Kijivā šodien daudzviet nav elektrības, jo krievi apšauda intensīvāk nekā līdz šim. Atriebjoties par ukraiņu dronu uzbrukumiem Krievijas naftas noliktavām un militārajām bāzēm. Raķešu uzbrukums bērnu slimnīcai bija viens no smagākajiem pēdējo divu gadu laikā. Kas šajā situācija pārsteidza? Kolēģe, kas strādāja notikuma vietā apgalvo, ka nekad agrāk neesot redzējusi tik daudz brīvprātīgo pēc raķešu trieciena. Visi kijivieši esot metušies palīdzēt: nesuši ūdeni, segas. Visu, kas viņiem ir, lai palīdzētu svešiem, cietušiem cilvēkiem. Iespējams, ka tika nests vairāk nekā vajadzēja. Pārāk daudz, nekā bija nepieciešams. Taču cilvēki juta, ka vēlas palīdzēt. Gandrīz ikviens no viņiem bijis saistīts ar šo valsts bērnu slimnīcu -vai nu pats tur kādreiz saņēmis palīdzību, vai bērni tur ārstēti. Armijnieki nervozējuši, ka krievi varot atkārtot raķešu uzbrukumu slimnīcai, lai nogalinātu palīdzētājus. Tā viņi darot. 

Ukrainā pašlaik valdot bezgalīgs niknums pret Krievijas apšaudi bērnu slimnīcai.  Nobela prēmijas laureāte Oleksandra Matvičuka platformā X apsūdzēja Rietumus dubultos standartos. Krievi varot darīt kā vēlas, bet ukraiņiem aizliedz šaut pat raķetes Krievijas iekšienē. Kijivu aizsargā Patriot sistēma, taču visu notriekt vienmēr neizdodas. Prezidents Džo Baidens apsolījis lielāku atbalstu Ukrainas pretgaisa aizsardzībai. Tas, visticamāk, būs viens no jautājumiem, kuru apspriedīs šodien Vašingtonā, tur notiekošajā NATO apspriedē.

Aizvakar Ukrainā gāja bojā 41 cilvēks. Pirms tam Krievija apšaudīja elektrostacijas un šodien Kijevas iedzīvotājiem elektrība pieejama tikai ierobežotu stundu skaitu dienā. Krievi tā grib. Šādi var palielināt ukraiņu stresu un postu. Viņi prot varmācību un lieto to “pēc pilnas programmas.”

Kāpēc Krievija tagad izvēlas pastiprināt savus uzbrukumus? Visticamāk, tā ir atbilde uz Ukrainas dronu uzbrukumiem militārajām bāzēm un naftas noliktavām Krievijas teritorijā. Krievijas pilsēta Belgoroda, kas atrodas tikai 40 km uz ziemeļiem no Ukrainas robežas, tiek regulāri apšaudīta jau vairāk nekā gadu. Te jāuzsver, ka ukraiņu veiktā taktisko mērķu apšaude nav salīdzināma ar to kā Krievija jau divus gadus terorizē Dņipro, Zaporižji, Krivijrohu un Harkivu ar spārnotajām raķetēm. Nē, to salīdzināt nevar. Taču Kremlim ļoooti nepatīk, ja šajā karā tiek ierauts vairāk Krievijas iedzīvotāju. Tad tā vairs nav “specoperācija”, bet  karš. Putinam šāda lieta nepatīk. Viņam vajag turpināt iesākto un tēlot tālāk, ka šī jau tikai tāda “maza operācija” pret “nacistiem Ukrainā”, kuru amerikāņi viņam neļauj pabeigt.  

Šie meli kļūst acīmredzamāki, jo vairāk Krievijas civiliedzīvotāju pamet Belgorodu. Tad tas ir karš. 

Tajā pašā laikā iredzams, ka Krievija gatavojas virzībai uz priekšu frontes joslā, lai nostiprinātu savas pozīcijas pirms iespējamām miera sarunām. Kijevas apšaude ir daļa no šādas uzbrukuma taktikas. Kremlis vienmēr ir izmantojis teroraktus, lai iebiedētu ukraiņus.

„Pasaule nevar gaidīt ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus novembrī, lai sāktu rīkoties un beidzot apturētu Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.“ Tā domā prezidents Zeļenskis. Viņš kopš otrdienas vakara piedalās NATO samitā Vašingtonā: „Pienācis laiks izkāpt ārā no savas ēnas un izlēmīgi rīkoties, nevis gaidīt novembri vai kādu citu mēnesi, lai sāktu reaģēt uz notikumiem Ukrainā. (TT)

Attēlā: bērnu slimnīca Kijivā vakar.