Turpinājums rakstam: RAF teroristes paslēpes 30 gadu garumā 

Speciāli TVNET

Pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sadarbojies ar rietumvācu kreiso teroristu RAF organizāciju Austrumvācijā, strādājot Padomju Savienības konsulātā Drēzdenē 80.gadu vidū kā KGB jeb PSRS valsts drošības komitejas virsnieks. Viņa galvenie darba uzdevumi bijuši terorisma akciju uzmundrināšana Rietumvācijā un slepeno dokumentu iznīcināšana pirms paredzamā Vācijas Demokrātiskās republikas sabrukuma. (Politico)

„Ar krieviem mums tolaik bija problēmas,” – uzsver Svens Šarls (pētnieks no Drēzdenes, kas ilgstoši nodarbojies ar Austrumvācijas slepenpolicijas Stasi arhīviem un sekojis KGB izlūkošanas operācijām Vācijā). „Viņi iznīcināja gandrīz visu, kas Kremlim bija svarīgs” –  raksta Šarls.  Tāpēc no pieejamajiem un atstātajiem Stasi dokumentiem grūti izveidot reālu ainu par to, ko tieši Putins darīja Drēzdenē. Vienīgā ar Putinu saistītās operatīvās darbības liecība ir viņa vēstule Drēzdenes Stasi priekšniekam Horstam Bohmam, kurā viņš lūdz palīdzību atjaunot telefona savienojumu kādam Vācijas policijas informatoram, kurš „mūs atbalsta”. Vēstulē trūkst sīkāku detaļu, taču tas, ka Putins tieši vērsās pie Bohma, šķiet, norāda uz viņa lomas nozīmīgumu. Taču galvenais avots par Putina faktisko veikumu Drēzdenē ir vācu teroristu liecības policijai un medijiem. Nav izslēgts, ka nesen Berlīnē aizturētā „RAF“ pensionāre Daniela Klete, kas bija pazudusi 30 gadus, spēs atklāt mums jaunus noslēpums un būtiskas detaļas par savu bijušo darba devēju Vladimiru Putinu.  

Aģents nulle

Daudzus gadus vēlāk, kad Putins jau bija kļuvis par Krievijas prezidentu, leģendārais Stasi ārējās izlūkošanas struktūrvienības vadītājs Markuss Vulfs un Putina bijušie KGB kolēģi centās uzsvērt, ka, dienējot Drēzdenē, Putins neko faktiski neesot darījis. Tikai dzēris alu ar vāciešiem un viss. Putins bijis „ļoti nenozīmīgs” kā izlūks vai spiegs.  Volfs pat reiz atļāvās pateikt  vācu žurnālam „Der Spiegel“, ka Putinam piešķirtā medaļa neko nenozīmējot.  Pat „apkopējas” esot Vācijā saņēmušas par darbu šādas bronzas medaļas. Tāpēc Putina medaļa esot tikai simbolisks apbalvojums. KGB kolēģis Vladimirs Usolcevs, ar kuru Putins, ierodoties Drēzdenē, atradās vienā kabinetā un kuram kaut kā tika atļauts uzrakstīt grāmatu par tiem laikiem, arī vienmēr uzsvēra Putina darba mazvērtību. Neatklājot nekādas detaļas par viņu operācijām Vācijā uz vietas vai viņpus mūrim. Krievijas valsts televīzija vēlāk pasludināja, ka Putins nekad nav bijis iesaistīts nekādā nelikumīgā darbībā. Taču neoficiāli avoti vēsta pretējo: Putina gadi Drēzdenē bijuši saistīti ar terorisma akciju organizēšanu Rietumberlīnē. Ar haosu radīšanu mūsdienu Rietumu politikā. Tātad misijas „ārpus likuma robežām“.  Tieši tāpēc Putins bijis novietots tik nomaļā vietā – Drēzdenē. Tālu projām no Francijas, Lielbritānijas vai citu valstu dienestu un masmediju uzmanīgajiem skatieniem. Saskaņā ar bijušā Rietumvācijas galēji kreisā teroristu grupējuma “Sarkanās armijas frakcija” (RAF) bijušā dalībnieka teikto, Putins esot strādājis tieši ar viņiem. Jo viņš pats esot ticies ar Putinu Drēzdenē laikā, kad tieši Putins viņus sagaidījis un darbojies, atbalstot grupējuma ieceres. 

70. un 80.gados šie vācu teroristi organizēja satraukumu un paniku visā Rietumvācijā: “Drēzdenē nebija nekas, pilnīgi nekas, izņemot kreiso radikāļu grupējumu. Ne amerikāņi, ne rietumvācieši. Neviens! Drēzdeni neviens nepieskatīja. Tur nekā nebija. Izņemot vienu – KGB tikšanās ar mums un viss, ” – pratināšanā atklājis kāds RAF dalībnieks. 

Propagandas melu kara uzliesmojums

Padomju Savienība tajā laikā bija ieslīgusi „aukstā kara“ kaujās, lai gan apzinājās, ka tehnoloģiski ir pārāk atpalikusi un nespēj Rietumus uzvarēt militāri. Tāpēc par galveno ieroci (kopš 60. gadiem) tika uzskatīta dezinformācija. Tas nozīmē, ka cīņā starp Austrumiem un Rietumiem padomju drošības dienesti jau ilgu laiku izmantoja tā dēvētos „aktīvos pasākumus” (teroristus), lai sagrautu un destabilizētu savu pretinieku Rietumos. To uzdevums nebija tikai spridzināt un slepkavot, bet arī izplatīt viltus ziņas, baumas masmedijos.  Lai diskreditētu Rietumu līderus, kompromitētu politiskos oponentus, izraisītu karus, bruņotus konfliktus jaunattīstības valstīs, un sētu domstarpības naidīgo valstu starpā.

Austrumvācijā jeb Vācijas Demokrātiskajā Republikā KGB aktīvi mudināja Stasi palīdzēt krievu „politiskajās aktivitātēs” jaunattīstības valstīs. Tādejādi atbalsts starptautiskajam terorismam kļuva par vienu no svarīgākajiem pakalpojumiem, ko “Stasi” sniedza KGB. Tā uzsvērts ārsta Mariana K. Leitona (bijušā padomju analītiķa Centrālajā izlūkošanas pārvaldē) ziņojumā. Austrumvācijas drošības dienesti vienmēr bija padevīgi KGB un cieši sekoja padomju saimnieku dotajiem rīkojumiem. Līdz 1969. gadam Stasi bija atvērusi slepenu mācību nometni netālu no Austrumberlīnes, kurā mācījās, piemēram, Jasira Arafata Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas locekļi. Savukārt Markusa Vulfa vadītā Stasi ārējās izlūkošanas vienība iesaistījās sadarbībā ar teroristu grupām visā arābu pasaulē, tostarp arī algoja bēdīgi slaveno Karlosu Ramiresu Sančesu, kas plaši pazīstams kā Karloss Šakalis. Stasi militārie instruktori izveidoja teroristu apmācības nometņu tīklu visā Tuvo Austrumu reģionā un vadīja to darbību kopā ar priekšniekiem no Lubjankas.

Viens no bijušajiem KGB ģenerāļiem Oļegs Kalugins, kurš savulaik pārbēga uz ASV, šīs darbības nosauca par “padomju izlūkdienesta sirdi un dvēseli”. To apstiprināja bijušais Rumānijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Ions Mihais Pacepa, kurš kļuva par augstāko Austrumu bloka izlūkdienesta virsnieku, bet pārbēga uz ASV. Viņš bija pirmais, kurš atklāti publiskoja KGB aktivitātes ar teroristu grupām ārzemēs. Pacepa rakstīja, ka bijušais KGB ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs ģenerālis Aleksandrs Saharovskis viņam bieži esot teicis: „Mūsdienu pasaulē, kur kodolieroči ir padarījuši militāro spēku par novecojušu tehniku, terorismam jākļūst par mūsu galveno ieroci.” Pacepa arī uzsvēra, ka KGB vadītājs  un vēlāk ģenseks Jurijs Andropovs, bija uzsācis operāciju palestīniešu kūdīšanai. Lai arābu pasaulē uzkurinātu naidu pret Izraēlu un ASV. Tas bijis apzināts rīdīšanas un kūdīšanas akts starptautiskajā līmenī. Andropovs arī deklarējis galveno virzienu – KGB Rietumos ir jāizvērš iekšzemes terorismu tā, lai tas izskatītos kā vietējo iedzīvotāju pašu radīts protests pret pastāvošo iekārtu.

Palīdzība „ideoloģiskajiem biedriem“

Pagājušā gadsimta 70.gados Rietumvācijā valdīja satraukums par galēji kreiso kaujinieku Sarkanās armijas frakcijas aktivitātēm, “cīnoties pret imperiālismu un kapitālismu”, taču Kremlim tās bija pa prātam. 70. gadu beigās, kad Rietumvācijas policija pastiprināja arestu kampaņu pret RAF,  Stasi Austrumberlīnē sāka nodrošināt patvērumu „vajātajiem ideoloģiskajiem biedriem“. “Viņi palīdzēja aizbēgt un nodrošināja patvērumu ne vienam, bet desmitiem kaujinieku. Viņi visi dzīvoja sīkās, neuzkrītošās ēkās Drēzdenē, Leipcigā un Austrumberlīnē,”- stāsta vācu drošības konsultants Francs Sedelmeijers, kurš vēlāk strādāja ar Putinu Sanktpēterburgā. Stasi visiem RAF biedriem esot nodrošinājusi viltotas identitātes, apliecības, viltotas pases. Viņiem piedāvātas arī kaujas mācību nometnes.

Pēc mūra krišanas Rietumvācijas varas iestādes uzskatīja, ka “Stasi” Sarkanās armijas frakcijas biedriem sniedza tikai patvērumu un viltus identitātes apliecības. Taču, turpinot izmeklēt Stasi lomu RAF „projektā“, tika atrasti pierādījumi daudz dziļākai un aptverošākai sadarbībai. Izmeklēšanas rezultātā tika arestēti un apsūdzēti pieci bijušie Stasi virsnieki saistībā ar 1981. gadā uzspridzināto ASV armijas bāzi Ramšteinā Vācijas dienvidrietumos un mēģinājumu nogalināt kādu ASV ģenerāli. Stasi jeb VDR Drošības ministrijas vadītājam  Ēriham Mīlkem tika izvirzītas tieši tādas pašas apsūdzības.

Taču Vācijas atkal apvienošanās burzmā nebija politiskās gribas izskaust VDR pagātnes ļaunumu un saukt bijušos Stasti darbiniekus pie atbildības. Piecu gadu noilguma termiņš apsūdzētajiem par sadarbību ar Sarkanās armijas frakciju tika uzskatīts par pagājušu, un apsūdzības ar laiku anulētas. Atmiņas par viņu noziegumiem izplēnēja, bet KGB sadarbība ar Sarkanās armijas frakciju vispār netika izmeklēta.

Taču ir zināms, ka visu šo laiku padomju vara pārraudzīja Stasi darbību, nodrošinot sakarus un kontroli visos līmeņos. Visaugstākajā līmenī KGB kontrole nav bijusi ļoti stingra. Par to stāsta viens no bijušajiem Sarkanās armijas frakcijas dalībniekiem: “Mīlke pat neprasīja atļauju Maskavā. Darīja kā gribēja“. Taču citi domā pretēji: „Vācijas Demokrātiskajā Republikā neko nevarēja pasākt bez saskaņošanas ar padomju varas iestādēm Maskavā,” – atzinis kāds pārbēdzējs no Stasi augstākā ranga uz Rietumiem

Putins un vācu teroristi 

Tā bija vide, kurā Putins strādāja arī kā spiegs. No kāda apcietināta RAF dalībnieka liecības (Politico) var izlobīt sekojošo: tajos gados, kad Putins dienēja Austrumvācijā, Drēzdene bija kļuvusi par Sarkanās armijas frakcijas pulcēšanās vietu. Par terorisma apgādes centru. Drēzdene par tikšanās vietu tika izvēlēta tieši tāpēc, ka “tur nebija neviena cita, kas varētu visu novērot. „Berlīnē bija amerikāņi, franči, briti un visi pārējie. Taču mums vajadzēja provinci – klusu un miegainu vietiņu.  Nevis galvaspilsētu. Sanāksmes tur notika arī tāpēc, ka Markuss Volfs un Ērihs Mīlke vēlējās distancēties no šādām aktivitātēm. Par katru cenu. Volfs bija ļoti uzmanīgs un darīja visu, lai nekur nebūtu tieši iesaistīts. Vissliktākais, kas priekšniekam varēja notikt – tikt pieķertam, ka tu tieši atbalsti teroristisku organizāciju. Tāpēc mēs tur [Drēzdenē] tikāmies tikai savā starpā, apmēram pusduci reižu.”

Sarkanās armijas frakcijas dalībnieks un viņa kolēģi ar vilcienu mēdza ierasties Austrumvācijā, kur viņus sagaidīja Stasi aģenti ar padomju ražojuma Zil automašīnu un aizveda uz Drēzdeni, kur viņiem pievienojās Putins un vēl viens viņa KGB kolēģis. „Viņi nekad neko tieši nenorādīja. Tikai teica: “Mēs dzirdējām, ka jūs to plānojat, kādas nopietnas akcijas. Tas labi. Kā tas notiks?” un tikai pēc tam izteica ieteikumus un priekšlikumus. Parasti viņi mums ieteica citus mērķus koriģēja projektus un jautāja, vai ir vajadzīga palīdzība. Protams, ka mums vienmēr bija vajadzīgi ieroči un nauda.”

Sarkanās armijas frakcijai bija grūti iegādāties ieročus Rietumvācijā, tāpēc viņi esot nodevuši Putinam un viņa kolēģiem sarakstu ar vajadzīgajiem ieročiem. Pēc tam šis saraksts nonācis pie kāda aģenta Rietumos, un pieprasītie ieroči tikuši piegādāti slepenā vietā tā, lai Sarkanās armijas frakcijas dalībnieki tos varētu ērti un netraucēti paņemt.

Bijušais Sarkanās armijas dalībnieks apgalvoja, ka Putins šajās sanāksmēs ne tuvu neesot ieņēmis sekundāru vietu. Nē, tā tas neesot bijis.  Viņš Drēzdenē esot bijis viens no līderiem. Pat Stasi ģenerāļi no Putina esot saņēmuši rīkojumus.“

Tā kā Sarkanās armijas frakcija sēja haosu visā Rietumvācijā, sarīkojot virkni nežēlīgu spridzināšanas uzbrukumu, tās darbība kļuva par galveno daļu no KGB mēģinājumiem sagraut un destabilizēt Rietumus, apgalvoja  Politico iztaujātais teroristu grupas dalībnieks. Tuvojoties padomju varas un VDR galam, RAF esot noderējis Kremlim kā ierocis. Piemēram, 1989. gadā organizējot Deutsche Bank priekšsēdētāja un 1986. gadā Siemens tehnoloģiju uzņēmuma vadītāja slepkavības, kuri radīja izaicinājumus padomju režīmam Vācijas Demokrātiskajā Republikā. “Mēs toreiz nebijām nekas vairāk kā noderīgie idioti  Padomju Savienībai“ – viņš smīkņāja . “Te viss arī sākās. Viņi mūs izmantoja, lai sagrautu, destabilizētu un sētu haosu Rietumos.”

Sadarbība ar Sarkanās armijas teroristiem bija Putina treniņš aktīvai rīcībai pret imperiālistiskajiem Rietumiem. Berlīnes mūra nojaukšanas brīdī viņš guva pieredzi, kas viņam pēc tam palīdzēja Krievijas kā terorisma valsts organizēšanā. 

Kā šo notikumu attīstību šodien izskaidro bijušais Drēzdenes Stasi darbinieks Horsts Jehmlihs? Sarkanās armijas frakcijas biedri esot atvesti toreiz uz Austrumvāciju tikai tāpēc, „lai viņus atturētu no terorisma”, viņš uzstāj. Stasi esot vēlējies novērst terorismu un neļaut RAF atgriezties pie teroristiskiem pasākumiem Rietumvācijā. Stasi un Putins esot centušies viņiem dot iespēju pārkvalificēties.  Izjautāts par Putina līdzdalību šajās „pārkvalificēšanās akcijās“, viņš kļūst ļoti nervozs un atsakās atbildēt: „Neko nezinu. Viss bija slepeni, es neko nezināju. Nezinu, vai tajā visā bija iesaistīti arī Krievijas slepenie dienesti. Ja tas tā ir, tad KGB centās nepieļaut, lai kāds uzzinātu par šo lietu. Viņi visu slēpj un zina, kā to izdarīt.  Viņiem izdevās iznīcināt daudz vairāk dokumentu nekā mums un viņi nekad nekādus vērtīgus dokumentus nekur neatstāja. Šim mērķim viņiem jau iepriekš rosījās vairāki cilvēki, kas savu darbu izdarīja pedantiski un sistemātiski.“

Kā norādīts atklātajos dokumentus, tad Putins un viņa kolēģi (Berlīnes mūra krišanas laikā) bija nobarikādējušies vēstniecības privātmājā un nepārtraukti dedzinājuši tur dokumentus: “Mēs dedzinājām papīrus dienu un nakti,” vēlāk esot teicis Putins, – “Mēs iznīcinājām absolūti visu – visus mūsu sakarus, kontaktu sarakstus un īsto aģentu tīklu. Es personīgi sadedzināju milzīgu daudzumu materiālu. Dedzinājām tik daudz materiālu, ka krāsns plīsa.”

 Bijušā Sarkanās armijas frakcijas dalībnieka stāstīto ir gandrīz neiespējami pārbaudīt. Lielākā daļa viņa bijušo biedru atrodas cietumā vai ir miruši. Citi, kas, iespējams, bija iesaistīti toreizējās sanāksmēs, ir pazuduši no aprites. Taču kāds tuvs Putina sabiedrotais no KGB norādīja, ka šādi apgalvojumi ir ārkārtīgi delikāti, un uzstāja, ka nekad nav pierādīta nekāda saistība starp KGB un Sarkanās armijas frakciju vai kādu citu Eiropas teroristu grupu: “Jums pat nevajadzētu mēģināt to darīt!”- viņš asi piebilda, uzsverot, ka šāda uzdrīkstēšanās beigšoties slikti.

Daudzus gadus vēlāk Klauss Zuholds, viens no Putina vervētājiem Stasi aģentiem,  tomēr piedāvāja publiskot dažas detaļas par Putina iesaistīšanos citos toreizējos aktīvajos pasākumos. Zuholds, kurš bija pārbēdzis uz Rietumiem, vācu izdevumam Correctiv pastāstīja, ka Putins reiz esot centies iegūt pētījumu par nāvējošām, ātras darbības indēm, kas atstāj maz pēdu. Pēc tam viņš centies kompromitēt intervēto cilvēku, apsūdzot pornogrāfisku materiāla izplatīšanā. Nav skaidrs, vai šī operācija jebkad tika īstenota. Zuholds arī apgalvoja, ka Putina aktivitātes esot bijušas saistītas arī ar neonacista Rainera Zontaga lietu, kurš 1987. gadā tika deportēts uz Rietumvāciju un pēc Berlīnes mūra krišanas atgriezās Drēzdenē, lai tur veicinātu galēji labējo politisko spēku uzplaukumu. 

Februārī, tikko tika aizturēta kārtējā RAF pensionētā teroriste Berlīnē. Nedomāju, ka 30 gadus iespējams izdzīvot no bankās un veikalos nolaupītās naudas. Iespējams, ka viņa pratināšanā izstāstīs faktus, kas var papildināt šo Putina līdzdalību Vācijas demokrātijas graušanas procesos no Drēzdenes. Laiks rādīs, kā tas notiks.