Pašlaik Ukrainas kauju centrs ir Časivjara. Vakar un naktī notikuši masīvi gaisa uzbrukumi. Ar krievu raķetēm un droniem.

No Harkivas pašlaik tiek evakuēti iedzīvotāji. 

Starp citu, Harkiva izrādījusies ciets rieksts Putinam. Divus gadus pēc kārtas Kremlis ir apšaudījis un grāvis šo pilsētu regulāri. Tāpēc iedzīvotāju vairākumam, (kas tur ir krievi) it kā tagad būtu pateicīgi jāstāv ar baltiem karogiem rokās pie pilsētas robežām un jāgaida krievu armija ar zivi un šņabi.  Taču tas nav noticis. Krievijas apšaudes rezultātā krieviski runājošā Harkova ir kļuvusi par ukrainiski domājošu bastionu. Paradoksāls fakts. Kaut kas nav “nostrādājis“ te tā kā Maskavā bija cerēts. Tāpēc tagad Putins apgalvo, ka viņš neesot ieinteresēts ieņemt šo pilsētu. Viņš to nedarīšot. Lai gan viņa rīcība liecina par pretējo.  Jau vairāk nekā divus gadus Krievijas artilērija terorizē Harkovu ar raķetēm Grad, droniem un raķetēm S300. Pēdējās nedēļās Krievijas karaspēks ir ieņēmis desmit ciemus uz ziemeļiem no pilsētas, kas atrodas tikai 30 km no Krievijas dienvidu robežas. Tāpēc Harkivas terorizēšana ir kļuvusi vēl intensīvāka. 

Taču dzīve pilsētā turpinās. Lielākā daļa bērnu mācās attālināti tiešsaistē, bet pagājušajā gadā piecas skolas pārcēlās uz pazemi. Šobrīd 2 200 bērnu mācās metro, bet 900 – Harkovas pirmajā speciāli uzbūvētajā pazemes skolā. Maija sākumā atklātā skola, kas ir speciāli uzbūvēta 1 250 kvadrātmetru zem zemes, ir paredzēta visām pamatskolas klasēm no pirmās līdz vienpadsmitajai.

Skolotāja stāv klases priekšā un tur rokās krāsainus klucīšus. Tie  simbolizē skaitļus. Pirmklasniekiem  jāpasaka, kura summa ir pareizā, izvēloties pareizo klucīti.

– Kuru klucīti? skolotāja jautā klasei.

– Krasnyj (sarkano!) iesaucas kāda meitenīte krievu valodā.

Skolotāja mierīgi atkārto ukraiņu vārdu, kas apzīmē sarkano: “červonij”. Lai gan bērni savstarpēji sarunājas krievu valodā, mācību valoda ir ukraiņu. 

Putins Harkivu uzskata par krievu pilsētu. Taču krievu patriotismu tur nejūtot, – apgalvo kolēģi, kas tur pašlaik atrodas komandējumā. (DN) Tas, ka krievu valoda ir vairākuma valoda, netraucē Harkovai būt ļoti ukrainiski domājošai pilsētai, kurai ir arī spēcīgs intelektuālais mantojums. Vairākas universitātēs un daudz jauniešu. 

Pēc katra uzlidojuma pilsētu atjauno. It kā bezjēdzīgas darbs, bet pilsētniekiem tas esot vajadzīgs. Harkovas restorānu īpašnieki ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Vietējais suši un picu restorānu tīkls “Japoška” bija atvērts visu laiku, taču  tagad (kopš aprīļa beigām) pasūtījumu skaits ir samazinājies par aptuveni 20 %. „Gan jau tiksim galā”, – saka īpašnieks Dmitro. 

Septiņus gadus vecā Ksenija saka, ka skolā iet esot jauki. Rēķināšanas stundas laikā augšā (virs zemes) esot dārdējusi gaisa trauksme, “bet te  apakšā pie mums skolā, viss bija mierīgi. Te nav jāsatraucas!“- skaidro Ksenija žurnālistiem. Kāds priekšmets viņu interesē? Meitene smejas un saka, ka visvairāk viņai patīkot starpbrīži. Tad varot beidzot būt kopā ar citiem bērniem, spēlēties un priecāties. Tas esot vislabākais. Tā esot laime. 

Pola Hansena foto