turpina uzbrukt kuģiem Sarkanajā jūrā. Cenšoties apturēt satiksmi šajā transporta zonā. Tā ir viņu atriebība ASV un Lielbritānijai par nostāšanos Izraēlas pusē karā pret Hamas kaujiniekiem. Tāpēc ASV un Lielbritānijas kuģi bija spiesti likvidēt vairākus nemiernieku militāros centrus valsts vidienē. Pirmajā mirklī šķiet, ka šis ir kārtējais lokāls konflikts. Taču dziļāk ielūkojoties notikumu attīstībā, var secināt, ka Putina un Kremļa esošo konfliktu uzliesmošanas aicinājums ir nostrādājis arī šajā planētas punktā. Putinam ir izdevies sakūdīt nemierniekus arī šeit un panākt konflikta eskalāciju. Novēršot pasaules uzmanību no Ukrainas. 

Kas ir huti?
Tā ir šītu (musulmaņu) nemiernieku kustība, kas Jemenas kara rezultātā, tikusi pie varas valstī un gāzusi starptautiski atzīto un tautas ievēlēto valdību. Kopš 2015. gadā viņi pilnībā kontrolē visus procesus galvaspilsētā Sānā. Līdzīgi talibanu kustībai Afganistānā, arī huti mēģina izlikties, ka tiek galā ar valsts aparāta vadīšanu un it kā „spēj“ politiski pārvaldīt valsti. Lai gan reāli (un faktiski) valstī jau 8 gadus valda haoss. Hutiem palīdz Irāna un tos atbalsta arī irāņu sabiedrotā – Krievija. Viņu pretinieks ir Saūda Arābija, kas uzskata, ka pie varas ir jāatgriežas hutu gāztajai, demokrātiski ievēlētajai valdībai. 

Hutu saknes meklējamas zaīdu klanā Alhuti (الحوثيون, al-Ḥūthiyūn, (al-)Houthi), kas ir valdošais klans Jemenas ziemeļrietumos. 1990.gadā (Jemenas klanu apvienošanas laikā) ekonomiskā situācija valstī bija labila, krīze sekoja krīzei. Vairāki reģioni pieprasīja pašnoteikšanās tiesības, bet centrs šo prasību neatbalstīja. Laikā, kad Jemenas valdība sāka sadarbību ar ASV, apkarojot teroristu grupējumus, opozīcija spēki pamanījās pārvērst visu valsts teritoriju par nekontrolējama pilsoņu kara zonu. 2004.gadā tika nogalināts hutu idejiskais vadītājs Huseīns Alhutu un viņa vietā nostājās brālis Abdelmaliks Alhutu. 

Visai bieži notiek tā, ka apstākļi rada priekšnoteikumus pārmaiņām. Huti kļuva populāri arābu revolūcijas laikā, kad viņiem izdevās pārņemt varu valsts ziemeļos Sādas reģionā. 2014.gada mēģinājums pakļaut sev visu teritoriju arī izdevās. Viņi okupēja galvaspilsētu Sānu un pēc tam pievāca arī sev valsts politisko varu. Šāda notikumu attīstība nepatika Saūda Arābijai, kas saskatīja draudus šītu kustībā, pārāk tuvu savas valsts robežām. Tāpēc tika izveidota koalīcija ar citām arābu valstīm, lai hutus apturētu. Viņus sāka bombardēt ar kaujas lidmašīnām un palīdzību šajā militārajā akcijā piedāvāja arī ASV.    

Visus šos gadus huti saņem finansiālu un militāru palīdzību no Irānas, viņus atbalsta arī Hisbola kaujinieki no Libānas un krievu „Vāgnera armija“. Tāpēc amerikāņu kuģi mēdz kontrolēt transporta kuģus, kas mēdz piegādāt ieročus Jemenas zonai. 

Pa šiem gadiem huti nav novājināti, viņu varmācība pret savas valsts iedzīvotājiem turpina paplašināties un bruņotas akcijas nav mazinājušās. Var pat apgalvot, ka kustība pašlaik ir daudz spēcīgāka nekā tā bija agrāk. 

Kādu lomu huti spēlē Izraēlas karā? 

Irāna ir šī reģiona agresīvākā valsts – reliģiskā diktatūra, kas cenšas izmantot savā labā visas nemiernieku kustības savā zonā, kuru ienaidnieks ir arī Irānas ienaidnieks. Huti ir Irānas ārzemju armija. Otrs šāds (Irānai labvēlīgs) karojošs, militārs grupējumiem ir Libānas Hisbolā, kas arī sistemātiski apšauda Izraēlas teritoriju. Trešais – palestīniešu Hamas. Tas nozīmē, ka arī huti pašlaik aktīvi atbalsta „brāļus Gazā“, traucējot pārvietoties neskaitāmiem kuģiem gar Jemenas Sarkanās jūras piekrasti. Viņi uzbrūk „naidīgajiem kuģiem“, nolaupa apkalpi, šantažē valstis, kurām šie kuģi pieder. Pie viena arī apšauda Izraēlas teritoriju ar droniem un raķetēm. Pēc viņu domām militāri uzbrukumi ir „vienīgā valoda“, kuru ienaidnieks saprot.  Hutu jūras terorisma dēļ, neskaitāmi kuģi tagad ir spiesti mainīt maršrutu un izvairīties no pārvietošanās garām Jemenai. Šis apstāklis būtiski sadārdzina transporta izmaksas un paildzina preču piegādes laikus.

Tāpēc ASV ir koncentrējusi jūras spēkus, lai apturētu jūras laupītāju terorismu, notriecot dronus, kas tiek „palaisti“ no Jemenas. Taču pastāv risks, ka šīs militārās akcijas var pārvērsties lielā un asiņainā karā. 

Konflikta eskalācija

Pašlaik ASV un Lielbritānija turpina veikt uzbrukumus mērķiem Jemenā. Līdz šim 16 -20 objekti (ieroču noliktavas, munīcijas noliktavas un radaru sistēmas) esot iznīcināti ar raķetēm no amerikāņu kuģiem vai zemūdenēm. Militāro operāciju atbalstīja Austrālija, Bahreina, Kanāda un Nīderlande. Prezidents Džo Baidens jau deklarējis ofensīvas kā veiksmīgas un grasās turpināt iesākto līniju. „Šie uzbrukumi ir konkrēts vēstījums no ASV, ka mēs (un mūsu sabiedrotie) neakceptēsim nepamatotus uzbrukumus mūsu personālam un nepieļausim teroristu uzbrukumus jūras transportam“. Lielbritānijas Riši Sunaks pievienojies amerikāņu līnijai un atbalsta Džo Baidena pieeju šai problēmai. „Mēs esam veikuši ierobežotu, nepieciešamu un atbilstošu akciju, lai aizsargātu jūras transportu“, – viņš komentēja. 

Huti līdz šim uzbrukuši kuģiem 27 reizes. ANO Drošības padome pieprasīja jūras terorisma izbeigšanu. Formāli arī Irāna ir pievienojusies šim nosodījumam. Taču Jemena apgalvo, ka viņi savus uzbrukumus ārzemju (garām braucošajiem) kuģiem nepārtraukšot, jo visi kuģi, kas ir kādā veidā saistīti ar Izraēlu, būs pakļauti hutu pirātu uzbrukuma riskam. „ASV un Lielbritānijai būs jārēķinās ar to, ka viņiem būs jāmaksā ļoti augsta cena par palīdzību Izraēlas agresijai“, – vakar uzsvēra Jemenas medijos hutu ārlietu ministrs Huseins Alezī. 

„Sakarā ar to, ka huti beidzot ir reāli bombardēti, viņiem ir radies loģisks naids turpināt šo eskalāciju. Viņi nebeigs šaut uz kuģiem, bombardēt tos ar droniem“- uzskata Tuvējo austrumu eksperts Arons Lunds. Viņam šķiet, ka šāda bombardēšanas prakse neatturēs hutus no terorisma. Pēc viņa domām visi bruņotie konflikti šajā zonā pašlaik ir „uzmundrināti reālai karošanai“. Liesmas var aizdegties un šis reģions ir atbildējis uz Putina aicinājumu – „karot ar degsmi“. „Uz āru“ jeb ANO Krievija spēlē „miera balodi“ un pieprasa īpašu apspriedi Jemenas krīzes atrisināšanai, lai gan no balsojuma (kas nosoda hutus) nepiedalījās (kopā ar Ķīnu, Alžīriju un Mozambiku).

Nepatīkami, ka šādi realizējas Ķīnas, Krievijas un Irānas plāns – noskaņot šīs zonas iedzīvotājus pret amerikāņiem. Šis konflikts ir uzliesmojis un atkal novērš uzmanību no Krievijas agresijas Ukrainā. Samazina ASV iespējas reaģēt austrumos, ja Ķīna pēkšņi uzbruktu Taivānai. Labākus starta situāciju ķīnieši pat nevar vēlēties. Šis brīdis ir klāt.

Protams, ka šodienas krīze lielā mērā ir iepriekšējo ASV prezidentu neprasmīgu ārpolitisko lēmumu rezultāts. To skaitā: a) Bils Klintons ar savu nekritisko pieķeršanos Borisam Jeļcinam (Krievijai), b) Džordžs Bušs ar nemotivēto uzbrukumu Irākai, c) Baraks Obama ar ietekmes apzinātu mazināšanu Tuvējos Austrumos. 

Laiks rādīs kā viss attīstīsies tālāk, taču pagaidām Vladimiram Putinam izdodas aizdedzināt aizvien vairāk kara ugunskuru, kas novērš pasaules uzmanību no viņa kara ofensīvas Ukrainā.