Šodien ukraiņi veikuši veiksmīgu uzbrukumu Krimai. Iznīcināta radaru stacija pie Rozdolnes, kuru krievi izmantojuši pretgaisa aizsardzības sistēmai. Krievija šo faktu nekomentē (DN)
Turpinās Dņepras forsēšana.
Krievija pārāk bieži bombardē pati savu teritoriju. (X, Defence Intelligence UK) Šāda, sistemātiska kļūdīšanās esot izskaidrojama ar nogurušiem karavīriem un nepietiekamu karotāju apmācību. (DN)
Krievi Ukrainai šodien uzbrukuši ar 35 droniem un divām raķetēm. 15 no tiem izdevies notriekt. Nav ziņu par cietušajiem. Savukārt ukraiņi ar droniem šodien esot uzbrukuši Maskavas rajonā un pie Branskas. (Kyiv Independent) Krievu mediji apgalvo, ka 20 no ukraiņu droniem esot notriekti. (DN)
Kāda 72 gadus veca sieviete Rostovā (Krievijā) notiesāta ar 5 gadu cietumsodu par to, ka esot izplatījusi „dezinformāciju“ par specoperāciju sociālajos medijos. Viņa divas reizes informējusi citus par krievu upuru skaitu Ukrainas karā. Pati neuzskata, ka viņai būtu kādi politiski motīvi šādi rīkoties. Nē, viņai esot brālis Ukrainā, kurš cietis krievu raķešu uzlidojuma rezultātā Dņipro. (Meduza)
Ukrainā turpinās baumošana par to, ka Zeļenskis nometīs no amata sabiedrības mīluli, armijas virspavēlnieku Valeriju Zalužniju. Tikai vēlu vakarā prezidenta kanceleja paziņoja, kas tā neesot patiesība. (nv.ua)
Zeļenskis turpina publiski neapspriest šo tēmu. Pirms laiciņa avīze Ukrainska Pravda izplatīja baumas par to, ka Zeļenskis esot piedāvājis Zalužnijam vēstnieka darbu ārzemēs. Tas, ka par vēstniekiem ieceļ „nolietotus politiķus“, ir veca lieta. Tāpat rīkojas arī pie mums Latvijā. Taču šajā gadījumā šķita bīstami noskatīties kā divi ietekmīgi un valstij svarīgi cilvēki nespēj vienoties kritiskā brīdī. „Ukraiņi dievina Zalužniju. Viņi šo cilvēku pat pielūdz, jo tic, ka tieši Zalužnijam piemīt maģiska spēju šo karu pabeigt“ – konstatē anonīms ierēdnis Ukrainska Pravda žurnālistam.
Pats virspavēlnieks nesniedz intervijas un vienīgā saruna ar žurnālistiem (kas izraisīja lielu viļņošanos) bija viņa intervija rudenī izdevumam The Economist. Toreiz viņš pateica, ka karš ir „iebraucis aklajā ielā“. Zeļenskis nekavējoties šo apgalvojumu publiski noliedza. Tas bija savādi, jo pierādīja, ka augstākās valsts amatpersonas kara apstākļos nav sinhronas savā domāšanā. Protams, ka nevar pieprasīt no ukraiņu armijas tikai panākumus, ja nepietiek munīcijas un ieroču.
Tiek baumots, ka Zalužnijam traucējot Zeļenska iesaistīšanas frontes jautājumu risināšanā. Tieši Zeļenskis visu laiku vēloties, lai ukraiņi neatstāj Bahmutu. Lai gan kaujas šajā pilsētā esot bezjēdzīgas un radījušas ukraiņiem milzu zaudējumus. Tās vairāk interesē rietumu medijus, nevis ietekmē kara iznākumu.
Starp citu, Zeļenskis pats runājot arī „pa tiešo“ ar ģenerāļiem, izsakot viedokli. Apejot Zalužniju. Piemēram ar Oleksandru Sirski.
Tagad Kijivā tiek baumots, ka Zaļenskis likšot Zalužnija vietā Sirski. Ukraiņu armija pašlaik ļoti grūtā situācijā, jo rudeni Zeļenskis aiztrieca virkni kara komisariātu vadītāju, uzskatot visus par korumpētiem. Tagad grūti savākt attiecīgas kompetences cilvēkus atlaisto vietā. Mobilizācijas jautājums arī sarežģīts. Zeļenskis uzskata, ka nedrīkst saukt uz fronti vīriešus, jaunākus par 27 gadiem, bet Zalužnijs uzskata, ka viņam ir vajadzīgs pusmiljons kaujinieku un viss. (DN)
Domāju, ka ukraiņi vienosies un viss nokārtosies.
Taču kaitina fakts, ka Putins sācis skraidīt pa pasauli. Laikam neiet tā kā gribētos un tāpēc vajag zīmēties. Līdz šim viņš braukāja pa bandītu valstīm, kas neizdos viņu Hāgas tiesai. Taču tagad apņēmies doties uz Turciju, kas ir NATO valsts. 12. februāri Kremļa diktators ieradīšoties Turcijā. (Interfax) Erdogans ar Putinu tikās Sočos pērn. Tagad būšot atbildes vizīte. Turcija neesot ICC dalībvalsts un tāpēc Erdogans Putinu neizdošot tiesāšanai Hāgā. (TT) Cik žēl.
Ungārija joprojām bremzē Zviedrijas iestāju NATO taču šodien noskaidrojās, ka ungāru labēji konservatīvā partija „Mūsu Tēvzeme“ jau plāno pievākt daļu Ukrainas teritorijas tad, kad Putins būs karu Ukrainā uzvarējis. Proti, Rietumu Ukrainas zeme esot jāpiešķir Ungārijai. (Reuters) Tātad Aizkarpatija jeb Aizkarpatu apgabals tagad pienākoties Orbanam. Tur vēl šodien dzīvo cilvēki ar ungāru izcelsmi, arī rumāņi un ukraiņi. Lielākā pilsēta šajā reģionā, šķiet, ir Užgoroda. Šī teritorija ir atradusies dažādās valstīs. Austroungārijas impērijā un arī Čehoslovākijā (1918-1945). Pēc otrā pasaule skara to iekļāva Padomju Savienībā.
Lācis vēl ir mežā, bet āda jau tie dalīta. Nožēlojami.