Kas jādara prezidentam? Somi uzreiz zinās pateikt, ka valsts prezidentam jārīko labas un tautai baudāmas balles (kuras translē televīzija), gudri, asprātīgi jārunā publiski. Jāprot risināt ārpolitiskie un aizsardzības jautājumi. Labi jāizskatās, jāpatīk tautai un jāspēj vadīt somi viedi un veiksmīgi cauri kataklizmām, ekonomiskām krīzēm un kara draudiem modernajā laikā. Kā ar varu? Pēdējo dekāžu laikā Somijas prezidenta politiskā vara ir mazinājusies, taču ietekme publiskajā telpā – palielinājusies. Esošais prezidents Sauli Nīnisto aiziet no sava amata. Slavas oreola ieskauts. Viņš ir mēģinājis tikt galā ar Putinu un NATO vienlaicīgi un viņam šis „ pasākums“ ir izdevies. Pēc 12 varas gadiem Prezidenta pilī, Nīnisto var pamest savu posteni ar lauru vaiņagu ap galvu.  Taču 11. februārī viņa vietu Helsinkos ieņems jau cits tautas vēlēts somu prezidents. Kurš tas būs?

Balle kā tautas sapņu spogulis

Pretēji mūsu valsts prezidentiem, kuru balles Rīgas pilī atgādina kolhoznieku rautus ar publiku, kas apģērbusies it kā svinībām, taču bez jēgas par svinību protokolu kā civilizētas, demokrātiskas valsts elites normu, somiem šajā virzienā viss jau sen kārtībā. Starp citu, Prezidenta balles kultūra no Helsinkiem pielipusī arī igauņiem un rāda, ka viņi atkal šajā jomā ir latviešiem priekšā. Taču atgriezīsimies pie 11. februāra prognozēm. Jaunajam  prezidentam būs jābūt kompetentam ārpolitikas jautājumos, strādājot kopā ar valdību. Izņemot ES, kas ir tikai premjerministra atbildības joma. Starp citu, starptautiskās politikas „bīdīšana“ ir sena Somijas prezidentu tradīcija, kopš „finlandizācijas“ jeb Kekonena laikiem.  

Prezidents Somijā mēdz ielūgt savus viesus uz valsts neatkarības dienas balli 6.decembrī kopš 1920.gada. Šo 1800 viesu pasākumu translē televīzija, komentējot tērpus, gastronomiju un padarot šīs svinības par visas tautas svētkiem. Tajā piedalās ielūgti viesi no visiem sabiedrības slāņiem. Sākot ar politiku un beidzot ar sportu, kultūru, izglītību, biznesu un zinātni. Tas ir interesanti un tauta sēž pie televizoriem kā pielīmēta. Gada balles translācijas mēdz noskatīties regulāri ap 2,5 miljoni skatītāju. Neatņemam sastāvdaļa ir ne tikai tērpu analīze un viesu apraksts, bet arī intervijas ar gada cilvēkiem un viesiem, kurus tauta var apskatīt un novērtēt. Valsts svinību publiskošanu tik plašā spektrā somi pārņēmuši no zviedriem un šī somu atbilde uz Nobela prēmijas pasākumiem Zviedrijā. Igauņi ātri sapratuši ko tas nozīmē un arī pievienojušies tradīcijai.  

Pašlaik vēl nav skaidrs, kurš no prezidenta amata pretendentiem rīkos nākamā gada valsts balli decembra sākumā. Finiša taisnē izgājuši divi Aleksanders Stubs un Peka Hāvisto.  Pirmais pārstāv konservatīvos, bet otrais ir kā nav saistīts ar konkrētām partijām, taču viņu atbalsta vides partija. Tātad – kreisais. 

Pagaidām līderpozīcijās ir Aleksanders Stubs.  Viņš bijis arī premjerministrs, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs, diplomēts politologs un pieder Somijas zviedru minoritātei. Kāpēc tauta vēl savu prezidentu divos piegājienos? „ Tāpēc, ka šādam solim ir loģisks izskaidrojums. Somijas vēlēšanās svarīgākais ir cilvēks kā personība, nevis viņa partijas piederība. Velētajiem ir svarīgi kādas idejas nākamais prezidents atbalstīs un tieši šis pēdējais aspekts ir katram somu vēlētājam pati svarīgāka lieta“, – uzskata Osa fon Šulca, Somijas politikas eksperte. „Par Hāvisto balso kreisi orientētie vēlētāji, jo viņš ir gejs un neslēpj savas attiecības ar partneri vīrieti“, – konstatē eksperte. Viena daļa somu vēlētāju redz šajā apstāklī problēmas, lai gan viņiem pašiem nav iebildumu pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem. Tā kā viens no pašiem galvenajiem prezidenta uzdevumiem ir pārstāvēt Somiju starptautiskajā plāksnē, tad daudziem somiem šķiet, ka prezidenta dzīvesbiedre automātiski kļūst par prezidenta darba sastāvdaļu. Ne tikai kā dekoratīvs elements, bet daudz plašāka spektrā. Šo lietu (stājoties amatā) nekādi nesaprata bijušais Latvijas prezidents Andris Bērziņš. 

Abi amata pretendenti ir ļoti kompetenti ārpolitiskajos jautājumos. Aleksanders Stubs vienlīdz labi runā somu un zviedru valodā, taču šis aspekts var viņam traucēt iegūt somu nacionālistus kā vēlētājus. „Īstenie somi“ vienmēr ir cīnījušies pret zviedru ietekmi valstī un zviedru valodas statusu. Tagad ar šādiem vēlētājiem jārēķinās arī Stubam. Viņš nepārspīlē savu zviedriskumu un rēķinās ar somu tautas vajadzībām kā savējām. Divvalodība ir daudz vairāk izplatīta lielajās pilsētās un tur arī ir viņa elektorāts. 

Vēl Stubam varētu traucēt viņa ekstravertais Rietumeiropas stils un manieres, kas nav tipiski somiskas. Konservatīvajiem varētu nepatikt viņa liberālie uzskati. Viņa pretinieks var cerēt uz tiem vēlētājiem, kuri līdz šim balsoja par sociāldemokrātu kandidāti Jutu Urpilainenu un kreiso komunistu pārstāvi Li Sigridu Andersoni. Taču viņš var saņemt arī 15% no centra partijas vēlētājiem, kas līdz šim balsoja par Ulli Ilmaru Rēnu. Otrā velēšanu kārta politiskos testamentus nepieņem. Tāpēc nav izslēgts, ka centra jeb zemnieku partijas vēlētāji var arī otrajā prezidenta vēlēšanu balsošanā  nobalsot par liberāli – konservatīvo Stubu. Pēdējās Yle prognozes jomā ziņo, ka Stubs varētu saņemt 59% vēlētāju balsu, bet Hāvisto 41%.

Pēc pirmās vēlēšanu kārtas aina bija šāda: Aleksanders Stubs 27,2%; Peka Hāvisto 25,8%; Jusi Halla – aho 19%, Ulli Rēns 15,3%; Lī Andersone 4,9%; Juta Urpilainena 4,3%; Sāri Mirjama Esaja 1,5%; Mika Altola 1,5% un Harri Harkimo 0,5%.  Pirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās 74,9% vēlētāju un tas ir daudz. 

Kurš uzvarēs februārī?

Ikrīta krosiņu skrējējs, sociāli atvērtais Tiktok entuziasts Stubs, jeb klusais, intravertais diplomāts Hāvisto? Pašlaik izskatās, ka uzvarēs Stubs. Taču vēlēšu iznākums var iznāk ļoti dramatisks, tuvojoties 50:50.

Kuros jautājumos abi prezidenta amata kandidāti atšķiras?  Lai to noskaidrotu ir jāsaprot viņu ārpolitiskā orientācija. Proti – attiecības ar Krieviju un NATO. Te abi ir ļoti atšķirīgi. 

Hāvisto uzskata, ka NATO karaspēkam nav jāatrodas Somijā. Turpretī Stubs apbalsta NATO klātbūtni valstī. 

Tas, ka Krievija vienmēr ir manipulējusi ar Somijas prezidentiem ir zināms jau sen. Tas ir nepatīkami, bet „finlandizācijas“ laiks padarīja Somiju par neredzamo Padomju Savienības republiku, kuru stūrēja no Kremļa, lai gan no malas tā nemaz neizskatījās. Tagad var redzēt šīs atkarības sekas. Hāvisto uzskata, ka vides jautājumi ir svarīgāki par politiskajām problēmām un kategoriski nostājas pret atomieroču izvietošanu Somijas teritorijā. Krieviem ir jāizpatīk, ja dzīvojam tik tuvu. Viņam patīk samierināšanās politika, cilvēktiesību jautājumi un kompromisu atrašana. Šajā virzienā viņš turpina iestrādāto skandināvu kreiso politikas līniju, kuru pirms viņa demonstrēja Mati Ahtisāri. Tieši tāpēc viņš saņems daudzas kreiso vēlētāju balsis, lai gan būtība pats nemaz nav izteikti kreisais. 

Aleksanders Stubs ir liberāls eiropietis. Viņš daudz raksta sociālajos medijos (Instagram , Tiktok), neslēpj, ka ir lepns ar politoloģijas pedagoga darbu augstskolā Florencē, lai gan viņam nepietiek akadēmisku darbu, lai saņemto profesora grādu mājās – Somijā. 

Stubam patīk spēlēt golfu, piedalīties triatlona mačos, viņš bieži dodas pārgājienos uz slēpēm. Kopā ar dzīvesbiedri Suzanu Iness- Stubu. Šis pāris izskatās cienījams un reprezentatīvs. Spēs uzņemt ārzemju viesus, tos izklaidēt un izveidot labu auru Somijai. 

Aleksandrs Stubs ilgu sava mūža laiku ir pavadījis darbos ārzemēs, taču uzskata sevi par Somijas patriotu un dēls pašlaik iziet karadienestu Drāgsvīkā Somijā. 

Kā izskatās Hāvisto pāris? Nākamā prezidenta partneris ir frizieris Antonio Floress, bērnu viņiem nav. No malas Hāvisto ar šo it kā zaudē Stubam, taču daudziem vēlētājiem šis aspekts neliekas svarīgs. Jo viņu uzskata par ļoti pieredzējušu un apdomīgu politiķi. 

Hāvisto izskatās uzmanīgāks un rāmāks. 11.februāris parādīs kuram no amata pretendentiem somu tauta devusi priekšroku.