Kolēģe Anna Lēna (no DN) pavada savas pēdējās dienas Ukrainā kā korespondente. Viņu  redakcija pārcels uz Vāciju. Taču šo to par Ukrainu viņai var vēl pagūt pajautāt. Viena no labākajām dzīves Kijevā priekšrocībām esot tā, ka šeit visu var salabot un cilvēki esot apbrīnojami laipni. Annas dzīvokļa tuvumā esot divas šūšanas studijas, telefonu un planšetdatoru remontdarbnīca, laba ķīmiskā tīrītava, frizētava, kosmetologs, kurpnieks, pilātes un jogas studija, divi pārtikas preču un viens vegānu veikals, kiosks, kas kopē atslēgas, un kiosks, kas pārdod instrumentus, kā arī neskaitāmas mazas kafejnīcas un restorāni. „Jums nemaz nav jāiziet no manas apkaimes, jo viss ir uz vietas“, – saka Anna. Tā kā Kijivai ir labāka pretgaisa aizsardzības sistēma, tad dzīvot galvaspilsētā esot drošāk. Tāpēc uz Kijivu pašlaik pārcēlušies ļoti daudzi no mazajiem miestiem vai pilsētām, kur krievu raķetes un dronus atvairīt grūtāk. 

Viņai esot žēl pamest šo lielisko valsti un pārcelties kā korespondentei uz sakārtoto Vāciju. 

Annai liekas, ka attiecību maiguma tur būšot mazāk. 

Taču frontē no maiguma – ne vēsts. 

Krievija apgalvo, ka kopš piektdienas ofensīvas, viņi Harkivas reģionā esot pārņēmusi kontroli pār desmit ukraiņu ciemiem. Tikmēr intensīvas kaujas turpinās Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos. Krievu uzbrukums Harkivai esot gājiens, lai novirzītu Ukrainas karaspēku no citām frontes līnijām, – domā eksperts Pēters Haldens.

Kāpēc krievi pēkšņi sāk kauties vairākos punktos vienlaicīgi?

„Šādi tiek atvērta trešā fronte. Ukrainai ir grūti, ja tiek izveidoti vairāki uzbrukumu posmi paralēli, jo tad nākas uz turieni sūtīt karaspēku. Ukrainai ir ļoti gara sauszemes robeža ar Krieviju, un ir daudz vietu, kur Krievija var šķērsot robežu un ieņemt dažas apdzīvotās vietas, bez pretestības. Lai piespiestu tur pēkšņi ierasties arī ukraiņu aizsardzībai. Tas ir taktisks gājiens. Tajā pašā laikā grūti noteikt, cik lieli ir faktiskie Krievijas panākumi,” saka Haldēns. Krievi šur tur esot pagājuši uz priekšu, taču pagaidām nav skaidrs cik daudz un cik stabili tas noticis. 

„Ja Ukrainas mērķis ir noturēt katru savas centimetru zemes sev, tad tagad viņiem ir smagi. Taču tā nevajag justies kara apstākļos. Viņi var atkāpties, tēlot atkāpšanos, pakāpeniski novājināt krievus, un tad, kad būs stabilizējuši armiju un materiālus, sākt ofensīvu no jauna,” – domā Haldēns.

„Krievi šādi noasiņo un cena par šo laupījumi ir pārāk augsta“.

Šonakt 21 civiliedzīvotājs (to skaitā arī vairākas 12 gadus vecas meitenes un viens astoņus gadus vecs zēns) tika ievainoti krievu bombardēšanas uzbrukumā Harkivā. Kremlis šoreiz lietoja “vadāmās bumbas”. Tās var mest no lidmašīnām, nemaz neatrodoties virs Ukrainas gaisa telpas. Tika iznīcinātas vairākas dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centrs un skola, kā arī aizdedzinātas vairākas automašīnas un garāžas. Saskaņā ar CNN, no mājām pašlaik evakuēti aptuveni 7500 cilvēku.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atcēlis nedēļas beigās plānoto vizīti Spānijā un Portugālē. Iemesls esot saspīlētā situācija Ukrainā. (TT)