Vakardienas bērnu slimnīcas bombardēšana Kijivā bija krievu atbilde mūsu priekam par Francijas vēlēšanu iznākumu. Var gadīties, ka ir arī citi viņu niknuma iemesli, bet atriebība tā bija. Bērnu slimnīca armijai nav jābombardē. Tā bija publiska nelietība. 

ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutereš uzbrukumu Kijevas bērnu slimnīcai uzskatīja par “īpaši šokējošu”. Bojā gājuši divi pieaugušie. Citās Ukrainas pilsētās vakar tika nogalināti 33 cilvēki. (TT)

Krievijas pastiprinātie uzbrukumi Ukrainai (pēdējo nedēļu laikā) esot mēģinājums pārliecināt pasauli par to, ka krievi uzvarēšot šajā karā. „Šie uzbrukumi ir Putina centieni sagrābt pēc iespējas vairāk ukraiņu zemes pirms miera sarunām ar ukraiņiem”, – uzskata pētnieks Ilmari Keihko. Pēc viņa domām vainīgais esot Tramps, kas izteicies par to kā viņš risināšot “ šīs miera sarunas”, kad kļūšot par ASV prezidentu. „Ir zināms, kā Tramps rīkosies tieši tā kā Putinam vajag. Viņš pieprasīs, lai miera sarunu rezultātā spēkā būtu pašreizējās frontes līnijas. Tad Krievijai piederēs vairāk teritorijas nekā pašlaik un Putins varēs tēlot pasaulei un krieviem, ka ir uzvarējis” (SvD)

Mēs visi gaidām kad krievi beidzot nogurs no šī kara un atteiksies tajā piedalīties. Taču šis brīdis tik drīz neiestāsies. Ko domā krievi paši par šo problēmu? “Jūs visi Rietumos pat iedomāties nevarat, cik daudz šeit ir cilvēku, kuri vēlas doties uz Ukrainu brīvprātīgi un karot par labu samaksu pret vienalga ko? Nē, nevarat iedomāties. Viņu ir daudz, tāpēc Putinam mobilizācija vēl ilgi nebūs vajadzīga”, –  man skaidro maskavieši. 

Cilvēki dodas uz kautuvi kā lopi? Jā, tāpēc, ka viņi arī pirms tam dzīvoja kā lopi. Karš viņiem kļuvis par vienīgo iespējamo ienākuma avotu. Putina “kara nauda” dod iespēju viņiem mainīt savu un ģimenes dzīvi.

Pilsētas un ciemati, no kuriem cilvēki plūst uz karu, bieži izskatās tieši tā, it kā tie nesen būtu bombardēti. Nekopta, nekad nesakārtota vide ir viņu mājas: nav ceļu, nav sakoptu ēku, nav faktiski nekā civilizēta. Kamēr pasaule diskutē, vai boikotēt krievu literatūru vai nē, paši krievi turpina dzīvot kā Antona Čehova vai Ivana Bunina lauku stāstos: bez kanalizācijas, ar malkas apkuri kā vienīgo siltuma avotu un tikai ar vienu alkoholiķi – feldšeri tuvākajā 300 km apkārtnē.

Taču arī nabadzība neizskaidro visu. Attieksme pret karu kā pret ienākumu avotu ir inficējusi cilvēkus arī augstākos līmeņos. Karot pret ukraiņiem pašlaik dodas vīri bez īpašas pārliecības, bez viedokļa par notiekošo karu vai pat bez naida pret ukraiņiem. 

Kāpēc? Tāpēc, ka vajag: samaksāt bankai par aizdevumu, lai tiktu pie lielākas naudas summas un uzsāktu uzņēmējdarbību, lai uzlabotu nestabilo privāto ekonomiku, atmaksātu uzkrātās parādsaistības, lai ieguldītu vērtspapīros, lai uzceltu savu māju. Šī ir ļoti ciniska krievu pieeja šim karam – cilvēks apņemas slepkavot ukraiņus, lai nopelnītu. 

Kāpēc krieviem ir citāda attieksme pret nāvi. Īpaši vīriešiem? Par šo tēmu viņi mīl gari un plaši filozofēt, minot piemērus no dzīves un klasiķu citātus. Lai ko viņi runā paši, realitāte rāda masveida depresiju: Krievijas Valsts statistikas dienests ir jau pārtraucis publicēt pašnāvību un visus citus nāves pārskatus kopš sākās karš. 2021. gadā no alkohola bija miruši 47 393 krievi. Ne jau no pēkšņas saindēšanās, bet gan no ilgstošas un sistemātiskas dzeršanas.

Tie nav laimīgi dzērāji, kas pārdzeras līdz nāvei. Tie nav arī tikai nabagi, kas nespēj tikt galā ar savu atkarību. Nē, tās ir vīriešu dzimuma personas, kurām, izņemot degvīnu un televīziju, dzīvē nekā vispār nav. Nekādas laimes, nākotnes vai mierinājuma. Degvīns nav nāves cēlonis, tas ir viņu dzīvesveids. Tieši tāds ir šodienas krievu karavīrs Ukrainā – dziļi nelaimīgs cilvēks, kas neprot būt laimīgs, vecumā no 20 līdz 40 gadiem, no laukiem, ar “švaku” finansiālo stāvokli. Viņus var apzīmēt ar jēdzienu “Putina kara roboti” vai krievu orki. Krievu vīriešu mūža ilgums vidēji ir tikai 50 gadu. Karš viņu dzīves bezjēdzībai piešķirot zināmu loģiku. 

Tas, kas katrai normālai cilvēku sabiedrībai būtu posts, nelaime un novestu pie diktatora krišanas, krieviem ir pavisam kas cits: groteska, asinskāra, necilvēcīga pacilātība  – prieks, bauda piedalīties ukraiņu masveida slepkavošanā. 

Kadri, kuros redzami pie frontes Ukrainas tīrumos sapuvuši un pamesti līķi, nevienu nevarot šokēt, jo Krievijā pat miera laikā morgos visā valstī esot tūkstošiem neidentificētu līķu. Tas nevienu neuzrunājot.

Tātad vainīga nav zombējošā Putina propaganda, kas apstulbinājusi nabaga krievu tautu? Nē, tas neesot galvenais. Krievu trūcīgajiem slāņiem šis karš esot labs bizness. Tāpēc karotāju straume neapsīkšot…turpināšoties vēl ilgi…