Kopš kura laika amerikāņu konservatīvie kļuvuši par krievu faniem? Reigans šādi nerīkojas, Buši arī nē. Savulaik ASV (konservatīvo) prezidents Ronalds Reigans nosauca Padomju Savienību par „ļaunuma impēriju”, bet pirms tam (makartisma laikā) tika vajāti amerikāņi, kurus turēja aizdomās par simpātijām krieviem, komunistiem un Padomju Savienībai. Ja kādam amerikānim vispār varēja pārmest prokrievisku noskaņojumu, tad tie varēja būt kreisie vai komunisti, kas dažkārt protestēja arī pret NATO. Nevis labējie konservatīvie. Kas noticis ar konservatīvajiem amerikāņiem? 

ASV un Eiropas galēji labējo lakstošanos ar Putinu var izskaidrot ar to, ka viņi demonstratīvi rīkojas pretēji Baidenam un demokrātiem, kas atbalsta Ukrainu. Ja viņš tā, tad mēs – pretēji. Taču nav izslēgts, ka ASV, un mūsu pašmāju labējie + Putins ir tik ļoti vienoti kaujā pret sieviešu un minoritāšu tiesībām, ka liela entuziasmā ir gatavi izliet no vannas ūdeni “kopā ar visu bērnu“. Pirms gadiem Putins jāja ar kailām krūtīm uz lāča pa krievu stepi un atradās konservatīvie visā pasaulē gavilēja par šo vadoņa tēlu. Priecājas par „stipro roku“, kas visus “pieliek pie vietas“: sākot ar sievietēm, imigrantiem, krāsainajiem migrantiem un beidzot ar „balto kristiešu vērtībām“. Arī pie mums ir šāda „asociācija ģimene“, kas pauž sašutumu par to, ka bērniem skolās mācīs par to kā rodas bērni un pieprasa, lai kāpostu lauks visur un vienmēr atrastos pie dzemdību namiem. 

Tramps ASV izmanto tās pašas konspirācijas teorijas, kuras lieto Putins. Tas nozīmē, ka viņi viens otram simpatizē politiski un ideoloģiski jau sen un faktiski pauž to pašu: „ASV priekšroka“ jeb „Krievijai – pāri visai pasaulei“ loģiku. Tāpēc Tramps ir pārliecināts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir „ģeniāls un gudrs gājiens“ no Putina puses. 

Laikā, kad ukraiņi līmēja logus, bēga uz patversmēm un cīnījās par savu dzīvību krievu uzlidojumu apstākļos, Tramps šo Kremļa ofensīvu sauca par „miera uzturēšanu”. Neraugoties uz visu acīmredzamo, Tramps joprojām (arī šodien) uzskata Putinu par savu „draugu” un zina, ka viņi lieliski sapratīsies arī turpmāk. 

Rezultāts ir redzams – pirms nedēļas Ukraina zaudēja vēl vienu pilsētu – Avdijivku. Tā tagad nonākusi Krievijas okupācijas zonā. Tās bija sekas republikāņu partijas atteikumam sniegt lielāku ASV militāro palīdzību ukraiņiem. Saskaņā ar Trampa vēlmēm un norādījumiem.

Jā, mēs esam nikni uz Angelu Merkeli, kura nevēlējās redzēt Krieviju un Putinu tādus kādi viņi patiesībā bija un ir. Taču Trampa apsēstību ar Putinu ir vēl grūtāk izskaidrot. Krievu atbalsts Donalda velēšanu kampaņā? Socmediju kūdīšana? Meli un manipulācija Trampam par labu? Protams.

Jo ilgāk Tramps traucēs ukraiņu uzvarai, jo grūtāk būs mums visiem.

Atliek cerēt, ka viņš neuzvarēs šī gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Tagad par karu.   

 Časivjara kļūšot par nākamo krievu intensīvās apšaudes mērķi Ukrainas austrumos. Šī pilsēta atrodas salīdzinoši tuvu Bahmutai, kas jau iegājusi Ukrainas kara vēsturē kā viens no vissmagāk cietušajiem kauju punktiem.

Pēc ilgstošām kaujām februārī ukraiņi tomēr izlēma atkāpties no smagi cietušās Avdijivkas pilsētas šajā zonā.  Kopš tā laika Krievija kontrolē vēl dažus ukraiņu ciemus. Ukrainas austrumos, taču nekas izšķirošs tas nav. „Neraugoties uz pakāpenisku taktisko progresu, maz ticams, ka Krievijas spēki šobrīd būtu spējīgi veikt pilna mēroga uzbrukumu šai pilsētai,” (Lielbritānijas ĀM ziņas).

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, Časivjarā dzīvoja 12 000 cilvēku. Pēc divu gadu kara tur pašlaik dzīvo ap 300 cilvēku. (El País) Pilsētā atrodas liels skaits ukraiņu karavīru, kas jau gatavojās šim Krievijas uzbrukumam. (TT)

Gan Ukraina, gan arī Krievija šodien ziņo, ka naktī uz sestdienu notikuši vairāki dronu uzbrukumi. Ukrainas gaisa spēki apgalvo, ka valstij uzbrukuši 15 droni un ka visi, (izņemot trijus), esot notriekti. Krievijas bruņotie spēki ziņo, ka kopumā šonakt esot notriekti 47 ukraiņu droni, kas ir neparasti liels skaits. Izskatās, ka krievi pārspīlē, jo tik daudz dronu ukraiņi uz Krieviju vienā naktī nemēdz nosūtīt. Diemžēl šo faktu  grūti pārbaudīt un neatkarīgi avoti šo ziņu neakceptē.  Vairāk nekā 40 no tiem esot notriekti virs Rostovas pierobežas reģiona Ukrainas dienvidaustrumos (TASS, DN)

Atgriežamies pie mūsu vakardienas jautājuma – vai Rietumi sūtīs savus karavīrus uz Ukrainu? Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis pašlaik nevēlas „pilnībā aizvērt durvis sarunām par NATO spēku izvietošanu Ukrainā“, taču uzsver, ka „NATO spēku klātbūtne Ukrainā nav neiedomājama.” (AP) Viņš piebilst, ka „šeit runa ir par Putina bailēm, nevis par to, ka mēs baidāmies no Putina”.

Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ paziņoja, ka neizslēdz iespēju izvietot NATO karavīrus Ukrainā. Tam ātri un asi iebilda vairāki Makrona kolēģi, tostarp Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kurš paziņoja, ka nekādi Polijas karavīri netiks nosūtīti uz Ukrainu. Taču „labs nāk ar gaidīšanu“ un jau nākamnedēļ Tusks (kopā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu) dosies uz Vašingtonu, lai tur palīdzētu izdarīt spiedienu uz ASV, cenšoties pierunāt amerikāņu politiķus turpināt militāri atbalstīt Ukrainu. (TT)

Šorīt Krimā atkal apturēta automašīnu satiksme, jo pastāv bažas par ukraiņu  uzbrukumu krievu okupētajai salai (Reuters) Tikai pēcpusdienā Krimas tiltu atvēra satiksmei. (TT) Krimas tilts jeb Kerčas tilts savieno Krievijas kontinentālo daļu ar Krimas pussalu pāri Kerčas šaurumam. Krievija šo Ukrainas salu pievāca bruņota uzbrukuma rezultātā 2014. gadā.(DN)

Turcijas prezidents Erdogans apgalvo, ka esot gatavs rīkot miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju (Reuters). Šis paziņojums izskanēja pēc Turcijas prezidenta piektdienas tikšanās Stambulā ar Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski. Starp citu, Erdogans uzsvēra, ka Turcija palīdzēšot Ukrainai atjaunot valsti pēc kara beigām.(TT)