„Šķiet, ka krieviem ir pietrūcis spēka,” – spriež militārais analītiķis Johans Norbergs. Pirms nepilna mēneša Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka krievi ir uzsākuši sauszemes ofensīvu pret Harkivas reģionu. Dažas dienas vēlāk Krievijas bruņotie spēki deklarēja, ka ir pārņēmuši kontroli pār desmit ukraiņu ciemu. Tagad Kremļa ofensīva ir apstājusies.

„Ja sekojam Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņojumiem (kas reizi dienā ziņo par situāciju “īpašajā militārajā operācijā”) tad nevar nepamanīt, ka Kremlim vairs nav panākumu”- secina. Norbergs. Ukrainas pretpasākumu dēļ krievu ofensīva ir zaudējusi tempu. Iespējams, ka zināmu ietekmi ir atstājusi pēdējā ASV palīdzība ieroču piegāde, jo artilērijas munīcija (no ASV) tagad tiek virzīta Harkivas virzienā. Otra lieta – krievu karavīri tagad karojot sliktāk.

Esot novērojama kvalitātes un spēju atšķirība starp krievu karavīriem pirms 2 gadiem un tagad. Krieviem šodien trūkstot uzbrukuma jaudas un ekipējuma, bet ukraiņi kavējas munīcijas trūkuma dēļ. „Šādā kaujā krievi var nonākt tik tālu uz priekšu, cik pretinieks viņiem atļauj. Pēc tam krieviem nākas apstāties, jo tālāk ukraiņi viņus nelaiž“, – konstatē Norbergs. 

„Krievi turpinās uzbrukt “dziļumā”, izmantojot bombardēšanu. Acīmredzot, viņi ir kļuvuši labāki šajā ziņā, taču frontes līnijā tāpēc izmaiņu nebūs.“ 

Kremlis, visticamāk, pērk laiku, cerot, ka pasaulei apniks atbalstīt Ukrainu un, ka Donalds Tramps uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās un pieņems Krievijai labvēlīgus lēmumus. Kremlis tagad gaida uz Rietumu neveiksmi. Cerot, ka apstākļi paši izveidosies Putinam par labu. Cer, ka viss notiks tā kā Putinam vajag.

Putins jau iepriekš ir apgalvojis, ka Krievijai Harkivas apgabalā esot jāizveido “buferzona”, lai pasargātu dzīvojamos rajonus pie robežas no Ukrainas apšaudes. 

„Dīvainākais bija tas, ka viņiem, šķiet, nebija pietiekamu spēku, lai kaut ko jēgpilnu paveiktu. Viņi nebija iegājuši tālāk par astoņiem vai desmit kilometriem Ukrainas iekšienē, un tas neveido labu buferzonu. Daudzi Krievijas komentētāji jau no paša sākuma šādu taktiku nosodīja. Lai gūtu panākumus nozīmīgā ofensīvā, ir nepieciešama diezgan liela mobilizācija. Pašreizējā situācijā Krievijā tāda vēl nav notikusi. Piesaistītais  kaujinieku “darbaspēks” ir pietiekams tikai zaudējumu segšanai. Vēl izskanējuši minējumi, ka šis faktiski bija krievu diversijas manevrs, lai piespiestu ukraiņus pārvietot spēkus no Donbasa. Taču, ja tā ir, tad tas ir bezjēdzīgi. Lielīšanās par to, ka krievi ieņemšot Harkivas pilsētu, ir tukša plātīšanās, nesaprotot kā šādas akcijas tiek veiktas un ko tas nozīmē. Kaujas apbūvētās teritorijās ir ļoti sarežģītas. Tā uzskata Norbergs.

Saskaņā ar esošo informāciju, Krievijas teritorijā (netālu no Harkivas) esot izvietoti ievērojami rezervistu spēki, bet fronte stāv uz vietas. 

Diemžēl aktīva Ukrainas bombardēšana turpinās katru dienu. Krievijas artilērijas un gaisa triecienos Ukrainas dienvidos un ziemeļaustrumos naktī nogalināti divi cilvēki. Harkivas tuvumā viens cilvēks nogalināts bumbu sprādzienā. Iznīcināta arī skolas ēka, veikals un dzīvojamās ēkas.(TT)

Pirmo reizi Ukraina esot uzbrukusi Ziemeļosetijai Krievijas dienvidos, izmantojot dronus.

Uzbrukuma mērķis – militārais lidlauks. Šonakt Krimas pussalā tika notriekti 25 Ukrainas droni, ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija.

Turklāt Krievijas spēki esot iznīcinājuši divus jūras dronus, kas devās uz Krimas pussalas pusi.(TT)