Ukrainai ir nācies eksperimentēt, lai izstrādātu jaunus ieročus pret krieviem. Viņiem nav tik tika liels finansējums kara rūpniecībai kā tas ir Krievijai. Taču daudzās jomās viņi krievus ir apsteiguši. Jūras droni ir viena no šādām jomām. 

Runājot par jūras droniem, jāatzīst, ka ukraiņiem šis virziens izdevies. Uzbrukumi krievu Melnās jūras flotei līdz šim bijuši ļoti veiksmīgi.

„Krievijas pusei tas bija pārsteigums,” – uzskata militārais analītiķis Jorgens Elfvings.

2022. gada pavasarī, kad karš bija tikko sācies, Krievijas Melnās jūras flote bloķēja Ukrainas galveno eksporta ceļu – ostas. Tajā pašā laikā, no krievu kara kuģiem jūrā tika šautas raķetes Ukrainas virzienā. Pēc Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā, Krievija sagrāba lielu daļu Ukrainas flotes. Tas nozīmēja, ka karam sākoties, ukraiņiem kara kuģu vairs nebija. Krievi visus bija nolaupījuši.

Drošības dienesti tobrīd vērsās pie militārpersonas Ivana Lukaševiča ar inženiera izglītību. Viņš arī piekrita uzņemties misiju un kļuva par Ukrainas jūras dronu programmas arhitektu. Tieši viņš arī izglāba situāciju.

Intervijā laikrakstam Wall Street Journal Lukašēvičs skaidro, ka esot izvēlējies pavisam jaunu ceļu – nevis būvēt jaunus kara kuģus, bet gan koncentrēties uz jūras dorniem. 

„Mēs darām daudz ko tādu, ko pasaulē vēl neviens nav darījis,” viņš saka avīzes korespondentam.

Šī gada sākumā Ukraina paziņoja, ka ir iznīcinājuši 1/3 daļa krievu Melnās jūras flotes. Ukraiņu droni noslīcinājuši un sabojājuši 25 dažāda lieluma krievu kara kuģus. 

Krieviem jūras dronu nav un viņi joprojām nezina kā pret šo fenomenu reaģēt. 

Vienīgais ko kriev tagad dara ir: 1) novērošanas lidmašīnu izvietošana, lai tās pamanītu dronus un 2) elektroniskās komunikācijas traucēšana – lai droniem raidītie signāli nedarbotos. 

Lielākā daļa Melnās jūras flotes no Sevastopoles (Krimas pussalā) tagad ir pārvietoti uz Novorosijsku. Lai būtu tālāk no Ukrainas. 

Kara sākumā krievu flotē bija 13 desanta kuģi, bet tagad vismaz septiņi no tiem ir pazuduši.

Krieviem ir stress un bailes no šiem droniem, jo kara kuģi tiek izmantoti arī materiālu transportēšanai. Daži no kuģiem pārvadā arī raķetes, kurām Kremlis pavēl uzbrukt mērķiem Ukrainā. Dronu stresā šīs lietas krieviem bieži vairs neizdodas. 

“Lielā priekšrocība ir tā, ka dronu ražošana ir lēta. „Ja salīdzina, piemēram, ar desantkuģa būvēšanu, tad dronu izmaksas ir gandrīz niecīgas,” saka eksperts Jorgens Elfvings.

Turklāt var izvietot lielāku skaitu dronu, cerot, ka  vismaz kāds no tiem trāpīs mērķī. 

Pēc Ivana Lukaševiča teiktā, valsts ir ieguldījusi līdzekļus 10 līdz 20 dažādu funkciju dronu izvietošanā, kuru kopējā jauda ir līdzvērtīga karakuģim, ziņo Wall Street Journal.

Cits jautājums – kāpēc krievi atpaliek no ukraiņiem jūras dronu izstrādē? Iespējams, ka neredz jēgu karot ar ukraiņu floti, kuras vispār nav. 

Desmit cilvēku Ukrainā šonakt ir nogalināti Krievijas uzbrukumos Doņeckas reģionā un Zaporižjē. 

(TT)

Krievija apgalvo, ka esot okupējusi vēl vienu ciematu netālu no frontes līnijas Ukrainas austrumos. Pie Toreckas pilsētas. Krievu uzbrukumi notiek laikā, kad Krievija turpina bīdīties uz priekšu dažos 1000 km garās frontes sektors. (DN)

Krievijas varasiestādes apgalvo, ka pieci cilvēki esot gājuši bojā Ukrainas dronu uzbrukumos Krievijā, Kurskā. Netālu no robežas ar Ukrainu. Pēdējos mēnešos Ukraina ir palielinājusi dronu uzlidojumu skaitu Krievijas teritorijai, galvenokārt pierobežas reģionos un pret Krievijas enerģētikas objektiem. (SvD)

Attēlā ukraiņu jūras drons (DN)